Latvijā aizvien pieaug saslimstība ar iekaisīgajām zarnu slimībām, norāda Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Pacientu skaits sasniedz jau apmēram divarpus tūkstošus. Viena no izplatītākajām šajā grupā ir Krona slimība. Tā, līdzīgi kā gastrīts un citas hroniskās gremošanas orgānu kaites, aktivizējas pavasarī.

ILZE ŠĶIETNIECE

Jāmācās sadzīvot

“Ārsti saka — man vairs nevarēs būt bērnu,” asarām acīs stāsta trīsdesmitgadniece Līga. Pērn pavasarī viņai atklāja Krona slimību, taču ar šo domu aizvien ir grūti samierināties. “Vismaz labi, ka man divi — dēls un meita — jau ir.” Slimības sarežģījumu dēļ bija nepieciešama ķirurģiska operācija. Tās laikā tika izņemts liels zarnas gabals, kas bojāja reproduktīvo funkciju.

Ar vēdergraizēm Līga cīnās jau sen, taču līdz šim neviens ārsts nebija spējis noteikt patieso cēloni. Situācija saasinājās pagājušā gada pavasarī, kad jaunajai sievietei vairāk nekā nedēļu bija augsta ķermeņa temperatūra un caureja. Pandēmijas apstākļos, protams, pirmā doma bija par inficēšanos ar koronavīrusu. Tomēr laboratoriskās analīzes Covid-19 klātbūtni organismā neapstiprināja.

Ģimenes ārsts Līgu nosūtīja pie gastroenterologa, kas veica dažādu veidu izmeklējumus. Galu galā speciālists nonāca līdz slēdzienam, ka sievietei ir Krona slimība. “Tas nozīmē, ka man ir kairinātas zarnas,” viņa stāsta. Ārsts apliecinājis, ka slimība aktivizējas pavasaros un rudeņos — to viņa bija novērojusi arī pati. Līga stāsta, ka nāksies samierināties ar diagnozi visu mūžu: “Izārstēt to nevar, tikai — sadzīvot.”

Veidojas iekaisums

Krona slimība ir hroniska un bieži progresējoša slimība, kura var skart jebkuru gremošanas trakta daļu no mutes līdz anālajai atverei, savā mājaslapā skaidro Latvijas Krona un kolītu slimnieku biedrība. Diemžēl publikācijas tapšanas laikā ar tās pārstāvjiem sazināties neizdevās. Visbiežāk iekaisums atrodams tievās zarnas beigās, resnās zarnas sākumā vai anālās atveres tuvumā. Slimība parasti sākas kā zarnu sieniņas erozija, tālāk izveidojas nelielas čūlas. Progresējot tās zarnās rada pietūkumu un līdz ar to — sašaurināšanos.

Biežāk sastopamie simptomi — vēdera sāpes apakšējā labajā pusē un caureja. Vēl par to liecina svara zudums, čūlas mutē, samazināta apetīte, drudzis, svīšana naktī. Retākos gadījumos novērojama asiņu izdalīšanās no taisnās zarnas kopā ar izkārnījumiem un gļotām, nogurums, mazasinība, sāpes locītavās, ādas bojājumi, acu tūska.

Krona slimība var rasties jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk to diagnosticē 15 līdz 29 gadus veciem pacientiem. Ja kaite attīstītās bērnībā, tā var aizkavēt augšanu un pubertāti. Retos gadījumos pacientiem var attīstīties vēl citas komplikācijas, piemēram, resnās zarnas vēzis.

Cēloņi neskaidri

Krona slimību izraisa slimīga organisma imūnās sistēmas reakcija uz ierosinātāju, ko zinātnieki aizvien nav noteikuši. Patlaban tiek uzskatīts, ka tā rodas, savstarpēji mijiedarbojoties vides un ģenētiskajiem faktoriem, kā arī zarnu baktērijām.

Pētījumos secināts, ka smēķētājiem Krona slimība attīstās divas reizes biežāk nekā tiem, kuriem nav šī kaitīgā ieraduma. Vēl kā riska faktori tiek norādītas antibiotiku, iekšķīgi lietojamu kontracepcijas un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, piemēram, ibuprofēna, lietošana, bērnībā pārslimotas infekcijas. Tāpat novērots, ka Krona slimība biežāk attīstās pacientiem, kuri uzturā lieto daudz cukura, tauku un ātrās ēdināšanas restorānos nopērkamas maltītes. Tomēr lielāko daļu cilvēku, kam piemīt šādi ēšanas paradumi, tā nemaz neskar.

Vēl secināts, ka vairāk slimo Eiropas ziemeļu daļā dzīvojošie pilsētnieki. Nedaudz vairāk — sievietes nekā vīrieši. Krona slimības attīstīšanās iespēja palielinās, ja tā jau diagnosticēta kādam pirmās pakāpes radiniekam. Turklāt ne visiem pacientiem hroniskās slimības saasinājumi atkārtojas regulāri — dažiem tas notiek biežāk, dažiem nekādu simptomu nav gadiem ilgi.

