Pēc raksta “Analīzes obligātas”, kurš “Staburagā” bija publicēts 11. oktobrī, redakcijai piezvanīja Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes vadītāja Aija Vorpa.
Pēc raksta “Analīzes obligātas”, kurš “Staburagā” bija publicēts 11. oktobrī, redakcijai piezvanīja Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes vadītāja Aija Vorpa un paskaidroja, ka nitrātu analīzes pārvaldes pārtikas inspektori nepieprasa.
“Aizkraukles tirgus direktore stāsta, ka Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, veicot pārbaudes tirgū, var pieprasīt nitrātu analīzes. Taču saskaņā ar likumu ne mums, ne arī tirgus administrācijai nav tiesību to darīt,” piebilst Vorpas kundze. Eiropas Savienības regulā diemžēl nevienam dārzenim un auglim, izņemot lapu salātus un spinātus, nav apstiprinātas pieļaujamās nitrātu daudzuma normas. Protams, dārzeņu audzētāji var veikt šīs analīzes, taču nav datu, ar ko salīdzināt, vai analīzēs uzrādītais daudzums atbilst normai vai pārsniedz to.
Arī produktu pieņēmēji veikalā vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā var analīzes pieprasīt, bet nav kritēriju nitrātu daudzuma salīdzināšanai. Vienīgais, ko pārbauda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, vai dārzeņu audzētājs ir reģistrējies šajā dienestā, vai piedāvātajai precei ir norādīta produkta izcelsme. Āboliem jābūt norādītai arī šķirnei. Preces marķējumu var izgatavot pats audzētājs, vienkārši uz papīra vai cenu zīmes uzrakstot, kur dārzeņi vai augļi audzēti. Dārzeņu pārdevēji ir atbildīgi par savas preces kvalitāti un pareizu marķējumu.
***
Tātad nesakārtotās likumdošanas dēļ zemnieki tirgū var pārdot, ko vēlas, bet pircējam nav pat iespēju izvērtēt, vai nopirktais dārzenis ir kaitīgs viņa veselībai. Arī izcelsmes uzrādīšana ir nosacīta. Var jau teikt, ka dārzeņi izaudzēti kaut vai tepat Aizkraukles pagastā, kur tirgonim varbūt tiešām ir zemes gabals, bet patiesībā pircējiem kā vietējie produkti tiek pārdoti importēti gurķi, tomāti, kartupeļi un citi dārzeņi vai augļi.
