Kijeva vai Kijiva, Harkova vai Harhiva, Ļvova vai Ļviva?

Notikumi Ukrainā aktualizējuši jautājumu par tās pilsētu nosaukumu rakstību latviešu valodā. Kijeva vai Kijiva, Harkova vai Harhiva, Ļvova vai Ļviva?

DACE PLAUDE

Atbildi uz šo jautājumu meklē arī žurnālisti, jo šajās satraukuma pilnajās dienās, gatavojot publikācijas laikrakstam par situāciju Ukrainā, sarunās ar cilvēkiem, kuri radniecīgām saitēm saistīti ar Ukrainu, šie vietvārdi izskanēja ukraiņu valodas variantā.

Nostiprinājušies ar krievu valodas starpniecību

Skaidrojumu lūdzām Latviešu valodas aģentūrā un no aģentūras valodas konsultantēm saņēmām atbildi: “Minēto Ukrainas pilsētu nosaukumi latviešu valodā rakstāmi Kijeva, Ļvova, Harkova. Vēsturiski tie latviešu valodā nostiprinājušies ar krievu valodas starpniecību. Kijiva, Ļviva, Harkiva ir atveides varianti, kas atbilst vietvārdu izrunai ukraiņu valodā, taču tie nav oficiāli apstiprināti.”

Taču virknei Ukrainas pilsētu nosaukumi jau kopš 2017. gada ir rakstāmi citādāk, un to ar balsu vairākumu lēmusi Latviešu valodas ekspertu komisija, izskatot jautājumu par 30 lielāko Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā (skatīt tabulu).

Aicina pārskatīt pilsētu nosaukumus

Sakarā ar notikumiem Ukrainā šīs nedēļas sākumā 150 tulkotāji, rakstnieki un valodnieki atklātā vēstulē aicinājuši Valsts valodas centru (VVC) pārskatīt Ukrainas pilsētu nosaukumus latviešu valodā — informē ziņu aģentūra LETA.

“Krievija uzbrūk Ukrainai, taču Latvijas ziņās joprojām skan uzbrucēju, “krievu pasaules” atjaunotāju balss: Ukrainas galvaspilsēta joprojām tiek dēvēta par Kijevu, lielākās pilsētas — par Ļvovu un Harkovu, arī citām pilsētām latviešu valodā palikuši rusificētie nosaukumi. Aicinām Valsts valodas centru pārskatīt savus ieteikumus,” teikts atklātajā vēstulē.

Vēstules autori atgādina, ka Ukrainas pilsētu nosaukumi latviešu valodā ieviesušies laika posmā, kad gan Ukraina, gan Latvija — protams, arī citas tautas, par kurām šobrīd nedzird kara ziņās, — bija paverdzinātas Krievijas impērijai, kas tās apzināti pārkrievoja. 1720. gadā ar imperatora pavēli tika aizliegts drukāt un ievest grāmatas ukraiņu valodā, tika slēgtas ukraiņu skolas, Petro Mohilas dibinātajā Kijevas akadēmijā aizliegts studēt ukraiņu valodā, 1780. gadā tika nodedzināta 150 gadu krātā akadēmijas bibliotēka — viena no lielākajām impērijā. 1789. gadā imperatore personiski piedalās “Salīdzinošo visu valodu saraksta” (Порівняльний словник усіх мов) izstrādē, kurā ukraiņu valoda tiek pasludināta par poļu ietekmē izķēmotu krievu valodu. Tas pats turpinājās 19. gadsimtā — tika aizliegti ukraiņu rakstnieku darbi, netika ļauts reģistrēt bērnus ar ukraiņu vārdiem. No 1900. gada cenzūra tekstos svītroja tādus vārdus kā “kozaks”, “Ukraina”, “ukraiņu”, “Zaporižja” un citus. 1910. gadā tika slēgtas visas ukraiņu biedrības, izdevniecības. 1914. gadā — aizliegta ukraiņu prese. Kad Ukraina nokļuva PSRS sastāvā, sākās sistemātiska cīņa pret “ukrainizāciju” — slēgtas skolas, vajāti un nobendēti rakstnieki, pat no ukraiņu alfabēta tika iznīdēts burts ґ.

“Būtu pēdējais laiks apzināties Krievijas koloniālās politikas ietekmi uz mums — dēvējot Ukrainas galvaspilsētu par “Kijevu”, mēs savā valodā stāvam kolonizatora, okupanta un iebrucēja pusē. Ukraiņi šobrīd cīnās par Kijivu, kuru apšauda tie, kuri to vienmēr sauks tikai par “Kijevu”, rosina vēstules autori.

Jāņem vērā, ka “Kijiva” ir nevis “tuvāk oriģinālajai izrunai”, bet gan šī vārda nominatīva forma ukraiņu valodā. Skaņu mija, patskaņiem [o] un [e] slēgtās zilbēs pārtopot par [i], ir ļoti sena, no visām slāvu valodām tikai ukraiņu valodai raksturīga īpatnība, kas saglabājusies arī citos pilsētu nosaukumos, piemēram, Ļviva, Harkiva, Mikolajiva, Čerņihiva. Brīdī, kad ukraiņi ar savām asinīm aizstāv šīs pilsētas, tulkotāji, rakstnieki un valodnieki aicina VVC steigšus mainīt ieteikumus.