Atkal zirgā

Tas nu ir noticis. Amerikas Savienotajās Valstīs noslēgušās prezidenta vēlēšanas, kas beigušās par labu republikāņu partijai.

Neraugoties uz to, ka jaunievēlētajam prezidentam Donaldam Trampam bija izvirzītas vairākas apsūdzības, tostarp par slepenu dokumentu nelikumīgu paturēšanu un par dokumentu viltošanu saistībā ar klusēšanas naudas maksāšanu kādai pornofilmu aktrisei, par sazvērestības organizēšanu, tostarp Kapitolijā notikušajiem grautiņiem, lai atceltu 2020. gada vēlēšanu rezultātus, acīmredzot tas viņa uzvarai netraucēja. Donalds Tramps ir atkal zirgā — uzvarot Kamalu Harisu no demokrātu partijas, nākamos četrus gadus būs Baltā nama saimnieks. Savus apsveikumus viņam nosūtījuši jau daudzu pasaules valstu līderi, tostarp Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šonedēļ šim notikumam tika pievērsta pastiprināta uzmanība, jo šīs vēlēšanas ietekmē ne tikai pašu amerikāņu, bet visas pasaules dzīvi. Ne tikai es, bet daudzi visā pasaulē cerēja, ka uzvarēs Kamala Harisa. Diemžēl tā nenotika, un demokrāti piedzīvoja sakāvi. Šis ir otrais gadījums, kad vēlēšanās zaudēja kandidāte sieviete pēc Hilarijas Klintones zaudējuma 2016. gadā.

Kāpēc tā notika? Kā norāda politikas apskatnieki, Džo Baidena “nekāda”, “bezkonfliktu”, “peldēšanas pa straumi” politika, par kuras turpinātāju katrā savā uzstāšanās reizē uzdevās būt Kamala Harisa, pārliecinoši zaudēja “citādas politikas” realizētāja lomu pieņēmušajam Donaldam Trampam. Pēc sakāves viņi secinājumus nav izdarījuši un savā neveiksmē vaino visus. Savukārt Trampa veiksmes cēloņi — ekonomika un migrācija. Tieši iekšpolitiskie, nevis ārpolitiskie jautājumi bija noteicošie, kas amerikāņiem lika nobalsot par Trampu.

Vairāk gan visus uztrauc, kas sagaida nākotnē, kā Trampa īstenotā politika virzīs pasaules plūdumu. Kādu pavērsienu gūs Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu? Tramps vairākkārt uzsvēris, ka šo bruņoto konfliktu pārtrauks. Kā, tas gan nav zināms. Iespējams, abu valstu vadībai vajadzētu sēsties pie sarunu galda, diemžēl Ukrainas pozīcijas šobrīd nav izdevīgā situācijā. Diez vai ukraiņi gribēs šķirties no savām teritorijām par labu mieram.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vietnē “X” norādījis, ka cer uz sadarbību ar Trampu, lai stiprinātu divpusējās attiecības un transatlantisko partnerību.

Domāju, sliktāk vairs nevarētu būt. Protams, šis Trampa pilnvaru termiņš Eiropai varētu sagādāt lielākus izaicinājumus nekā iepriekšējais. Tomēr jācer uz labāko. Sliktākajā gadījumā tas Eiropai beidzot liks saņemties un mainīt savu attieksmi drošības jautājumos.