Ātruma pārsniegšana — mazpilsētas ikdienas izaicinājums. Vai Jaunjelgavā vajag fotoradaru?

Cauri Jaunjelgavas pilsētas centram ved vairākas tranzīta ielas. Autovadītāji, steidzot nonākt galamērķī, nereti neievēro norādīto ātruma ierobežojumu, un “izlido” cauri mazpilsētai. Vietējie iedzīvotāji nejūtas droši, pašvaldības vadība, meklējot iespējamos problēmas risinājumus, vērsusies atbildīgajās instancēs, cerībā panākt, lai Jaunjelgavā uzstāda fotoradaru, kas pārgalvīgos skrējējus varētu vest pie prāta.

Saremontētie ceļi palielina satiksmes intensitāti

Gunta Zvaigzne-Avakova, Jaunjelgavas apvienības vadītāja, laikrakstam apstiprina, ka ātra braukšana pa mazpilsētas tranzīta ielām ir problēma. To apliecina iedzīvotāju sūdzības un fiksētā statistika, tostarp, ceļu satiksmes nelaimes gadījumi. “Ikdienā bažas rada ātrums, kādā automašīnas traucas cauri vecpilsētai. Pilsētiņas centrā ir kultūras nams, kas ir ļoti apmeklēts, sevišķi pasākumu laikā. Centrālās ielas otrā pusē — Vecpilsētas laukumā ir bērnu rotaļu laukums, kas šajā vietā cilvēku kustību ievērojami palielina. Cauri pilsētai stiepjas tranzīta ielas, tas nosaka, kādi ātruma ierobežojumi ir pieļaujami. Jaunjelgavā ir daudz ātrumu regulējošās un ierobežojošās zīmes. Pilsētā ir ceļa posmi, kuros atļautais ātrums ir 30 un 40 kilometru stundā, bet tas nepasargā no pārkāpumiem. Pašvaldība no savas puses ir izmantojusi šo drošības rīku, taču tas negarantē rezultātu — autovadītāji ne vienmēr ievēro atļauto ātrumu. Seko jautājums par prevenciju, kas uzrauga ierobežojumu ievērošanu?

Ir vēl citi ātruma ierobežošanas risinājumi, kas veiksmīgi darbojas dažādās pilsētās, piemēram, ribjosla, kas pie noteikta ātruma satricina automašīnu. Taču ribjosla rada troksni, ņemot vērā Jaunjelgavas vēsturisko apbūvi, mājas ir pie pašas ielas, kas automātiski sarežģī situāciju. Ribjoslas Jaunjelgavas iedzīvotājiem traucētu, īpaši nakts laikā tiktu radīts nevēlams troksnis. Pēdējos gados satiksmes intensitāte mazpilsētā palielinājusies. To veicināja ceļa posmu remontēšana gan uz Rīgas pusi, gan virzienā uz Jēkabpili. Šis krasts pārbraucieniem tiek bieži izmantots, jāizbrauc cauri krietni mazāk pilsētām, nekā tas ir braucot pa Rīgas—Daugavpils šoseju. Kopš brīža, kad sāku strādāt Jaunjelgavas apvienībā, esmu meklējusi risinājumu šai problēmai. Jāņem vērā, ka pašvaldība nevar aplami kaut ko uz ielas izvietot, lai kontrolētu vai ietekmētu braucēju izvēlēto ātrumu. No malas raugoties, fotoradara uzstādīšana būtu loģisks problēmas risinājums, viss cits prasītu līdzekļu ieguldi un diez vai būtu labāka alternatīva,” stāsta G. Zvaigzne-Avakova.

