Brīvā Latvijā demokrātija ir trausla kā porcelāns un vārda brīvība, domu paušana nav pašsaprotama

Atnācis pavasaris ar sniegpulksteņiem, pūpoliem un sniegu kausējošiem vējiem, taču citi vēji kopš februāra pirmās dienas pūš arī manā darbavietā Ogres Vēstures un mākslas muzejā, kur vēl pavisam īsu brīdi pirms aiziešanas vai pat atlaišanas esmu sabiedrisko attiecību speciāliste. Tie iegriezās citādi pēc tam, kad Ogres pašvaldības vadītājs Egils Helmanis nolēma muzejā sarīkot Pjotram Avenam piederošas Latvijas porcelāna kolekcijas izstādi. Tā kā P. Avens kā Kremlim pietuvināts oligarhs ir iekļauts sankciju sarakstā un ne tikai Teita galerija Londonā, bet arī citas nozīmīgas iestādes atteikušās no sadarbības ar viņu gan kā kolekcionāru, gan filantropu, muzejam šī iecere par izstādi nebija pieņemama. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs bijām vieni no pirmajiem, kas, sākoties Ukrainas karam, 24. februārī izkāra šīs valsts karogu. Mums šķita, ka tas ir divkosīgi no mēra puses — atbalstīt Ukrainu ar reālu palīdzību, bet izstādīt muzejā P. Avena kolekciju.