Banku filiāļu karte vēl miglaina. Klātbūtne reģionos komercbankām jāstiprina līdz nākamā gada sākumam

Autors: Guntis Ščerbinskis

Kuldīga, Olaine, Sigulda, Bauska – tās ir tikai dažas no lielākajām apdzīvotajām vietām, kur pilsētniekiem un apkārtnes iedzīvotājiem pašlaik klātienē nav pieejama neviena no lielajām bankām – ārpus Rīgas to filiāles darbojas tikai 17 vietās. Priviliģēti var justies liepājnieki, daugavpilieši un valmierieši, kur pārstāvēts viss nozīmīgāko banku četrinieks, kamēr citviet bieži ir tikai vienas bankas klātbūtne. Cerību uz kredītiestāžu klātienes apkalpošanu citu pilsētu un novadu iedzīvotājiem dod pērn pieņemtās likuma izmaiņas. Vai ir cerība, ka būs arī lielāka skaidrās naudas pieejamība un vairāk bankomātu?

Jaunas prasības lielākajām Latvijas komercbankām par pastāvīgu pakalpojumu nodrošināšanu klātienē reģionos noteiktas pērn septembrī pieņemtajos Kredītiestāžu likuma grozījumos un Latvijas Bankas izdotajos noteikumos par finanšu pakalpojumu sniegšanu klātienē. Uzreiz jāatzīmē, ka nav pamata cerēt uz tik plaša banku filiāļu tīkla atjaunošanu, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. Bankām dots laiks līdz 2026. gadam, lai izvērtētu iespējas un paplašinātu savu klātbūtni pilsētās un novados, kā arī izvērtētu bankomāta tīkla atbilstību jaunajiem nosacījumiem. Minētie pienākumi pamatā attiecas uz četrām lielākajām bankām – “Swedbank”, SEB, “Citadele” un “Luminor”.

Filiāles vietā speciālistu vizītes

“Bankas kopumā izprot jaunā regulējuma mērķi un šobrīd aktīvi strādā pie efektīvāko un optimālāko risinājumu atrašanas, lai nodrošinātu ne tikai finanšu pakalpojumu pieejamību, bet vienlaikus veicinātu finanšu pratību un klientu informētību,” vērtē nozares uzraugs – Latvijas Banka (LB).

Atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai līdz šim jau šajā jomā vērojamas kādas izmaiņas, LB pārstāvis Jānis Silakalns atzīmē, ka pagaidām viss atrodas vērtēšanas procesā. “Ņemot vērā, ka prasības jānodrošina no nākamā gada 1. janvāra, bankas pašlaik analizē to rīcībā esošo klientu informāciju, tiekas ar vietējām pašvaldībām, Latvijas Banku, kā arī potenciālajiem sadarbības partneriem, lai spētu savlaicīgi izpildīt likumā noteiktās prasības atbilstoši katra reģiona un bankas klientu vajadzībām,” skaidro Silakalns. Viņš norāda, ka šobrīd vēl esot pāragri runāt par jauno banku klātienes pakalpojumu sniegšanas punktu atrašanās vietām, jo “turpinās darbs pie minēto noteikumu iedzīvināšanas”. “Precīzas prasības reģionu klientu apkalpošanā katrai bankai būs atšķirīgas – tās ietekmē dažādi kritēriji, tostarp klientu skaits un esošais filiāļu pārklājums. Pašlaik notiek darbs pie pakalpojumu pieejamības izvērtēšanas atbilstoši apstiprinātajiem kritērijiem,” “Latvijas Avīzei” piebilst SEB bankas pārstāve Inese Kronberga.

