www. staburags.lv
Izdod grāmatu par tomātiem. Autore dalās ar savām zināšanām, gan arī ar kādreiz pieļautajām kļūdām
Vircavas pagasta saimniecības “Dzērves” vārds daudziem ir pazīstams. Lielākoties cilvēki turp dodas vasaras otrajā pusē, kad siltumnīcās sārtojas tomāti, bet tagad saimniece Evita Gūtmane savu un vēl trīs tomātu audzētāju pieredzi apkopojusi grāmatā “Tomāts manā dārzā”.
Tomātu ēra Evitas saimniecībā aizsākusies pirms vairākiem gadu desmitiem, kad abi ar vīru nolēmuši no Jelgavas pārcelties uz laukiem. Sākotnēji gan esot audzētas zemenes, bet drīz vien tās nomainījuši dažādu šķirņu tomāti.
Šogad saimniecībā “Dzērves” pirmie 350 tomātu stādi jau iestādīti siltumnīcā, bet vēl aptuveni 2000 stādiņu savu kārtu gaida kastītēs.
“Dzērvju” saimniece, grāmatas autore Evita Gūtmane stāsta, ka šogad viņai ir ap septiņdesmit šķirnēm. Par šķirņu izvēli runājot, saimniece atzīst, ka lielāko daļu nosaka viņas klienti. Nule kā izdotajā grāmatā “Tomāts manā dārzā” aprakstīta arī šķirņu izvēle. Kā skaidro autore, tās esot jāizvēlas atbilstoši garšas kārpiņām, siltumnīcas izmēriem, klimatiskajiem apstākļiem un arī izmantošanas mērķim. Viņas pieredze gan rāda, ka latvieši ir konservatīvi tomātu izvēlē. Tomēr katru gadu saimniece stāda arī jaunas šķirnes, jo, kā mēdz teikt, ja nepagaršosi, neuzzināsi.
Grāmatā E. Gūtmane padalījusies gan ar savām zināšanām, gan arī ar savām kādreiz pieļautajām kļūdām. Grāmatā apkopota pieredze tomātu sēšanā un piķēšanā un arī siltumnīcu izveidē, bez kurām tomātu audzēšana mūsu mainīgajos pavasaros praktiski nemaz neesot iespējama, jo tomāti ir siltummīļi. Grāmatā “Tomāts manā dārzā”, kas izdota izdevniecībā “Latvijas mediji”, E. Gūtmane aprakstījusi arī Lienes Mucenieces, Santas Meļķes un Dāvida pieredzi un padomus tomātu audzēšanā. Statistika liecina, ka gadā cilvēks apēd 12,6 kilogramus tomātu, bet uztura speciālisti iesaka uzturā patērēt vēl vairāk. Tāpēc grāmatā ir arī recepšu nodaļa, kas iedvesmo gan gatavot tomātu ēdienus sezonā, gan koši un krāsaini tos paslēpt burciņās.
Laikraksts “Zemgales Ziņas”
Stāsti no Stāmerienas. Dramaturgu radītais teksts sāk “dzīvot” uz skatuves
Stāmerienas pilī 27. aprīlī pulksten 16 notika jauno dramaturgu lugu lasījumi “Viņš. Viņa. Satikšanās. Stāsti no Stāmerienas”.
Jauno dramaturgu Didža Ruicēna, Mariannas Stasivas un Elzas Vildaus lugas radītas, iedvesmojoties no Stāmerienas un Kalnienas iedzīvotāju stāstiem, kas apkopoti dzīvesstāstu intervijās 2024. gada vasarā. Tagad skatītājiem būs iespēja pieredzēt lugas lasījumu formātā Latvijas Kultūras akadēmijas jauno aktieru un režisoru izpildījumā. Par to informē Stāmerienas pils projektu vadītāja Anita Birzniece.
Viņa atgādina, ka sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju jau no 2023. gada vasaras aizsākti “dzīvo stāstu” projekti, kuros vietējie iedzīvotāji pētniekiem dalās ar saviem dzīves stāstiem, kas vēlāk pārtop mākslinieciskās jaunrades darbos.