Drauds cilvēkiem un dzīvniekiem

Jaunjelgavieši, kas dzīvo tranzīta ielā, vienbalsīgi piekrīt, ka autovadītāju izvēlētais braukšanas ātrums ir nopietna problēma. “Pie lielās transportlīdzekļu intensitātes gadu gaitā esam pieraduši. Nelielas neērtības reizēm ir noteiktos laikos, lai izbrauktu no mājas iebraucamā ceļa uz ielas, var paiet kāds brīsniņš, līdz rodas iespēja, kad sākt braukšanu ir droši. Lielākās bažas rada trakie “skrējēji”. Nesās tādā ātrumā, it kā kaut kas degtu! Visvairāk bail par bērniem un mājdzīvniekiem, kas var patrāpīties šādu braucēju ceļā. Paldies Dievam, bērni tiek pieskatīti un ir apmācīti par pārvietošanos, diemžēl suņus un īpaši notriektus kaķus gan bieži nākas redzēt. Skrien ne tikai vieglo automašīnu vadītāji, bet arī lielās fūres. Ejot pa gājēju ietvi, ja smagais baļķvedējs pabrauc garām lielā ātrumā, rodas vējš, kas rausta gājēju. Reizēm šķiet, ka zīmes ir tikai dekoratīvs elements, kuru autovadītāji neņem vērā,” sacīja kāda Jēkabpils ielas iedzīvotāja.

Līdzīgās domās ir arī uzņēmēji. Jānis Budēvičs, veikala un picērijas “Lauva”, kas atrodas pilsētas sirdī — Jelgavas ielā, īpašnieks teic, ka tā ir liela pilsētas problēma: “Fūres cauri mazpilsētai triecas nenormālā ātrumā. Tepat skraida mani bērni, kaķis. Nesaprotu, ar kuru galu domā šādi autovadītāji! Esmu runājis ar kravas automašīnu vadītājiem — ja izšauj riepu vai notiek kas tamlīdzīgs, trieciens esot tik spēcīgs, ka tas var nojaukt pusi mājas. Esam pilsētas centrā, tepat ir parks, kuru iecienījuši bērni, kā var neievērot ātruma ierobežojumus! Tā kā mājas atrodas ļoti tuvu ielai, “guļošie policisti” vai līdzīgi risinājumi nebūs piemēroti. Atceros, sen, sen atpakaļ, pirms renovācijas, uz ielas bija bedre. Kad garām traucās baļķvedējs, visas apkaimes mājas nodrebēja. Ja brauktu normālā ātrumā, tad “guļošais policists” varētu līdzēt, bet gadās, ka autovadītājs vienkārši to nemana,” sacīja J. Budēvičs. Viņš piekrīt absolūtajam vairākumam jaunjelgaviešu, kas uzskata, ka pilsētā nepieciešams fotoradars.

Formālās atbildes neko nesola

Jaunjelgavas iedzīvotāji ar šādu lūgumu vērsušies pašvaldībā, lai tā panāktu fotoradara uzstādīšanu Jaunjelgavā, Jēkabpils ielā. Iedzīvotāji vēlas, lai Jaunjelgavas apvienības pārvalde aktualizē problēmu, ziņojot attiecīgajām iestādēm. Apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova informēja, ka ir iesaistījusies šīs problēmas risināšanā kopš 2023. gada un vairākkārt nosūtīti iesniegumi Valsts policijai un Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), taču risinājuma pašlaik nav.

Iesniegumā Valsts policijai 2023. gada 6. jūnijā norādīja — Jaunjelgavas apvienības pārvalde regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības par to, ka transportlīdzekļu vadītāji, braucot cauri Jaunjelgavas pilsētai pa Jelgavas, Brīvības, Rīgas un Jēkabpils tranzītielām, neievēro pilsētas teritorijā noteikto braukšanas ātruma ierobežojumu — 30—50 km/h. Lai nodrošinātu drošu ceļu satiksmi Jaunjelgavas pilsētā, apvienības vadītāja lūdza rast risinājumus transportlīdzekļu braukšanas ātruma ierobežošanai — fotoradaru uzstādīšanai, Valsts policijas reidiem ātruma kontrolei vai citiem risinājumiem un pasākumiem.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes atbildes vēstulē teikts: “Informējam, ka, plānojot ceļu satiksmes uzraudzību Zemgales reģionā, Jaunjelgavas pilsētas teritorijā, izmantojot Valsts policijas rīcībā esošās automātiskās transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju nolasīšanas, atpazīšanas un ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanas sistēmas, iespēju robežās periodiski tiks iekļauts Jelgavas un Brīvības ielas posms.”