Apskata no iekšpuses

Diagnozi ārstam palīdz noteikt asins un izkārnījumu analīzes. Ja atklājas anēmija, augsts balto asinsķermenīšu līmenis, kas ir hroniska iekaisuma pazīme, asiņu klātbūtne fēcēs, nākamais solis ir veikt kolonoskopiju. Tā nav pārāk patīkama procedūra, jo pārbaudes laikā zarnas apskata no iekšpuses ar nelielas digitālās kameras palīdzību. Vēl dakteris var ieteikt veikt datortomogrāfiju vai uzņemt rentgenu.

Pozitīvas atbildes gadījumā Krona slimību ieteicams sākt ārstēt pēc iespējas agrāk, jo tad ir vieglāk panākt kontroli, mazināt simptomus un novērst komplikācijas. Uzliesmojumu brīžos parasti pacientiem iesaka lietot medikamentus. Samazinoties simptomiem, slimnieki parasti turpina lietot zāles, lai ārstētu zarnu iekaisumu un novērstu akūta stāvokļa atjaunošanos. Ievērojot visus nosacījumus, ar šo kaiti var sadzīvot un tā nesamazina dzīvildzi.

Savukārt, ja slimnieks ar mediķiem nesadarbojas, vairumam pacientu novērojami recidīvi, kas mijas ar periodiem, kad slimība ir mazāk aktīva. Atkārtoti saasinājumi veicina rētaudu veidošanos jeb fibrozi, kas sašaurina zarnu traktu, rada nosprostojumu un nepieciešamību pēc operācijas. Iekaisumu nekontrolējot, pusei slimnieku var veidoties arī sastrutojums zarnām blakus esošajos audos un fistulas pie anālās atveres. Arī to ārstēšanā parasti nepieciešama operatīva iejaukšanās.

“Operācija un vēl jo vairāk — dzīšanas process nebija patīkams,” stāsta Aivars. Viņam fistulu pie anālās atveres izgrieza pirms vairāk nekā trim gadiem. Operācija notika daļējā narkozē. Pēc tam vairāk nekā divus mēnešus viņš bija spiests gulēt mājās. Tieši gulēt, jo nosēdēt nebija iespējams. Kolīdz to mēģināja, bija jūtamas sāpes un radās sajūta, ka diegi plīst un brūce no jauna paveras vaļā. Pārsiešanu katru dienu pacietīgi veica sieva, jo tā bija nepieciešama intīmā vietā. Tomēr kādu dienu viņa secināja, ka brūcē redzamas strutas. Pēc tam Aivars turpmāko ārstniecības procesu tomēr uzticēja speciālistiem. “Dakteri tomēr zina, kādai brūcei ir jāizskatās un kāda smēre vajadzīga,” viņš atzīst, ka pēc tam dzīšanas process notika daudz raitāk. Jaunais vīrietis gan piebilst, ka par tādu Krona slimību viņam neviens nestāstīja. Vai arī — viņš uztraukumā to nedzirdēja. ◆

Uzturs iekaisīgo zarnu slimību gadījumā

● Jāatceras — nepieciešams ēst mazas porcijas, bet bieži. Tas mazina zarnu sieniņu iestiepumu.

● Svarīgi atcerēties — diēta nemainīs slimības gaitu, bet vismaz uzlabos pašsajūtu.

● Saasinājuma periodā no ēdienkartes jāizslēdz cepti, trekni, asi ēdieni un mērces, smalkmaizītes un konditorejas izstrādājumi, jo tie paātrina zarnu darbību.

● Nedrīkst patērēt arī produktus, kas rada vēdera pūšanos: svaigus kāpostus, burkānus, ābolus, zirņus, pupas, marinētus un skābētus dārzeņus, konservus, kūpinājumus, gāzētus un rūgstošus dzērienus.

● Vēlams izvairīties no produktiem, kas veicina vēdera izeju: biešu salātiem, žāvētām plūmēm, kviešu klijām, graudu maizes, kā arī termiski neapstrādāta ēdiena, jo tas traumē iekaisušu zarnu gļotādu.

● Drīkst ēst vārītas, sutinātas un caur rīvi izberztas saknes un dārzeņus, vairākkārt gaļas mašīnā sasmalcinātu un vārītu, sautētu vai tvaikos sutinātu liesu gaļu un zivis, vājus buljonus, vārītu olu un omletes, skābpiena produktus, biezpienu, putras ar pienu, ķīseļus, kas satur kartupeļu miltus.

● Ieteicams dzert šķidrumus, kas mazina šķidru vēdera izeju: stipru melno tēju, mežrozīšu augļu un melleņu novārījumu.