Atvērtu sirdi un gaišu prātu. Eduards Kaļķis piepilda bērnības sapni un kļūst par skolotāju

5. oktobrī atzīmēsim Skolotāju dienu. Tie ir profesionāli svētki cilvēkiem, kas māca mūsu jauno paaudzi, uzņemas gādību un rūpes par viņiem. Godinot skolotāju profesiju, aicināju uz sarunu vienu no viņiem. Jauno, neapšaubāmi talantīgo dizaina un tehnoloģiju skolotāju Eduardu Kaļķi no Jaunjelgavas.

Eduarda biogrāfija ir bagātīga. Savulaik lasītājus ar jaunjelgavieti iepazīstinājām kā kaismīgu dzelzceļnieku, vēlāk kā kultūras jomas pārstāvi. Viņš ir biedrības “RADI Jaunjelgavā” sirds, vietējā amatierteātra stūrakmens, uzskaiti varētu turpināt. Šobrīd Eduards izsapņo bērnības aicinājumu — būt par skolotāju.

Prakses laikā āķis lūpā

— Kļūt par skolotāju bija apzināta vēlme?

— Sen, pirms daudziem, daudziem gadiem sapņoju kļūt par skolotāju. Pēc pamatskolas beigšanas devos mācīties par dzelzceļnieku uz Rīgas Valsts tehnikumu. Sāku profesionāli darboties šajā nozarē, un sapnis par skolotāja profesiju aizvirzījās otrajā plānā. Vēlāk satiku cilvēkus, no kuriem viens bija skolas direktors. Viņš man vaicāja: “Kādēļ neej mācīties par skolotāju? Tev ļoti piestāvētu.”