Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē notika svinīga zvēresta došanas ceremonija rezervistiem, kuri brīvprātīgi apguvuši rezervista militārās apmācības kursu un iegūst rezerves karavīra statusu.

Alūksnē, 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa pakājē, Alūksnes ezera krastā, zvērestu deva 228 rezerves karavīri, kas ir līdz šim lielākais rezervistu pulks. Motivācija vienkārša: “Būt gataviem!” Apmācību programma trīs nedēļu garumā šiem brīvprātīgajiem rezervistiem bijusi diezgan saspringta, taču zvēresta došanas dienā karavīru sejās nogurums nav manāms, vien gandarījums par paveikto, gūtajām emocijām un pieredzi, un vienam otram arī pa prieka asarai, ko, ierindā stāvot, nedrīkst notraukt.

Intensīvu trīs apmācību nedēļu laikā rezervisti ieguva militārās zināšanas un prasmes gan individuālās, gan kolektīvās apmācības līmenī. Rezervistu militāro pamatzināšanu un iemaņu pamatkursā individuālās apmācības līmenī rezervists apguva tādus priekšmetus kā ieroču apmācība, kaujas šaušana, sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Savukārt kolektīvās apmācības līmenī — lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī.

Pēc karavīra zvēresta došanas rezervisti saņem rezerves karavīra apliecību, mobilizācijas norīkojumu un tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē, sākot pildīt rezerves karavīru pienākumus.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Iedzīvotāji cīnās par ābeļu saglabāšanu

Sākoties būvdarbiem 14 kilometru posmā uz reģionālā autoceļa Cesvaine—Velēna, vietējie Tirzas pagasta iedzīvotāji netīšām no strādniekiem uzzināja, ka nolemts nogriezt blakus ceļam augošās ābeles Tirzas ciema teritorijā.

“Latvijas Valsts ceļi” skaidro, ka šis ir “nosacīti vienkāršotais būvprojekts” un sabiedriskās apspriešanas par ābeļu zāģēšanu nebija. Tomēr vēl varot paspēt izvērtēt, vai nogriezt tikai tās ābeles, kuras ir ļoti sliktā kārtībā. Iedzīvotājiem esot jāraksta vēstule “Latvijas Valsts ceļiem”. No trijām sabiedriskajām organizācijām tāda jau tapusi un notika arī iedzīvotāju parakstu vākšana. Vēstulē, kas adresēta “Latvijas Valsts ceļiem”, teikts: “Latvijā tradīcija apstādīt ceļa malas ar ābelēm pastāv vismaz kopš 19. gadsimta sākuma. Nav izņēmums arī Tirzas ciema ceļa malas, kur ābeles stādīja vietējās kopienas pārstāvji 1930., 1950., 1960. gados. Pēdējā ābeļu stādīšana Tirzā notika 2021. gadā. Koku stādīšanas un atjaunošanas tradīcija gar Latvijas ceļiem atbilst “Latvijas Valsts ceļu” stratēģijai. Tāpēc vēl jo pārsteidzošāk bija uzzināt par “Latvijas Valsts ceļu” plānoto vēsturisko ābeļu stādījumu iznīcināšanu Tirzas ciemā.”

“Latvijas Valsts ceļi” ir saņēmuši iedzīvotāju protestu saistībā ar plānoto ābeļu ciršanu. Izprotot Tirzas iedzīvotāju sarūgtinājumu, “Latvijas Valsts ceļu” speciālisti kopā ar būvuzņēmēju vērtē iespējamos risinājumus grāvja tīrīšanas darbiem, saglabājot ābeles ceļa nodalījuma joslā.

“Dzirkstele”

Godinās vēsturiskās ērģeles

Pārstāv dažādus meistarus, laikmetus un stilus

Augusta beigās un septembrī Jelgavas novadā norisināsies festivāls “Zemgales ērģeles 2024”, kas ir kultūras notikumu cikls, kas godinās novada vēsturiskās ērģeles, informē festivāla mākslinieciskais vadītājs Dāvis Beitlers.

“Zemgales ērģeles 2024” turpinās 2011.—2017. gadā izskanējušo Zemgales ērģeļmūzikas festivālu Jelgavas apkaimē. Šogad festivāla notikumi plānoti trīs Jelgavas novada dievnamos — Kalnciema jeb Kalnciema—Klīves, Zaļenieku Zaļās draudzes un Sesavas baznīcā. “Visi trīs sakrālās kultūras tempļi var lepoties ar ērģelēm, kuras ir ne tikai vēsturiski, bet arī mākslinieciski ievērojamas Latvijas mērogā. Tās pārstāv dažādus meistarus, laikmetus un stilus, taču visas būvētas koncertiskā garā un rādās piemērotas plašam un daudzveidīgam repertuāram,” skaidro D. Beitlers.

Pasākumu ciklu iesāka populārzinātniska konference “Latvijas vēsturiskās ērģeles un to būvētāji” Kalnciema dievnamā. Kalnciema dievnama ērģelēm šogad ir 90. gadskārta.