2024. gada vasarā socioloģes Ance Kristāla un Lote Katrīna Cērpa intervēja 20 vietējos iedzīvotājus. Intervijās piedalījās arī trīs jaunās paaudzes dramaturgi, kuri, iedvesmojoties no dzirdētā, radīja dramaturģiskus jaundarbus, pievēršoties dažādām tēmām. Didža Ruicēna lugas “Ne(notikušais)” uzmanības centrā ir vīrieša pasaules redzējums, Marianna Stasiva lugā “Spindzeles” runā par sievietes vietu laukos, savukārt Elzas Vildaus izvēlētā tēma lugā “Futura mobila jeb Projekts 4406” ir par utopisku projektu “4406”, kurš tiek īstenots kādā ciemā Latvijas teritorijā.
“Lasījumu formāts dod iespēju skatītājiem detalizēti iepazīties ar lugas tēliem un situācijām vēl pirms skatuves iestudējuma ar kostīmiem un scenogrāfiju. Šāda pieredze ir nozīmīga pašiem dramaturgiem, jo viņu radītais teksts pirmo reizi sāk “dzīvot” uz skatuves aktieru balsīs un interpretācijā. Tāpat arī aktieriem šī ir iespēja eksperimentēt un improvizēt, esot tēla meklējumos. Šādi lasījumi ļauj ieskatīties izrādes tapšanas “virtuvē” — brīdī, kad mēģinājumu procesā tuvojas noslēgumam tā saucamais “galda periods” un materiāla analīze, veido pirmās mizanscēnas, tādējādi ļaujot iztēloties, kā varētu izskatīties topošais iestudējums,” skaidro A. Birzniece.
Trīs lugu lasījumus Stāmerienas pilī veidos Latvijas kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera un režijas mākslas 4. kursa studenti: Agate Marija Bukša, Polina Čerņenoka, Santa Breikša, Olafs Putrālis, Aleksandrs Bricis, Velta Birze un Rodrigo Struka. Gaismu mākslinieks — Mikus Svikulis.
Pasākums tapa ar Latvijas Kultūras akadēmijas, Gulbenes novada pašvaldības un Stāmerienas pils atbalstu.
Laikraksts “Dzirkstele”
Abinieku glābšanai trūkst brīvprātīgo
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau ceturto gadu īsteno kampaņu “Misija — krupis. Izglāb princi!”. Tajā brīvprātīgie tiek aicināti palīdzēt krupjiem līdz šim 51 apzinātā ceļa posmā, kur notiek krupju migrācija.
Citugad jau esam vēstījuši, ka Smiltenes novadā šādi krupju migrācijas punkti ir pie Brantu dzirnavu ezera un pie Mutulītes dīķa (Blomes pagastā). Šajos punktos joprojām aicināti pieteikties brīvprātīgie.
Visvairāk migrācijas posmu fiksēts Vidzemē (24). “No visām apzinātajām abinieku pārvietošanās vietām, kur tiek iesaistīti brīvprātīgie, piecpadsmit punktos viņi vēl nav atsaukušies, tostarp šajos divos kartē atzīmētajos posmos Smiltenes novadā,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika un atklāj, ka iepriekšējos trīs gados arī šeit ir iesaistījušies brīvprātīgie. “Krupis ir lēns rāpotājs. Pēc pamošanās pavasarī tas apsilst saulē, paēd un dodas no ziemošanas vietas uz nārsta vietu, savu dzimto ūdenstilpi, turpināt dzimtu. Ja starp ziemošanas vietu un ūdenstilpi ir satiksmes ceļš, tas noteikti jāšķērso. Taču vidēja izmēra ceļa šķērsošana krupim aizņem pat 15 minūtes, bet, redzot auto, tas sastingst nevis izvairās no auto, tādējādi pakļaujot sevi vēl lielākām nāves briesmām. Tieši tādēļ pavasaros līdzās ūdenstilpēm bieži redzam vienuviet tik daudz sabrauktu krupju,” atgādina I. Reinika.
