Vispirms jāsaprot, par ko paust viedokli

Līdz 8. aprīlim var parakstīties par Ostu likuma grozījumu atcelšanu. Līdz šim aktivitāte ir bijusi ļoti zema, un, visticamāk, nepieciešamais parakstu skaits — 154 868 — netiks savākts. Ja varētu parakstīties elektroniski, aktivitāte būtu daudz lielāka, taču ikvienam savas gribas paušanai ir jādodas uz parakstu vākšanas vietu klātienē.

Par ko īsti ir grozījumi? Tos pārskatīju, saraksts ir garš. Īsumā — grozījumi paredz Rīgas un Ventspils ostas pārņemt valsts kontrolē, izveidot kapitālsabiedrību, kuras akcijas piederēs valstij. Akcijas varēs piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāldaļu. Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde tiks likvidētas līdz 31. decembrim. Lēmumu par likvidāciju pieņems Ministru kabinets.

Parakstu vākšana sākās pēc tam, kad Saeima grozījumus Ostu likumā pieņēma galīgajā lasījumā, bet pēc 36 Saeimas deputātu pieprasījuma Valsts prezidents apturēja grozījumu Ostu likumā publicēšanu. Sociālajos tīklos skan aicinājumi — “Paraksties pret ostu privatizāciju jeb prihvatizāciju! Ja savāksim parakstus, būs referendums. Ja nē, ostas varēs prihvatizēt…” Dažs iebilst — izlasīju grozījumus, un nevienā vietā nav teikts par privatizāciju! Cits atkal iebilst, vai tad nekas nav dzirdēts par Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

Daļa Saeimas opozīcijas deputātu uzskata, ka nav pieļaujama ostu nonākšana valsts pārziņā, jo tad pašvaldības vairs nevarēs rīkoties ar savu īpašumu, kā arī būs iespēja tās privatizēt. Grozījumos, protams, tāda teksta par privatizāciju nav.

Tagad skan pārmetumi, ka nelietderīgi būs izšķiesta valsts nauda — ap 800 tūkstošiem eiro — parakstu vākšanas organizēšanai. Dažs Saeimas deputāts, kurš ir par grozījumu atcelšanu, teic, ka demokrātija izmaksā dārgi, bet tā ir vajadzīga.

Domāju, ka jau sen vajadzēja mainīt parakstu vākšanas kārtību, ļaujot to darīt elektroniski. Tad arī izdevumi būtu mazāki. Kā arī iniciatīvas autoriem vajadzēja aktīvi skaidrot grozījumu būtību, iespējamās sekas, jo, kā gan lai parasts cilvēks, kurš nav ne jurists, ne Saeimas deputāts, var zināt, par ko ir grozījumi un pret ko jāparakstās? Protams, ir iespēja grozījumus izlasīt, bet daļa cilvēku par tiem nemaz nav dzirdējuši, turklāt likumu valoda ne katram ir viegli uztverama un saprotama. Demokrātija ir vajadzīga, lai katram būtu iespēja paust savu viedokli, taču vispirms jāsaprot, par ko viedokli paust.