Agita Grīnvalde-Iruka
“Šim pasākuma bija viens būtisks trūkums – laiks sarunās un atmiņās ar klasesbiedriem un skolotājiem paskrēja pārāk ātri. Līdz ar saullēktu attapāmies, ka jādodas mājās, bet vēl tā negribējās šķirties,” pēc Aizkraukles novada vidusskolas 50 gadu jubilejas svinībām un absolventu salidojuma sacīja kāda 1989. gada absolvente.
Nevaru viņai nepiekrist, jo arī mūsu klasē, kas vidusskolu beidza pirms 30 gadiem, bija klasesbiedri, kas tieši tik ilgi arī nebija redzējušies un beidzot šajā jubilejas pasākumā atkal satikās.
Pusgadsimtu sauc par savējo
“Esi sveika mūsu labā, skaistā, mīļā, dzīvespriecīgā skola, kas šajā laikā nomainījusi vairākus nosaukumus – Stučkas 2. vidusskola, Aizkraukles 2. vidusskola, Aizkraukles novada ģimnāzija, Aizkraukles novada vidusskola. Kas zina, varbūt kādreiz tā atkal būs ģimnāzija. Lai kādi būtu tās nosaukumi, bet jau pusgadsimtu tās absolventi, skolēni un skolotāji to sauc par savējo. Pagājuši pieci gadi kopš aizvadītās jubilejas un salidojuma, un šajā laikā daudz kas ir mainījies – gan mūsu personīgajā dzīvē, skolas dzīvē, arī sabiedrībā. Bija laiks, kad bijām šķirti no skolas, mācījāmies attālināti, taču šajā laikā daudz ko jaunu esam arī apguvuši, iemācījušies. Taču neraugoties ne uz ko, turpināt augt, pilnveidoties, turpinām kopt senās tradīcijas, ieviešam jaunas,” atklājot skolas jubilejas pasākumu sacīja tās direktors Aldis Labinskis.
Senas un jaunas tradīcijas
Vakarā gaitā senākās un mūsdienu skolas tradīcijas atgādināja, un mācības tolaik un tagad salīdzināja pasākuma vadītājas, skolas absolventes Sandra Paugure, kas skolā mācījās oktobrēnu, pionieru un komjauniešu laikos, un Adrija Korsakaite, kuras paaudze pārgājiena pretī zelta rudenim vietā izvēlējās modernu “kvestu” un kontroldarbu vietā veidoja prezentācijas. Sandra stāstīja par tūrisma pārgājieniem, rudens talkām, darba nometnēm “Lotoss” un kolhoza vagās pirmo nopelnīto kabatas naudu, savukārt jaunieši skolā iedzīvinājuši Halovīna, Valentīna dienas un citas mūsdienām raksturīgas tradīcijas. Taču daudzas klasiskās vērtības ir saglabājušās cauri gadiem – Aristoteļa svētki, Žetona vakars, arī skolas jubilejas svinības un absolventu salidojums ik pēc pieciem gadiem.
Satikt sevi jaunībā
Vakara gaitā bija iespēja noklausīties koncertu, kurā skolas tagadējo audzēkņu muzikālie priekšnesumi mijās ar skolotāju un absolventu sniegumu. Skolas folkloras kopu, deju kolektīvu un kori uz skatuves nomainīja skolas absolvente, skanīgās balss īpašniece Adrija Korsakaite un dziedātāja Anna Krista Ostrovska, kā arī vokālā grupa “Tikai tā”. Vislielākās ovācijas izpelnījās skolas jauniešu koris “De Cantare”, kas sācis savus darbu praktiski jaunā sastāvā, mācību gada sākumā uzņemot daudz jaunu dziedātāju, un improvizēts skolotāju kopkoris, kura sastāvā daļa no skolotājiem bija arī šīs skolas beidzēji.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, šīs skolas otrā izlaiduma absolvents, vēlāk skolotājs, direktora vietnieks, direktors, arī audzēkņu tēvs, un šobrīd pārstāv skolas dibinātāju – pašvaldību, atzina, ka svētku dienu gaidījis ar lielu nepacietību, jo tā ir iespēja satikties pašam ar sevi jaunībā, ar klasesbiedriem, skolotājiem, kolēģiem. “Reizi piecos gados ar lielāko prieku satiekamies un katru reizi secinu, ka skolotāji nenoveco,” piebilst L. Līdums.
Skolotāji joprojām ierindā
Šajā vakarā izskanēja daudz priecīgu atkalredzēšanās saucienu un sajūsmas, netrūka apskāvienu un garu sarunu. Plānotās nepilnās stundas vietā, kas bija atvēlēta skolas kabinetu izstaigāšanai, aizvadītas aptuveni divas stundas, jo katram gribējās apskatīt savu klasi, atrast savu solu un apsēsties tajā. Jāsaka, ka fizikas kabinets 30 gadu laikā pārvērties līdz nepazīšanai, ķīmijas kabinets mainījis atrašanās vietu, arī matemātikas kabineta vietā nu ir angļu valodas klase, taču krievu valodas kabinetā, kur reiz apmeklējām stundas pie mūsu klases audzinātājas Monikas Vološčukas, mans sols joprojām ir savā vietā. Un bija tik jauki tajā atkal apsēsties. Arī mūsu skolotāja joprojām strādā, tikai tagad viņa bērniem māca vēsturi. Ierindā joprojām ir skolotāja Ludmila Zēberga, Ieva Salzemniece, Lolita Ondzule, Silvija Bērzkalne, fizikas skolotājs Aldis Labinskis nu ir direktors, arī Gunita Elksne, kas pirms 30 gadiem skolā bija praksē, un droši vien vēl kāds, kuru ātrumā neatceros. Liels prieks bija satikt arī tos skolotājus, kuri vairs nestrādā, un viena no tādām ir vēstures skolotāja Vizma Sirmace. Apbrīnojama ir viņas atmiņa, atceroties lielāko daļu savu skolēnu, viņu vārdus, darbus un arī nedarbus.
Reklāma