“Tiek pilotētas dažādas idejas,” runājot par banku klātienes apkalpošanas risinājumu meklējumiem, laikrakstam “Ziemeļlatvija” skaidro arī „Swedbank” pārstāvis Jānis Krops. “Te gan jābūt atklātiem – likuma izmaiņas nenosaka, ka tiks atjaunotas tieši filiāles. Filiāļu slēgšana reģionos iepriekš notika tādēļ, ka klientu plūsma bija tik maza, ka filiālēm pat nebija darba pilnai darba nedēļai. Tad filiāles pārgāja uz saīsināto darba nedēļu, līdz ar to nebija gana, lai nodrošinātu filiāļu noslodzi. Tāpēc šo izmaiņu kontekstā mēs drīzāk runājam par bankas darbinieku vizītēm reģionos, lai konsultētu klientus noteiktos datumos.”

Tiesa, ja klientu plūsma būšot tik liela, lai banka atjaunotu pastāvīgu klātbūtni, tad tas noteikti tikšot darīts. Bet ja klientu būs maz? “Tad, visticamāk, mēs runājam par pielāgotām apkalpošanas iespējām, kur klientiem būs iespējams ar bankas darbinieku konsultēties par sev svarīgiem jautājumiem. Šobrīd bankām ir dots laiks sagatavoties šīm izmaiņām un “Swedbank” izskata dažādus variantus,” norāda Krops.

Bet, piemēram, gulbeniešu cerības uz “Citadeles” filiāles atgriešanos laikrakstam “Dzirkstele” jau kliedējis šis bankas pārstāvis Toms Stārosts. Iestāde tika slēgta 2022. gada nogalē. “Šobrīd nav plānots atvērt filiāli Gulbenē, taču regulāri izvērtējam klientu vajadzības un reģionālo pieprasījumu, lai pieņemtu atbilstošus lēmumus,” informējis Stārosts. Pašlaik Gulbenē dažas dienas nedēļā klātienē pieejami tikai “Swedbank” pakalpojumi. Savukārt SEB norādījusi, ka gulbeniešiem šīs bankas tuvākā klātienes apkalpošanas vieta ir Alūksnē un, sākot ar nākamo gadu, tajā tiekot plānots paplašināt apkalpošanas laikus. Bet Stārosts informējis arī “Alūksnes un Malienas Ziņas”, ka Alūksnē šobrīd netiek plānota “Citadeles” filiāles atvēršana.

Bez maksas līdz 750 eiro

Raugoties nākotnē, ar bankomātiem šobrīd ir lielāka skaidrība nekā ar banku filiālēm, jo tiek uzskatīts, ka ar naudas aparātu tīklu jau praktiski viss ir kārtībā. Latvijas Bankas pārstāvis Silakalns: “Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību un bankomātu tīklu – jau pašlaik tas ir optimāls, tāpēc tajā nav plānotas būtiskas pārmaiņas.” Pēc LB datiem, jau pašlaik vairāk nekā 99% iedzīvotāju tuvākais bankomāts ir mazāk nekā 20 km attālumā. Līdz ar to, kā to savā atzinumā secinājusi arī Eiropas Centrālā banka (ECB), šīs normas mērķis būtībā ir saglabāt esošo bankomātu tīklu Latvijā, nevis uzlabot piekļuvi skaidrai naudai mazāk apdzīvotās vietās. Kopējais bankomātu skaits Latvijā pašlaik ir ap 860–870. “Skaidrās naudas pieejamība ir stiprināta likumā no 2025. gada 1. janvāra, bet līdz tam finanšu sektors par to rūpējās ar sadarbības memorandu ar Latvijas Banku,” piebilst Silakans.

“Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis veiktu atbilstošus pasākumus, gādājot, ka kredītiestādes un filiāles, kas darbojas to teritorijā, nodrošina pienācīgu piekļuvi skaidras naudas pakalpojumiem,” uzsvērts ECB atzinumā, kurā vērtēts jaunais Latvijas regulējums par banku un to pakalpojumu sasniedzamību reģionos. Jāpiebilst, ka šis ECB prezidentes Kristīnes Lagardas parakstītais dokuments tika saņemts pērnruden pirms jauno prasību pieņemšanas. Vērtējot Latvijas Bankas noteikto slieksni, kas ir vismaz 750 eiro mēnesī, kuru izņemšana no bankomāta bankām jānodrošina bez maksas, ECB aicināja apsvērt, vai nepaaugstināt šo minimālo slieksni, lai nodrošinātu, ka skaidras naudas izmantošana netiek nepamatoti ierobežota. Tomēr Latvijas Banka bezmaksas skaidras naudas izņemšanas limitu nepaaugstināja.

