Lai sasniedz dzirdīgas ausis

Laikā starp Mātes un Ģimenes dienu lielāka uzmanība valstī pievērsta sāpīgajam demogrāfiskajam jautājumam, kā arī atbalstam vecākiem ar bērniem. Aktualitātes, kurā virzība valstī notiek lēni solīti pa solītim. Turklāt joprojām ar diezgan krasi atšķirīgām iespējām lielpilsētās un laukos, pat dažādās pašvaldībās.

Tā kā tas viss skar ļoti nozīmīgu tēmu, televīzijas pārraidē piesaistīja labklājības ministra Reiņa Uzulnieka stāstītais. Nākamgad Labklājības ministrija plāno rosināt palielināt bērnu kopšanas un piedzimšanas pabalstu, kā arī atbalstu audžuģimenēm. “Lēciens” iecerēts pamatīgs — bērnu kopšanas pabalstu palielināt no 171 līdz 420 eiro. Ministrs arī uzsvēra, ka pabalsts turpinātu pieaugt, ejot līdzi vidējiem ienākumiem valstī, lai nav tā, ka finansējumu vienreiz iedod un pēc tam desmit gadus par to aizmirst.

Taisnība jau ir, jo ir pabalsti, kas nav pārskatīti pat 20 gadu, un viens no tiem esot ārpusģimenes aprūpes pabalsts, ko rosina paaugstināt par 30 %. Arī smaga joma, kas tik lēni virzās uz priekšu, jo Latvijā aizvien trūkst audžuģimeņu. Šo atbildīgo soli cilvēkiem nav viegli pieņemt gan emocionālu, gan materiālu iemeslu dēļ.

Uz “papīra” salikt visas vajadzības un nepieciešamos līdzekļus gan ir vienkārši, bet realitātē tās ir tikai ieceres. Visiem iepriekšminētajiem pasākumiem nepieciešami 85 miljoni eiro, no tiem 70 miljoni eiro bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai. Lai arī labklājības ministrs optimistiski atzina, ka šur tur kaut kāda nauda jau varētu iezīmēties, valsts budžetā pagaidām tās nav. Līdz 16. maijam ministrijām jāiesniedz konkrēti risinājumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, un pēc Uzulnieka teiktā, pagaidām nav jūtama liela aktivitāte. Visi apzinās, ka, stiepjot knapo deķīti no vienas puses uz otru, siltāk nekļūst. Ar gados jauna ministra sparu, citu atbalstu un Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pārliecību, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanai galvenie risinājumi ir pabalstu pārskatīšana, veselības aprūpes uzlabošana un mājokļu pieejamības veicināšana, varbūt kaut kas arī izdosies.

Kad bērni mani apsveica Mātes dienā, es savukārt pateicos viņiem, ka varu būt māmiņa. Turklāt daudzbērnu māmiņa! Un, kā visi jautri piebildām — joprojām izmantot “3+” kartes priekšrocības. Tas patiesi ir ieguvums ģimenēs, īpaši transportam, ēdināšanai un dažādām aktivitātēm. Tas gan liek aizdomāties, kas būs pēc šī statusa zaudēšanas, jo bērnu izglītošana vai aprūpe lētāka nekļūs. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanu laikam, no vienas partijas izskanēja ierosinājums statusu pagarināt līdz laikam, kad visi ģimenes bērni sasniedz pilngadību vai pabeidz studijas. Visu daudzbērnu ģimeņu vārdā varētu vēlēt, lai iecere sasniedz dzirdīgas ausi.