Tā kā fotoradars netika uzstādīts, Jaunjelgavas apvienības pārvalde šī gada 10. maijā Valsts policijai nosūtīja atkārtotu vēstuli ar tādu pašu lūgumu. Uz vēstuli atbilde netika saņemta.

20. jūnijā Gunta Zvaigzne-Avakova nosūtīja vēstuli CSDD ar aicinājumu izvērtēt iespēju Jaunjelgavas tranzītielās uzstādīt stacionāros fotoradarus, lai nodrošinātu drošu ceļu satiksmi. Atbildes vēstulē teikts: “Stacionāro fotoradaru izbūves process ir noslēdzies, un šobrīd nav jaunu deleģējumu papildu braukšanas ātruma kontroles vietu izveidei. CSDD šobrīd izstrādā un plāno virzīt uz Ministru kabinetu informatīvo ziņojumu par transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles stacionāro tehnisko līdzekļu turpmākās attīstības virzienu un atkarībā no pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem CSDD varētu atkārtoti izvērtēt ātruma kontroles tehnisko līdzekļu uzstādīšanu Jaunjelgavas pilsētā.” 10. oktobrī Jaunjelgavas apvienības pārvalde atkārtoti nosūtīja vēstuli Valsts policijai un CSDD. 23. oktobrī saņemta CSDD atbildes vēstule, kurā teikts, ka “CSDD izstrādātais ziņojuma projekts ir izskatīšanā Satiksmes ministrijā un CSDD rīcībā vēl nav informācijas par iespējamiem tā tālākas virzības scenārijiem un termiņiem.”

Finanšu krīzes dēļ pagaist ideja par apvedceļu

Viena no iecerēm, kas šo problēmu varētu atrisināt, bija Jaunjelgavas apvedceļa izbūve. Tika izstrādāts projekts, taču dabā līdz tam nenonāca. Portāls “Dienas Bizness” 2007. gadā rakstīja, ka Satiksmes ministrija pat plāno iegādāties sešus zemes gabalus, kas nepieciešami Jaunjelgavas apvedceļa būvniecībai. “Realizējot valsts autoceļa būvniecības projektu, nepieciešams atpirkt zemes īpašniekiem piederošo zemi — 35 053 m² par kopējo summu 23 365 (lati). Zemes gabali atrodas Aizkraukles un Ogres rajonos. Autoceļu būvniecībai nepieciešamo zemi pērk valsts ar Ministru kabineta atļauju (rīkojumu) un nostiprina to zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Izdevumi, kas saistīti ar nepieciešamās zemes pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no 2007. gada Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana līdzekļiem,” lasāms pieejamajā informācijā.

Sazinoties ar Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvjiem, izdevās noskaidrot, ka 2005. gadā izstrādāja “Jaunjelgavas apvedceļa (autoceļa P87 Bauska—Aizkraukle posma no km 61,0—68,7) skiču projektu”. Laika posmā no 2004. līdz 2008. gadam “Latvijas Valsts ceļi”, atbilstoši būvprojektam, atsavināja un uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā zemesgrāmatā reģistrēja 55 zemes vienības, taču finanšu krīzes dēļ 2008. un 2009. gadā projekta tālāka virzība tika apturēta.

Apvedceļa garums bija plānots aptuveni 8,4 kilometri. Aptuvenās izmaksas, atbilstoši 2023. gada cenām, tagad būtu aptuveni 35 miljoni eiro ar PVN likmi.

Vētījot pagātnes lēmumus, noskaidrojām, ka, kamēr gaidīja līdz parādīsies finanšu līdzekļi apvedceļa būvniecībai, radās finansējums tranzītielu remontam. Tika pieņemts lēmums rīkoties un atjaunot pilsētas centrālās ielas. Līdz ar to, kopš tā brīža diskusijas par apvedceļa nepieciešamību pagaisušas. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.