Šodien vēl ir Klusās nedēļas vidus, bet svētdien būsim sagaidījuši Lieldienas — Kristus augšāmcelšanās svētkus, galvenos kristīgajā pasaulē.
Gan pagāniskajām, gan kristīgajām Lieldienām vēstījums ir viens — gaismas uzvara pār tumsu. Prieks, cerība un ticība kaut kam labākam, gaišākam. Spēja pārvarēt dažādas likstas, izcīnīt gan iekšējas, gan ārējas cīņas, kas dod jēgu tam, ko saucam par dzīvi. Tiek piedzīvota katra personīgā augšāmcelšanās, kas dod citu skatījumu uz dzīvi, liek izvērtēt esošās vērtības un saskatīt citas, liek saprast, kāpēc mēs dzīvojam.
Jebkurš augšāmcelšanās stāsts ir izdzīvojis savu golgātu ar asarām, sāpēm, izmisumu, licis paļauties uz augstākiem spēkiem, arī Dievu, licis saļimt bezspēcībā un meklēt izeju no bezizejas, grīļoties aizas malā un tomēr noturēties kājās.
Pēdējos gadus Klusajā nedēļā pārdomāju savas augšāmcelšanās. Kas agrāk šķita traģēdijas vērts, pēc smagiem zaudējumiem saproti, ka tie ir dzīves sīkumi. Kad kaut ko nākas zaudēt, sāc novērtēt, kas tiešām ir dārgs, un to nekādas naudas kompensācijas nespēj aizstāt. Kā jebkuram, arī man nācies piedzīvot savus tumsas brīžus. Vajadzīgs liels, pat milzīgs spēks no jauna iedegt gaismu sevī, lai pēc tam to spētu rādīt arī citiem.
Bet zemeslode negriežas tikai ap sevi. Visi esam pakārtoti pārējai pasaulei. Lielā finanšu krīze, no kuras bedres, šķiet, īsti neizrāpāmies. Saspringtā starptautiskā situācija, kovida pandēmija, tagad Ukrainas karš… Notikumi, kuru gaitu, lai kā gribētu, ietekmēt nespējam. Un tas ieved bezcerībā. Dažbrīd izmisumā. Neizpratnē, kāpēc pasaulē tik daudz ļaunuma? Un nav fejas burvju nūjiņas, ar ko to vājprātu apturēt.
Ticējums vēsta, ka Lieldienas rītā ikkatram jāapvelk jauns krekls, jo Kristus uzcēlies Lieldienas rītā ar jaunām miesām. Tātad augšāmcelšanās, atdzimšana vispirms no jauna jāpiedzīvo sevī. Kad to saproti ar prātu, pieņem arī ar sirdi, un kļūst vieglāk. Sākas apjaušana — sāpēs, mokās dzimis kaut kas skaists.
Novēlu jums piedzīvot savu augšāmcelšanos un atdzimšanu! Svētīgas Lieldienas!
Reklāma