“Bija vairāki apsvērumi minētā limita noteikšanā. Cita starpā tika vērtēts līgumos ar privātajiem klientiem, proti, fiziskām personām noteiktie limiti, ko pašlaik piemēro kredītiestādes, kuras kvalificētas kā nozīmīgas kredītiestādes,” skaidro LB pārstāvis Silakalns, piebilstot, ka ņemtas vērā arī minimālās algas, vidējās vecuma pensijas un vidējā bezdarbnieku pabalsta apmērs.

Silakalns: “Latvijas Bankai ir pienākums veikt regulāru prasību pārskatīšanu, un, ja redzēsim, ka tas ir nepieciešams, būs iespējams limitu palielināt. Būtiski arī saprast, ka no ekonomiskā viedokļa bezmaksas pakalpojumi nepastāv, jo faktiski šādu pakalpojumu izmaksas ir jākompensē no citiem ieņēmumiem. Līdz ar to pastāvētu risks, ka kredītiestādes savas papildu izmaksas kompensētu, tās iekļaujot citu finanšu pakalpojumu cenās.”

Pie neērtībām pielāgojas

Lai arī banku nozarē uzskata, ka esošais bankomātu tīkls ir gana labs, cilvēki laukos gluži tā nedomā, lai gan pie neērtībām jau lielā mērā ir pielāgojušies. “Ir traki, jo tuvākais bankomāts mums ir Jaunpiebalgā, un ir ļoti jāplāno, ja vajag izņemt skaidru naudu. Kā tikt? Ja ir mašīna, tad tiec. Ja nav mašīnas, tad jālūdz palīdzība kādam citam. Tas, protams, apgrūtina, un tas nav nekas jauks. Bet vietējie iedzīvotāji ir pielāgojušies šai situācijai. Ja ir, izmanto, un, ja nav, tad arī neizmanto. Tā arī dzīvojam,” situāciju laikrakstam “Dzirkstele” apraksta rancēniete Lāsma Lancmane. Pirms vairākiem gadiem Rankā bijis SEB bankomāts. Savukārt Gulbenē pašlaik darbojas četri bankomāti, bet ārpus pilsētas vienīgais zināmais naudas aparāts atrodas Lizumā. Šī ierobežotā pieejamība var radīt neērtības pagastu iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams veikt skaidras naudas darījumus, bet lauku cilvēki, kuriem nav blakus bankomāta, ir pielāgojušies, secina laikraksts.

Sunākstē pārtikas veikala “Veicis” īpašniece Laima Jaškova laikrakstam “Staburags” stāsta, ka mudina savus pircējus norēķināties ar bankas karti, nevis skaidru naudu, jo tuvākie bankomāti ir tālu – Salā un Viesītē. Ja veikalā uzkrājas skaidra nauda un kontā tās ir mazāk, bet steidzami jānorēķinās ar kādu piegādātāju, vienīgā iespēja ir braukt uz Aizkraukli, kur ir iemaksas bankomāts. 

“Ja klientiem ir nepieciešamība pēc jauna bankomāta, tad noteikti ieteiktu arī rakstīt bankai. Mēs šo informāciju apkopojam un, kad jālemj par kāda bankomāta pārvietošanu vai uzstādīšanu no jauna, ņemam vērā arī klientu ieteikumus,” norāda “Swedbank” pārstāvis Krops.