Konference adresēta visiem Latvijas seno ērģeļu interesentiem un piedāvās gan lietpratēju stāstījumus, gan arī iespēju sarunāties par mūsu ērģeļmākslas mantojumu. Par Latvijas ērģeļu un ērģeļmeistaru likteņiem referēs ērģeļu eksperts Jērans Grāns no Zviedrijas, kā arī vairāki ērģeļu eksperti no Latvijas — ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš, ērģeļu restauratori Mikus Dzenītis un Alvis Melbārdis, ērģelnieki Aivars Kalējs, Jānis Karpovičs un Ivars Lūsis.

Priekšlasījumiem sekos apmēram stundu gara saruna jeb diskusija par vēsturisko ērģeļu izpētes un saglabāšanas problēmām mūsdienu Latvijā. Katrā koncertā gaidāms stāstījums par konkrēto instrumentu un ērģeles būs iespēja iepazīt tuvplānā, aicinot interesentus balkonā.

Festivālu rīko Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, Kalnciema muzeju un dievnamu draudzēm. Ieeja festivāla pasākumos bez maksas.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Iepērk lēti, pārdot dārgi

Pašlaik viena no aktuālākajām tēmām ir sēņošana. Sociālajos tīklos ieraugot naskāko sēņotāju pilnos grozus ar skaistām baravikām un apšu bekām, rodas jautājums — kur atrodamas tik daudz šīs meža “delikateses”. Šovasar Valkas puses mežos ir bagātīga gaileņu raža, bet baravikas un apšu bekas tikai tagad tā pa īstam sāk parādīties.

Bagātīgā gaileņu raža ietekmē tos sēņotājus, kuri salasītās sēnes nodod uzpircējiem. Pagājušajā nedēļā uzpircēji par vienu kilogramu gaileņu maksāja vien 1,50 eiro kilogramā.

Taču vien pārsimts metrus tālāk, šķērsojot Latvijas — Igaunijas robežu, lielveikala “Selver” plauktos pircējiem pārdod 300 gramu iepakojumu ar diezgan neizskatīgām gailenēm par ļoti augstu cenu. Igauņu lielveikalā 300 grami maksā 5,75 eiro, kas kilogramā ir 19,30 eiro.

Gaileņu lasītāji “Ziemeļlatvijai” atzina, ka iepirkšanas cena esot smieklīga, bet tā esot katru gadu — ja mežos gaileņu daudz, cena krītas. Lai čaklākie mežā gājēji pielasītu 20 litru spaini, tam jāvelta vismaz trīs stundas.

Sēņotāja Astra Kalve novērojusi, ka Valkas pusē meži ir izcirsti. Līdz ar to ir zudušas vairākas iecienītas sēņošanas vietas, bet, ja labi pacenšas, varot atrast arī jaunas sēņu augšanas vietas. Valkas iedzīvotāja ir viena no tām, kas savā ceļā pie Kokšu ezeriem ir sastapusies aci pret aci ar vairākiem maziem lācēniem. Ir manītas arī lūša pēdas.

“Meža dzīvnieki vairās no cilvēkiem, ja vien nav ievainoti vai nav māte ar mazuļiem,” mierina Astra Kalve.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Bauskas novada mācību iestādēs nav reģistrēti 234 bērni

Izglītojamie mācās arī tālmācības skolās

Bauskas novadā 2023. gada 1. septembrī nevienā novada mācību iestādē nebija reģistrēti 234 bērni, informē Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina.

Viņa piemin, ka novada bērni mācās arī tālmācības skolās. Taču uzsver, ka tālmācības un neklātienes jomā varot operēt vien ar Valsts informācijas izglītības sistēmas datiem, kuri ir pieejami tikai par pašvaldībā reģistrētām izglītības iestādēm, un tādas ir divas tālmācības skolas — Eiropas Tālmācības vidusskola un Rīgas 1. tālmācības vidusskola.

Izglītības nodaļas vadītāja skaidro: “Skolēnu skaits tālmācībā šajās divās mācību iestādēs Bauskas novadā 2020. gadā bija 50, savukārt 2023. gadā — 73 izglītojamie. Skaits pieaugs. Mums nav informācijas, vai bērnus atskaita no tālmācības programmām, bet ir gadījumi, kad izglītības iestāde paziņo, ka bērnus atskaita, jo viņi dodas uz ārzemēm.”

Atsevišķi netiek izdalīts, vai tas ir bērns invalīds vai audzēknis, kam nepieciešama speciāla izglītības programma, vai tas ir bērns, kam ir jāmācās vispārizglītojošā programmā. B. Šumina uzsver, ka esot svarīgi saprast, kāpēc bērns neapmeklē izglītības iestādi: “Bijuši gadījumi, kad noskaidrojas, ka vecāki nevēlējās invaliditātes dēļ sūtīt bērnu skolā vai nav sakārtotas formalitātes, un tad iesaistām sociālo dienestu, pedagoģiski medicīnisko komisiju un mēģinām palīdzēt vecākiem nokārtot problēmas.”

Ārzemēs mācās 190 Bauskas novada bērnu, teic Izglītības nodaļas vadītāja. Sadarbībā ar dienestiem meklējuši, kur ir skolās nereģistrētie bērni, tā atklājusies šāda grupa. “Tomēr ir arī Latvijas tālmācības skolas, par kurām mums nav informācijas,” piebilst B. Šumina.

“Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”