Iveta Skaba
Kā katru gadu aprīlī, arī šogad izskanējusi “Kokneses ziņģe”. Šogad jau 13. reizi, un uz vienas skatuves satikās 15 dziedošas un muzicējošas kopas un trīs stāstnieces.
Kā riktīgās latgaliešu kāzās!
“Vai tu re, pilna māja ciemiņu!” iesaucās Ziņģe, kuras lomā iejutās Kokneses folkloras kopas “Urgas” dalībniece Irita Sīpola, pārmetot skatienu skatītāju pilnajai zālei. “Kā riktīgās latgaliešu kāzās! Es, Kokneses Ziņģe, jums šodien jau 13. reizi saku: laba diena Koknesē!
Man ir tāds dumpīgs pusaudzes vecums — 13 gadi. Zinu, ka neizskatos pēc pusaudzes, bet tāda gana nobriedusi, bet tas ir tāpēc, ka šajos 13 gados esmu pieaugusi radošumā, aktivitātē un arī ziņģēs, protams. Es jums pačukstēšu, ka nekad nenovecošu, jo ziņģe jau nenoveco. Katru reizi, kad tā tiek izrauta no kādas pūralādes, tā atskan jaunās skaņās, jaunās balsīs un dzīvo dzīvi no sākuma. Un tā no paaudzes paaudzē, gūstot sev nemirstību.”
“Es ļoti vēlos, lai šodien mums tādu dziesmu būtu vairāk nekā tās, kuras mēs jau zinām. Mēs ceram izvilkt no katra, kurš kāps uz skatuves vai kādā citā brītiņā padziedās, kādu apsveikuma dziesmu, lai mums tas pūriņš būtu lielāks,” sacīja “Kokneses ziņģes” rīkotāja un folkloras kopas “Urgas” vadītāja Inguna Žogota.
Drosmei — no plakanās pudelītes
To ziņģi ziņģēt sāka “Teikas muzikanti” no Rīgas. Grupa darbojas jau no 2013. gada, un tās vadītāja ir Katrīna Feldmane. Te arī skaitlis 13, kas ļoti patika Ziņģei. Uz skatuves redzējām gan pavisam mazus, gan jau pieaugušus dalībniekus. “Teikas muzikantu” sniegumā izskanēja jautra ziņģe, kas pierakstīta Malienā — “Vakar tevi redzēju”. Grupas vīri savukārt nodziedāja Alberta Legzdiņa dziesmu par trim medniekiem. Labskaņai kā mūzikas instruments tika izmantota piena kanna, bet par balss tīrību un drosmi gādāja dzēriens plakanās pudelītēs.
Uz Koknesi no Tukuma ceļu mēroja folkloras kopa “Avots”, ko vada Anita Stikāne. “Avota” skanējumā varēja noklausīties dziesmu “Pavasara ainiņas”, ko 50. gados dziedāja vadītājas krusttēvs, un dziesma “Zaļumballē”, kas bijusi sadzīves pasākumu dziesma 70. gados.
Ovācijas izpelnās “Trīs vecenītes”
Latgaliskas noskaņas “Kokneses ziņģē” ienesa Preiļu novada Saunas pagasta etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica” (Anita Fedotova). Starp dalībniekiem tas noteikti bija pieredzējušākais kolektīvs, jo darbojas jau kopš 1953. gada! Bet Ziņģei patika dalībnieču skaits — 13. Ciema kukulī “Naktineica” atveda trīs dziesmas.
Pirmo reizi Koknesē dziedāja arī netālie kaimiņi — “Pulgosnieši” no Ērgļiem. Kolektīvs darbojas no 1995. gada, tā vadītāja ir Vineta Dāve. Arī “Pulgosniešu” vezumā bija trīs dziesmas. “Pulgosnieši” ir radoši ļaudis, un vajadzības gadījumā dziesmas var sarakstīt paši.
No Madonas novada bija atbraukuši arī “Vesetnieki” no Kalsnavas (Iveta Upeniece). Kopā tā dalībnieces sanāca 2017. gadā. Koknesieši tika iepriecināti ar divām dziesmām — mantojumā nākusi dziesma “Baltais mēness”, bet skaļas ovācijas izpelnījās “Trīs vecenītes”.
Sumina uz skatuves
Arī agrāk Koknesē muzicējusi tautas tradīciju kopa “Budēļi” no Rīgas (Liena Teterovska). Savas gaitas “Budēļi” sākuši jau 1981. gadā, zīmīgi, ka 13. februārī. Interesanti, ka dziesma “Lai kopā sanākam” bijusi populāra daudzviet Latvijā, īpaši Līgatnē, kur no 20. gadsimta sākuma līdz pat 40. gadiem to dziedājuši jaunieši, kas mēdza sapulcēties un dziedāt līdz vēlai naktij pie Lustūža klintīm. Ar šo dziesmu parasti tika sākts dziesmu vakars. Rīdzinieki saviem draugiem no “Urgām” dāvināja rozes, bet neparastu stāstu par rozēm izstāstīja viena no “Budēļiem” — Gunta Saule.
Pavisam citādas vēsmas “Kokneses ziņģē” ienesa sēļu tradicionālās mūzikas grupa no Krustpils “Krāce”. Dibināta nesen — 2022. gadā, un to vada Iveta Tāle. “Krāces” dalībnieču spēcīgās balsis izskanēja, izpildot Gotharda Frīdriha Stendera ziņģes. Dziesmas pavadīja arī Ivetas Tāles stāstījums par katru ziņģi, kas domās ļāva aizceļot uz 18. gadsimtu.