Pie naudas tiek veikala kasē

Bankomātu pārklājums ārpus Jēkabpils novada centra ir neliels, konstatē laikraksts “Brīvā Daugava”. “Daļēji šo jautājumu risina skaidras naudas izsniegšanas vietas lauku veikalos. Lielai daļai sabiedrības nav atbilstošu digitālo prasmju, lai varētu internetā kārtot savas nepieciešamās naudas lietas. Un visbeidzot – skaidras naudas apriti nevar atcelt, jo to pieprasa pati dzīve. Jo sevišķi laukos.” Iespēju tikt pie skaidras naudas veikalā apraksta arī citi reģionālie izdevumi.

Laikraksts “Dzirkstele” ziņo, ka, piemēram, veikalā “Aiga” Lejasciemā cilvēkam ir jāiepērkas vismaz par pieciem eiro, lai tiktu pie skaidras naudas izmaksas. (“Swedbank” informē, ka kopā ar pirkumu maksājumu karšu lietotājiem veikalā var izmaksāt skaidrā naudā līdz 100 eiro.) Lejasciema veikalā stāsta, ka cilvēki izmanto šo iespēju, bet ne ļoti daudz. Savukārt Jaunannas pagasta veikalā “Gustiņš” naudas izņemšanas pakalpojums ir diezgan pieprasīts, raksta “Alūksnes un Malienas Ziņas”. “Šo pakalpojumu iedzīvotāji izmanto ļoti bieži – vidēji trīs līdz četri dienā, reizēm pat vairāk. Šis pakalpojums pieejams gan tikai SEB bankas klientiem, jo arī mūsu uzņēmums ir šīs bankas klients,” skaidrojusi veikala pārstāve Baiba Gusta.

Naudas izņemšanas pakalpojumu piedāvā arī Neretas puses uzņēmēja Iveta Muraška, kurai pieder veikali Zalvē un Sproģos. Šeit pie skaidras naudas var tikt “Swedbank” klienti. Laikraksts “Staburags” skaidrojis, vai būtu sarežģīti veikalā vienlaikus piedāvāt šo pakalpojumu arī citu banku klientiem. Uzņēmēja atzinusi, ka tehniski tas nav sarežģīti, bet neizdevīgi uzņēmējam, jo par katru termināli mēnesī jāmaksā nomas un apkalpošanas maksa. Bet SIA “Zemītes” (pieder konditoreja un veikals Iršos) pārstāve Iveta Hveckoviča teikusi, ka nevēlas nodarboties ar skaidras naudas izsniegšanas pakalpojumu: “Esam mazs veikaliņš, tā mūs ātri var iztukšot no skaidrās naudas, ka nepaliek, ar ko maksāt piegādātājiem. Protams, gribētāju ir daudz, bet negribu uzņemties bankas funkcijas.” 

Uzņēmēja Hveckoviča stāsta, ka svarīgāk par naudas izņemšanu bankomātā viņai ir iespēja iemaksāt naudu. Senāk tāda iespēja bija 14 km netālajos Ērgļos, kur tagad ir vairs tikai iespēja izņemt naudu. Viņa to vērtē kā būtisku zaudējumu, jo tagad līdz Koknesei, kur ir iemaksas bankomāts, jābrauc 25 kilometri. Tāpēc ar dažiem piegādātājiem konditoreja norēķinās skaidrā naudā.

Skaidra nauda svarīga uzņēmumiem

Arī Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka laikrakstam “Bauskas Dzīve” atzīmē: “Cenšamies laukus noturēt dzīvus, tāpēc pret cilvēkiem, kas dzīvo laukos, lielāka banku pieejamība būtu tikai cieņpilna attieksme. Īpaši funkcija, ka bankomātā skaidro naudu var iemaksāt, ne tikai izņemt, ir vajadzīga, lai attīstītu laukos mazo uzņēmējdarbību un tā noritētu gaišajā, nevis pelēkajā zonā. Bankas šeit labi pelna, tāpēc tām būtu pienākums pret sabiedrību nelielu daļu peļņas ieguldīt klientu ērtībām.”

