Aizkraukle joprojām vieno matemātikas skolotāju saimi. Atzīmēta apvienības jubileja

Aizkraukle ir pilsēta, kurā ne tikai dzimst gaisma, bet pirms 30 gadiem izveidojās Latvijas Matemātikas skolotāju apvienība. Atzīmējot šo jubileju, apvienības konferencē “Vērtības matemātikas mācīšanā” Aizkraukles novada vidusskolā tikās teju 150 Latvijas matemātikas skolotāji no visas Latvijas.

Kopā ir spēks

Apvienības dibināšana notika 1994. gada 14. oktobrī, un tās iniciators bija toreizējās Aizkraukles 2. vidusskolas matemātikas skolotājs un rajona matemātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs Arnis Rudiņš kopā ar Rudīti Andersoni no Rīgas 31. vidusskolas. Dibināšanas sēdē piedalījās vēl septiņi cilvēki no dažādām Latvijas skolām. Jubilejas pasākumā varēja satikt vien dažus, kuri bija klāt apvienības dibināšanas laikā, bet tās skolotāju saime joprojām ir plaša. Arī apvienības juridiskā adrese palikusi Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 21.

Šobrīd Latvijas Matemātikas skolotāju apvienībā ir teju 300 biedru, un tā cieši sadarbojas ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas matemātikas skolotāju asociācijām. Šajos gados apvienībai bijuši trīs vadītājas — Rudīte Andersone, Ilga Čečina no Rīgas un Aleksandra Ivanova no Saulkrastu novada vidusskolas, kura šo darbu veic no 2022. gada. Uzrunājot kolēģus, viņa atzina, ka, domājot par vārdiem konferences nosaukumā, viņas vislielākā vērtība ir paši skolotāji. Apvienība vieno matemātikas skolotājus visā Latvijā, un kopā tas ir spēks.

Strādā nākotnei šodien

Matemātikas skolotāju saimi Aizkrauklē sveica arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

— Matemātikas skolotājiem šobrīd ir lieli izaicinājumi, jo mums nepieciešams arvien vairāk gudru cilvēku, kuri ātri spēj apgūt jaunas lietas. Skaistākais skolotāja darbā ir tas, ka jūs strādājat nākotnei šodien. Tas ir ļoti grūti un pieprasoši, bet tādas dienas kā šī, kad redzu smaidošus un darbīgus skolotājus, dod man spēku aizstāvēt budžetu, algas un finansējumu citām vajadzībām. Atbilde, kāpēc daudziem tik ļoti neveicas matemātikā, ir daudzās mazās lietās, veidojot sistēmu kopumā. Tajā ir gan katrs matemātikas skolotājs, gan apvienība, tiekoties un daloties pieredzē, lai meklētu un rastu metodes, kā mācīt šo priekšmetu. Paldies par to, jo arī es kā mamma gribu, lai skolās mums ir patiešām jaudīgi matemātiķi, — teica ministre.

Atved jaunas atziņas

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, kurš savulaik pats vadīja šo vidusskolu, kā arī mācīja fiziku, matemātiku un informātiku, bija klāt apvienības veidošanās procesā un atminas Arņa Rudiņa aizrautību gan kā skolotājam, gan, apvienojot šo priekšmetu skolotājus, meklējot jaunas metodes matemātikas mācīšanā. Arī šodien izaicinājumi nav mazinājušies.

Leona Līduma darbu skolas vadībā pārņēma Aldis Labinskis, kurš skolēniem galvenokārt mācījis fiziku. Arī viņš labi atminas laiku, kad dibināta apvienība, un ir gandarīts par tās darbību. Direktors atzina, ka no ikgadējām apvienības konferencēm skolotāji atved daudz jaunu atziņu, kas ir ieguvums skolai. To viņš vēlēja arī šajā jubilejas pasākumā.

Rudīte Andersone piebilda, ka bez toreizējās Aizkraukles skolas vadības atbalsta būtu bijis grūti ne tikai uzsākt apvienības darbu, bet arī darboties tik mainīgajā laikā, kad nepārtraukti ir jauni izaicinājumi, bet tas dzīvi un darbu dara interesantāku.

Ir, ko pamācīties

Apvienības konferences notiek divas reizes gadā dažādās vietās, tostarp arī Aizkrauklē, tāpēc nebija šaubu, ka arī jubilejas pasākumam jānotiek tieši tur. Divās dienās dalībnieki ne tikai pulcējās kopīgos svētkos, bet arī aktīvi darbojās dažādās darbnīcās, guva jaunu informāciju un dalījās pieredzē. Skolotāji klausījās par aktuālāko matemātikas mācīšanā, prasmēm to darīt, mākslīgo intelektu, spēļu elementu izmantošanu stundās, kā pielietot matemātiku praktiskajā dzīvē un izmantot citās mācību stundās. Notika arī dažādas praktiskās darbnīcas, kurās skolotāji pilnveidoja savas zināšanas un prasmes, piedalījās “prāta vētrā”, lai rastu atbildes uz jautājumu — kā vislabāk skolēniem iemācīt matemātiku.

Par fizikas un matemātikas mijiedarbību ar kolēģiem runāja arī Aizkraukles novada vidusskolas skolotāja Gunta Ozoliņa, Viņa šajā mācību iestādē turpināja darbu pēc Arņa Rudiņa, kurš tieši viņu ieteica kā matemātikas skolotāju. Pirms tam Guntas darba dzīve saistījās ar Neretu. Pa mazumiņam mācīta arī fizika, un tagad viņa pamatā ir šajā mācību priekšmetā, turpinot iesaisti apvienībā, un arī matemātika palikusi tuva.

— Vērtīgākais šajās konferencēs ir dalīšanās pieredzē, jaunu zināšanu un atziņu gūšana, jo katrs skolotājs strādā citādāk. Ir ko no katra pamācīties. Tas arī palīdz celt gaismā lietas un metodes, kas savulaik pielietotas, bet piemirstas, kā arī apgūt jaunas, jo tās ir tik dažādas. Tiekoties klātienē, ir iespēja pajautāt, kā konkrēti tās darbojas, — teica Gunta Ozoliņa.

Matemātika gan pēdējā laikā nav skolēniem tuvākais mācību priekšmets, un arī rezultāti eksāmenos “klibo”. Kā uzlabot situāciju? Gunta atzīst, ka, mainoties profesijām un pieprasījumam, mainās arī matemātika kā mācību priekšmets. Tā ir ar plašāku redzējumu un pieprasa domāšanu, tāpēc nepietiek vien ar skaitļu vai formulu zināšanu. Zināšanām jābūt fundamentālākām, kas prasa arī lielāku atdevi no skolēniem, ko ne visi vēlas dot.

Skolotāja gan piebilst, ka eksāmenu rezultāti, pat ja tie nav īpaši veiksmīgi, nav vērtējums jaunietim kā cilvēkam, kāds būs viņa tālākais ceļš, jo esam tik dažādi. Tomēr matemātika ir svarīga mijiedarbībā ar citām zināšanām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.