Pieprasījums pēc pansionātiem aug straujāk, nekā iespējams nodrošināt piedāvājumu. No visām pusēm uzsver — aprūpes sistēma Latvijā steidzami jāuzlabo, taču tam trūkst būtisku resursu. Pašlaik valstī darbojas 227 iestādes, kas sniedz ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus. Kas, viņuprāt, jārisina vispirms? Ko grib mainīt valsts, un ko domā aprūpes centros dzīvojošie ļaudis?

LĪGA AIJA LAGZDIŅA

Latvijas Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš uzskata, ka valstī būtu vajadzīgi 18 tūkstoši vietu (par četriem tūkstošiem vairāk, nekā šobrīd pieejams), lai nodrošinātu aprūpi visiem, kuriem tā nepieciešama. Viņaprāt, svarīgākais šobrīd ir sabalansēt pieaugošo pieprasījumu ar ierobežoto piedāvājumu un finansējumu.

Svarīga ir ne tikai vieta pansionātā, bet arī aprūpētāju pieejamība. A. Bērziņš uzskata — vairāk jāstāsta par aprūpētāja darba nozīmi, aktīvāk aicinot jauniešus strādāt nozarē. Piemēram, arī Austrijā secināts, ka jauniešu interese par šo profesiju ir nepietiekama, tāpēc to definēja kā valsts prioritāti.

Notikušas dažādas kampaņas sabiedrības izglītošanai un profesijas popularizēšanai. Nozarē strādājošie gan arī apzinās — lai piesaistītu kvalificētus speciālistus, būtu jāpaaugstina atalgojums, taču, ceļot algas, sadārdzinās arī uzturēšanās izmaksas, kas, protams, neapmierina klientus.

Uz ģimeniskas vides ieviešanu

Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas vecākā eksperte Līva Ševčuna min, ka Latvijā pašlaik kampaņas sociālās aprūpes popularizēšanai nav paredzētas. Šobrīd prioritāte ir sociālo pakalpojumu sniedzēju un aprūpētāju kapacitātes stiprināšana, neformālo aprūpētāju (tuvinieks, kaimiņš, draugs, brīvprātīgais, kurš uzņēmies rūpes par personu ar funkcionālajiem traucējumiem) darba popularizēšanu, kā arī ētiskas un efektīvas komunikācijas izkopšana ar klientiem, kas veicinās vispārēju attieksmes maiņu starp aprūpētāju, klientu un viņa apgādnieku.

Pašlaik ministrija izstrādā regulējumu ģimeniskas vides ieviešanai aprūpes namos. Tādā veidā plāno samazināt darbinieku rotāciju, lai saglabātu regularitāti, un veicināt klientu patstāvību, ļaujot viņiem veikt vienkāršus darbus patstāvīgi, piemēram, uzvārīt tēju. Tas nozīmē arī mazāk iemītnieku — līdz diviem cilvēkiem — vienā istabā. Kā šo nodrošināt lielos pansionātos, kur istabās ir pat seši cilvēki? Nodaļas un gaiteņus varētu sadalīt mazākās atdalītās vienībās. “Protams, ir vairāk izaicinājumu, jo daudzi klienti nav kustīgi, tāpēc vairāk jādomā par istabu un gaiteņu noformējumu, lai nerastos tāds slimnīcas iespaids,” saka LM sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas vecākā eksperte Elvīra Kursīte. Finansēšanas modelis gan nemainīsies. Bet, ņemot vērā, ka aprūpes centriem jau tā trūkst naudas, nav skaidrs, kā šādas izmaiņas realizēs. E. Kursīte gan uzskata, ka ģimeniskas vides ieviešana aprūpes namos izmaksās tikai nedaudz vairāk.