Skrīveru “Dimti” muzicē no 2018. gada. Citu vidū izcēlās ar to, ka vadītājs ir vīrietis — Jānis Ostrovskis. “Dimtu” skaņas padarīja skatītājus mundrākus un rosināja uz deju. Kas gan ir “Kokneses ziņģe” bez kārtīga valcera? Dāmas uzlūgt nebija mudināmas.
Ar Ingunu Žogotu priekšgalā uz skatuves tika sagaidītas “Urgas”. “Urgām” šis ir jubilejas gads, jo skatuves gaitas sāka 2005. gadā. Koknesieši no sava pūra vilka ārā dziesmas, kas dziedātas Kuldīgas un Dobeles pusē. Bet “Urgām” ir vēl kāda dzimšanas diena. Nedēļā, kad izskanēja “Kokneses ziņģe”, skaistu jubileju svinēja “Urgu” dalībniece Zigrīda Līcīte. Kā pati Zigrīdas kundze teica, esot iegājusi bezgalības zīmē.
Par atgadījumu kāzu dienas otrajā rītā pastāstīja koknesiete Dace Dobrika. Darba rati uz saimniecības mājas jumta — kā to var dabūt gatavu? Izrādās, var. Daces pūrā bija vēl viens stāsts, un tas jau bija no mūsdienām. Kas ir svētelis? Trešklasnieks domā, ka tas ir… mācītāja mētelis.
Vieni koklē, otri spridzina
Jau no saviem pirmsākumiem ar “Kokneses ziņģi” kopā ir arī “Kokneses zēni”. Vispirms ansambli vadīja Ināra Mačuļska, tagadējā vadītāja ir Iveta Bērziņa. Nu jau tas darbojas astoņus gadus. Par godu šim notikumam ar jestrām dziesmām “Kokneses zēni” sveica sevi paši.
Pirmā reize “Kokneses ziņģē” bija koklētāju grupai “Vasarā”. Koklētāji ir no dažādām Latvijas vietām un kopā spēlē no 2022. gada. Grupas vadītāja ir Lauma Matule, un nosaukums pasaka priekšā, ka grupa dzimusi vasarā. Kā sacīja Ziņģe, grupai ir interesants dalībnieku skaits — astoņi vai deviņi. Vareni skanēja gan kokles, gan balsis.
Uz skatuves tika sagaidīti spridzeklīši — grupa “Dzilna” (Agate Rapa). Neraugoties uz to, ka “Dzilna” Koknesē ciemojās pirmo reizi, sanākušie guva pamatīgu enerģijas lādiņu līdz nākamajai “Ziņģei”.
Par to, ka Sēlijas pusē sveicieni var būt pikti, un to, ka pie otra jānāk ar labām domām, atgādināja zasiete Anda Svarāne. Notikumi nebūt nebija tik veci — no 90. gadiem.
Kājas pašas laižas dejā
Ar Lielvārdes folkloras kopu “Josta” (Ilze Vecmane), kas Koknesē bija ieradusies kuplā skaitā, varēja pārcelties uz 19. gadsimtu. Kopa dibināta 2014. gadā, un tās sniegumā izskanēja trīs dziesmas.
Vecas dziesmas jaunās skaņās izdziedāja Rīgas “Kokle”, kas darbojas jau no 1980. gada (vadītāja Dina Liepa). “Kokle” īpaša ar to, ka pērn ieguva “Kokneses ziņģes” dziesmu lādīti.
Visbeidzot uz skatuves kāpa mājinieki — “Aizezeres muzikanti” (Inese Skuja). Ziņģei nācās atzīt: kur spēlē “Aizezeres muzikanti”, tur kājas pašas laižas dejā. Šoreiz sastāvs bija citādāks — Monta spēlēja nevis vijoli, bet gan akordeonu. “Aizezeres muzikantiem” aizvadītais gads bijis notikumiem bagāts. Viena no dziesmām bija par latvju meiteni Dzintru. Starp citu, Dzintra ir arī starp “Aizezeres muzikantiem” un šogad nosvinēja skaistu jubileju. Tāpēc dziesma bija par godu Dzintrai, par godu muzikantiem un visiem pārējiem. Un līdz ar pirmajām taktīm bija manāmi arī dejotāji. Bet otrs ievērības cienīgais notikums bija Montas meitas Martas dzimšana, kas iegadījās pērn tieši “Kokneses ziņģes” laikā.
“Kokneses ziņģe” noslēdzās ar skaistu noti, par ko gādāja “Kokneses zēni”, nodziedot veltījumu Ingunai Žogotai.
“Mūsu pūrs ar sveicinājuma dziesmām ir piepildījies, kļuvis lielāks un dažādāks,” pateicoties visiem par piedalīšanos, pasniedzot diplomus un piemiņas dāvanas, sacīja Inguna Žogota. Bet uz kurieni šogad ceļos “Kokneses ziņģes” lādīte, kas jau kļuvusi tik smaga, ka nekā citādi kā trim zirgiem bija jāved? Šoreiz lādītes ceļš nebūs tāls, jo to līdz nākamajam gadam glabās Krustpils “Krāce”. Tas nozīmē, ka “Krāce” noteikti būs starp nākamā gada ziņģētājiem.
Reklāma