Viņa pati iesaistās krupju glābšanas kampaņā Siguldas novadā un pastāsta, ka galvenie glābšanas darbi norit diennakts tumšajā laikā — starp pulksten 21 un 23. “Es krupjus glābju gar Gaujas malu noteiktās vakara stundās. Katrā punktā tas mēdz būt atšķirīgs laiks. Šeit krupju lielākā intensitāte ir pēc desmitiem vakarā. Paskaitīju, ka vakara gaitā tie ir aptuveni 20 abinieki, kuriem varēju palīdzēt droši nokļūt ceļa otrā pusē. Vēsā laikā abinieku migrācija pierimst. Tiklīdz atkal iestājas siltāks laiks, tā abinieku kustība atsākas. Parasti šis periods ilgst dažas nedēļas.
Kopumā ar iedzīvotāju atsaucību šobrīd Latvijā apzināts 51 krupju migrācijai bīstams ceļu posms, kur iespējama brīvprātīgo palīdzība.”
Kampaņā aicināts iesaistīties ikviens, kas savā ceļā redz krupi ceļmalā. Palīdzēt krupim ir pavisam vienkārši — tas jāņem aiz padusēm un jāpārnes ceļa otrā pusē.
Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Zināšanai
Plašāku informāciju par kampaņu un krupjiem var skatīt Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē https://www. daba.gov.lv/lv/misija-krupis.
Ievēl Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes vadību
Bauskas novada jaunās Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes pirmās tikšanās laikā “Rundāles avotos” ievēlēja vadītājus, kā arī uzklausīja Siguldas viesu stāstu par viņu pieredzi šajā jomā.
Uzrunājot Uzņēmējdarbības padomes dalībniekus, pašvaldības pārstāvji pasākuma ievadā uzsvēra, ka sagaida konsultācijas par saistošajiem noteikumiem, kas var ierobežot uzņēmēju darbu, idejas par pēdējā laika aktualitāti — birokrātijas mazināšanu, kā arī viedokļus jautājumos par uzņēmējdarbības veicināšanu.
Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Kristīne Dzidruma rosināja par padomes vadītāju izvēlēties Tomu Auškāpu, akciju sabiedrības “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktoru, valdes locekli. Viņš gan norādīja, ka labāk vadītājas postenī redzētu SIA “Bauskas slimnīca” valdes locekli Margaritu Epermani. Pēc īsām sarunām par vadītāju ievēlēja T. Auškāpu un M. Epermani — par viņa vietnieci.
Diskusijas raisīja jautājums par tikšanās biežumu. T. Auškāps norādīja, ka laiks ir resurss, kura vienmēr trūkst, bet četrreiz gadā var sanākt kopā. “Nav intereses strādāt tāpat vien. Ja strādā, tad kvalitatīvi,” pauda M. Epermane, rosinot sanākt biežāk. Beigās vienojās, ka daļa tikšanos var notikt tiešsaistē, bet nākamo klātienes tikšanos varētu aizvadīt maijā.
Bauskas novada uzņēmējdarbības vidi raksturoja Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka Bauskā ierodas ārzemju vēstnieki, kas vēlas tikties arī ar vietējiem uzņēmējiem, un Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome varētu būt organizators šādām sarunām.
Savukārt uzņēmēji norādīja, ka vairāk vēlētos zināt pamatojumu tam, kā pašvaldība naudu tērē. “Brīžiem ir dīvainas sajūtas, redzot, kā pašvaldība budžetu izlieto. Gribas teikt: “Nopietni!?” Tāpēc par budžetu vēlētos zināt laicīgāk, nevis pēc tā pieņemšanas,” pauda viesnīcas “Rija Bauska Hotel” un restorāna “Mūza” vadītāja Gunita Savicka-Kopilova. Katrs no uzņēmējiem izteica savas domas, kam vairāk vēlētos pievērst uzmanību. Lielai daļai uzņēmēju aktuālais jautājums ir dzīve pēc Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūves.
Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
Reklāma