Labklājības ministrija šobrīd gan veic dažādu finansēšanas modeļu izpēti, ko plāno pabeigt aprīlī. “Balstoties uz starptautisko pieredzi, analizējam, piemēram, Vācijas, Igaunijas, Slovēnijas modeļus aprūpes centros,” informē LM pārstāve E. Kursīte. Dažviet sistēma balstās uz ģimeņu līdzmaksājumu, citur pakalpojumu pilnībā sedz valsts, bet dažos gadījumos atbildība gulstas uz pašu klientu. Latvijā valsts līdzfinansē noteiktas mērķa grupas, tostarp personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un neredzīgas personas. Šīs personas valsts finansētā aprūpē maksā 85% no saviem ienākumiem, apgādniekiem līdzmaksājums nav jāveic. E. Kursīte uzsver, ka pašvaldības ir tās, kas nodrošina sociālos pakalpojumus, un tām ir visas iespējas noteikt izdevīgākus nosacījumus, piemēram, neprasot apgādnieku līdzmaksājumu. Šo sistēmu ir ieviesusi Rīga. Tomēr labi zināms, ka vairumam pašvaldību šādu finansiālo iespēju nav.

Tiesībsarga birojs norāda, ka LM uzdevums ir uzraudzīt sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu atbilstību normatīvajām prasībām, kā arī administratīvi sodīt sociālo pakalpojumu sniedzējus par pārkāpumiem. Taču, pēc tiesībsarga rīcībā esošās informācijas, pēdējo piecu gadu laikā LM nav sākusi administratīvo lietvedību vai piemērojusi administratīvos sodus nevienam SAC par pārkāpumiem. Tiesībsargs secina — tātad aprūpes namu vadītāji apzinās, ka neatbilstošas kvalitātes pakalpojumu sniegšana, visticamāk, neizraisīs nekādas sekas.

Tomēr E. Kursīte iebilst: “Kas skaitās pārkāpums? Tiesībsarga uzsvērtie pārkāpumi sociālās aprūpes centros bieži vien ietver klientu privātuma neievērošanu, piemēram, higiēnas procedūru veikšana citu klātbūtnē bez aizslietņa. Rodas jautājums — vai par šādiem pārkāpumiem var piemērot administratīvo sodu? Prioritāte ir trūkumu novēršana, nevis sodīšana. Turklāt pašvaldības ir atbildīgas par pakalpojuma pasūtīšanu, līgumu slēgšanu, tātad arī labbūtības uzraudzību. Ministrijas resursi ir ierobežoti, tādēļ veicam tikai smagāku pārkāpumu kontroli.”

Izaicinājumi nemazināsies

Tiesībsargs novērojis, ka situācija SAC pēdējo gadu laikā neuzlabojoties. Kopējā dārdzība valstī, tostarp rēķinu un pārtikas cenu pieaugums, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sadārdzinājums negatīvi ietekmē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti. Rezultātā, SAC ir spiesti strādāt taupības režīmā. Tomēr visos aprūpes namos, kurus “Latvijas Avīze” apmeklēja, atzīst — ietaupīt praktiski nav iespējams, un aprūpes pakalpojumu cenas pēdējos gados ir krietni pieaugušas. Vienlaikus SAC vadītāji un pašvaldības vilcinās paaugstināt darbinieku atalgojumu, kas rada nopietnas sekas — zemu motivāciju, biežu kadru mainību un kvalificētu speciālistu trūkumu. Īpaši trūkst sociālo darbinieku, sociālo rehabilitētāju, fizioterapeitu un medicīnas māsu, kas būtiski ietekmē sniegtās aprūpes kvalitāti. Problēma ir arī SAC ēku tehniskā kārtība — tās bieži vien ir novecojušas un neatbilst mūsdienu vides pieejamības prasībām. Kā uzsver Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš: ”Sociālā aprūpe šobrīd nav valsts politisko prioritāšu sarakstā, tāpēc izaicinājumi šajā nozarē nemazināsies.” ◆

Sociālās aprūpes centri Latvijā

Valstī darbojas šādi sociālās aprūpes centri: ◆ 29 valsts pārvaldes iestāžu filiāles un valsts SIA,

◆ 104 pašvaldību SAC,

◆ 94 nevalstisko organizāciju un privātie SAC,

◆ Kopējais vietu skaits — 14 901.

Publikācija tapusi projektā “projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Latvija Avīze”.