Ārsta zīme — būt vai nebūt?

Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, novēršot papildu slogu ārstiem un pirmsskolu audzēkņu vecākiem, ko rada obligātā prasība pēc ārstu zīmēm kavējuma gadījumā, lai saglabātu līdzfinansējumu. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka Latvijā būtu jāpārskata veids, kā tiek pieprasītas ārsta zīmes iestādēm ne tikai privātajā, bet arī pašvaldības un valsts sektorā, jo salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas veselības aprūpē birokrātiskais slogs saistībā ar slimības attaisnojuma zīmju un citu veselību apliecinošu izrakstu sagatavošanu izglītības iestādēm “ir milzīgs”.

Arī bijusī veselības ministre, Saeimas deputāte Ingrīda Circene uzskata, ka no šīm zīmēm varētu atteikties, kaut vai tāpēc, ka nogurdinošā dokumentu rakstīšana nevienam par labu nenāk. Cits jautājums, kā darba devējs izvērtēs faktu, ja darbiniekam nebūs oficiāla attaisnojuma.

Reti gadās, ka bērns, kurš apmeklē dārziņu, tikpat kā neslimo. Īpaši rudeņos un pavasaros iesnas ir klāt, kā likts, un ceļo no viena pie otra. Protams, tādās reizēs labāk padzīvot mājās un paārstēties, lai slimība nevēršas plašumā. Bērnudārzam tiek paziņots par bērna prombūtni, un tik tālu viss kārtībā. Neērtības sākas tad, ja nepieciešama zīme.

Pilnīgi piekrītu LĀB prezidentei, ka saistībā ar ārsta zīmēm jāmaina kārtība arī pašvaldības un valsts sektorā, ne tikai privātajā. Kaut vai laika patēriņa dēļ, dodoties pie ģimenes ārsta pēc zīmes. Ja esi pierakstījies, ne vienmēr būs iespēja tikt noteiktajā laikā. Ja pieraksta nav un ar piebildi, ka tikai pēc zīmes, ne vienmēr pārliecināsi rindā gaidošos, dažkārt nokaitinātos pacientus ielaist ārsta kabinetā. Nereti gadās, ka ar “es tikai pajautāt vai “papīru” paņemt”, rinda tiek aizkavēta pat par pusstundu. Arī ārstam pieņemšanas laiks ieilgst. Vēl viens arguments, kāpēc līdzšinējā kārtība būtu jāmaina, ka ne vienmēr ģimenes ārsts ir pārsimt metru attālumā. Mani paziņas dzīvo laukos, un viņiem pie ģimenes ārsta jāmēro 30 kilometri vienā virzienā. Bērni bieži saaukstējas. Pēc dažām dienām veseli, bet jātērē puse darbadienas, lai dabūtu ārsta zīmi, ko iesniegt bērnudārzā. Domāju, ka varētu atteikties arī no vecāku rakstītajām zīmēm, ja par neierašanos macību iestādē skolotājs ir informēts e-klasē.

Mediķi teic, ka šādu zīmju rakstīšana paņem trešdaļu laika. Ja Igaunijā un citur bez tām var iztikt, kāpēc tā nevarētu arī Latvijā? Runājam par birokrātijas mazināšanu, par to, ka ģimenes ārstiem vairāk laika jāvelta hroniskajiem pacientiem, bet tālāk par runāšanu vezums nekust no vietas.