Lai koncerta vietā nebūtu bēres. Kādi secinājumi par skolēnu pārvadājumiem pēc avārijas uz Ventspils šosejas?

Bieži uzmanība kādai problēmai tiek pievērsta un risinājumi meklēti tikai tad, kad notikusi traģēdija. Tā arī pēc traģiskā Ventspils jauno dziedātāju un diriģenšu brauciena 10. janvārī uz Daugavpili raisījās diskusijas un izvirzījās dažādi jautājumi.

MĀRA LIBEKA

Kā organizēt skolēnu autopārvadājumus uz koncertiem, sacensībām, festivāliem, Dziesmu un deju svētkiem, lai tie būtu droši? Kā zināt, vai pie stūres būs tāds šoferis, kurš ievēro satiksmes noteikumus un ir pietiekami profesionāls, lai viņam uzticētu skolēnus? Kuram ir jāatbild par pašdarbības kolektīvu un sportistu transportēšanu uz pasākumu vietām, un kā šī atbildība tiek fiksēta, lai tai būtu juridisks spēks?

Ventspils Mūzikas vidusskolas kora “Nošu planētas” bērni un vokālās studijas “Mazā prinča planētas” dziedātāji ar diriģentēm 10. janvārī devās uz jauno dziedātāju konkursu Daugavpilī. Automašīnas vadītājs, kas veda bērnus, uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā veica pārgalvīgu apdzīšanas manevru un uztriecās pretim braucošajai smagajai automašīnai. Bojā gāja diriģente un slimnīcā vēlāk nomira viena no dziedātājām. Četri cilvēki nonāca slimnīcā. Mikroautobusa vadītājs, kurš patlaban vēl ārstējas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bija darba ņēmējs gan Ventspils pašvaldības uzņēmumā “Ventspils reiss”, kur strādājis uz nepilnu slodzi, gan privātajā uzņēmumā “K.K.Transports”.

“Ventspils reisa” direktors Arvis Bernics tagad “Latvijas Avīzei” teic, ka šo autovadītāju nebūtu laidis tik tālā reisā uz Daugavpili. Pašvaldības Kultūras centrs, kura paspārnē ansambļos darbojās audzēkņi un diriģentes, kuras janvārī devās uz Latgali, meklēdams lētāko iespēju, bija iepircis šo ārpakalpojumu no pieminētā privātā pakalpojumu sniedzēja.

Pēc avārijas tiek spriests ne tikai par to, kā tiek organizēti skolēnu pārvadājumi, bet arī par svarīgu drošības nosacījumu (ne)ievērošanu, piemēram, ka obligāti jāpiesprādzējas arī autobusos un mikroautobusos, ne tikai automašīnās. Medijos tika ziņots, ka minētajā braucienā bērni nebija piesprādzējušies. Nepagāja ilgs laiks — tikai desmit dienas pēc traģiskās avārijas uz Ventspils šosejas, kad satiksmes negadījumā Olainē cieta skolēnu autobuss — tā vadītājs veicis kreiso pagriezienu, nepārliecinoties par drošu manevru. Par laimi, neviens no 18 pasažieriem smagi necieta. Taču izrādījās, ka daļa skolēnu nebija piesprādzējušies.

Vai ir svarīgi, kurš būs šoferītis?

Drošības jostas, protams, ir svarīgas. Un to lietošana būtu jāiemāca katram bērnam un jālieto jebkurā braucienā katram pieaugušajam. Bet ar to vien skolēnu pārvadāšanas jautājumus neatrisināt. Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks transporta un citos tautsaimniecības jautājumos, teic, ka nevienā likumā vai noteikumos neesot regulēta skolēnu pašdarbības kolektīvu un sporta klubu dalībnieku pārvadāšanas drošība — tā esot katras pašvaldības un iestādes atbildība.