Līdzīgi secinājumi arī Eiropas Centrālajai bankai, kura vērtē, ka Latvijā nav dzīvotspējīgu alternatīvu skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem: “Turklāt ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtu pietiekama un efektīva piekļuve skaidras naudas apkalpošanas punktiem, kur var iemaksāt un izņemt banknotes un monētas, tādējādi nodrošinot, ka mazumtirgotāji netiks atturēti no maksājumu pieņemšanas skaidrā naudā. Turklāt pietiekama un efektīva piekļuve skaidras naudas apkalpošanas punktiem ir īpaši svarīga tiem MVU, kas pieņem tikai skaidru naudu.”

ECB atzinumā minēta arī ierosinātā ES regula par eiro banknošu un monētu izmantošanu, kurā ietverts pienākums dalībvalstīm nodrošināt pietiekamu un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai visā to teritorijā. Kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi minētās regulas īstenošanas aktus, skaidras naudas izņemšanas pakalpojumu prasības būs jāpārskata arī Latvijā, norāda ECB.

Bet Latvijas Bankas pārstāvis Silakalns pauž pārliecību: “Esam starp eirozonas līderiem un laikus, proaktīvi un bez skubinājuma darbojamies, līdz ar to prognozējams, ka mūsu aktivitātes būs vairāk nekā pietiekamas nākotnes Eiropas regulu ievērošanai par abiem naudas veidiem – gan skaidro, gan bezskaidro naudu.”

Kam eirozonā biezākie maki?

Viens no Eirosistēmas skaidras naudas stratēģijas galvenajiem pīlāriem ir nodrošināt, lai skaidra nauda joprojām būtu plaši pieejama. Eiropas Centrālā banka (ECB) regulāri vērtē iedzīvotāju iespējas piekļūt skaidrai naudai, kā arī iespējas ar to norēķināties eirozonas valstīs. Saskaņā ar 2024. gadā veiktās aptaujas (SPACE) datiem, 11–12% Baltijas valstu iedzīvotāju atzinuši grūtības piekļūt skaidrai naudai, kas ir eirozonas valstu vidējais rādītājs. Šajā ziņā īpaši izceļas Beļģija un Spānija, kur attiecīgi 23% un 18% patērētāju norādījuši, ka piekļuve skaidrai naudai ir ļoti vai diezgan sarežģīta. 

Minētajā pētījumā mēģināts arī izdibināt, kā eiropieši attiecas pret skaidras naudas uzkrājumu jeb rezervi. Kā atzīmē eksperti, rezervēs glabātās skaidrās naudas apjoms ietekmē skaidrās naudas izmantošanu darījumos, proti, jo lielākas ir rezerves, jo lielāka ir varbūtība, ka norēķinos tiks izmantota skaidrā nauda. Aptaujas dalībniekiem vaicāts par skaidras naudas daudzumu makā dienas sākumā. Eirozonas iedzīvotāji norādīja, ka viņiem pa rokai ir vidēji 59 eiro neatkarīgi no tā, vai tie glabājas makā, kabatā vai somā. Kiprā un Luksemburgā bija vislielākais vidējais skaidras naudas krājumu apjoms, savukārt Nīderlandē un Somijā tas bija viszemākais (skat., grafikā “Kam eirozonā biezākie maki?”). 

Runājot par lielāku skaidras naudas rezervju glabāšanu, kā saka, nebaltai dienai, ECB pētījums apliecina, ka skaidrā nauda eirozonā joprojām kalpo kā vērtības uzkrāšanas līdzeklis. Tomēr respondentu īpatsvars, kuri glabā skaidras naudas rezerves, ir sarucis no 37% 2022. gadā līdz 35% pērn. Vislielākie skaidras naudas uzkrājēji ir slovāki (57%) un igauņi (44%), bet Francijā un Beļģijā šajā ziņā ir viszemākais rādītājs – abās valstīs 26%. Latviešu un lietuviešu vidū skaidras naudas glabāšanā “zeķē” atzinušies ap 40% aptaujāto, bet puse – to noliegusi.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.