“Iespējams, ka skolēnu pārvadājumiem ir jāizdala atsevišķa dotācija, lai tie nebūtu pakļauti brīvā tirgus nosacījumiem un tiem būtu atsevišķas prasības un finansējums. Bet tam ir nepieciešams papildu finansējums, kura, visticamāk, nebūs. Ja tas būtu nodrošināts, šoferis būtu pārbaudīts variants, nevis kaut kāds nejaušs ārpakalpojumā sagādāts cilvēks, kurš katru dienu brauc ar citu autobusu,” secina Salmiņš.

Droši vien daudziem vecākiem un skolotājiem atmiņā ierastā prakse, kad uz koru konkursiem vai sporta sacensībām vienmēr veda viens un tas pats zināmais skolas šoferītis, kurš, gadiem vizinot skolas bērnus, viņus bija labi iepazinis, tāpat kā audzēkņi viņu. Vai tad, ja šoferis ir skolēniem, skolotājiem gadiem pazīstams, ir drošāk?

Autotransporta direkcijas komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis pilnībā nenoliedz, ka tam nebūtu absolūti nekādas nozīmes. Viņaprāt, tāds uzskats esot raksturīgs lielākoties lauku reģionos — tur gribot zināt, kas tas par cilvēku, kas vedīs skolēnus. “Bet vai, iekāpjot sabiedriskajā transportā Rīgā vai kādā citā pilsētā, jūs par to domājat? Nē, taču. Jūs uzticaties cilvēkam pie stūres, jo zināt, ka tiesības pārvadāt cilvēkus nedos kuram katram. Šoferis no malas nenozīmē, ka viņš slikti brauc,” saka Zaķis.

Izvēlējās lētāko pārvadātāju

Traģiskajā 10. janvāra braucienā mikroautobusa šoferis bija no Ventspils uzņēmuma “K.K. Transports”, ar kuru līgumu bija noslēdzis Ventspils pašvaldības Kultūras centrs. Tā vadītājs Māris Valtenbergs “Latvijas Avīzei” teica, ka tā neesot bijusi gadījuma rakstura izvēle, jo Kultūras centrs ar šo uzņēmumu ik pa laikam sadarbojoties vismaz desmit gadus un līdz šim sūdzību par to neesot bijis. Pieminētais autovadītājs strādājis arī “Ventspils reisā”, tāpēc neesot bijis pamata bažām, ka viņš varētu būt riskants braucējs. Valtenbergs uzskata, ka Latvijā jau ilgstoši valsts līmenī neesot sakārtota sistēma, kā tiek reglamentēta nepilngadīgo darbība amatieru mākslas kustībā, tajā skaitā arī transportēšana uz dažādiem pasākumiem.

“To atzīst arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs, ka tieši šis segments ir pelēkā zona, kas šobrīd netiek reglamentēta. Esmu sazinājies ar vairākiem kultūras centru, kultūras namu un kultūras pārvalžu vadītājiem dažādās pilsētās, un arī viņi tam piekrīt. Ņemot vērā, ka valstī nav vienotas sistēmas, tad katrs interpretē pēc savas saprašanas un iespējām, kā organizēt izbraukumus un darbošanos kultūras iestādēs, kur notiek mēģinājumi un koncerti,” secina Valtenbergs. Runājot par drošiem nepilngadīgo pārvadājumiem, viņš spriež: “Visdrošākā firma var nodrošināt visdrošāko šoferi ar vislielāko pieredzi un vislabāko transportu, bet cilvēks mirkļa iespaidā var pieņemt vienu vai otru lēmumu, kas var beigties bēdīgi… Cilvēcisko faktoru nevar izslēgt nekad.”

Kuru katru pie skolēniem nelaiž

“Ventspils reiss” ir uzvarējis iepirkumā par Izglītības pārvaldes veiktajiem pārvadājumiem, tātad nodrošina šoferus un autobusus skolēnu reisiem. Bet vai uzņēmuma vadība spēj izzināt savu padoto braukšanas manieres, to, cik droši viņi ir pasažieriem?

“Mūsu uzņēmumā strādā aptuveni 90 šoferi, kuru vidējais vecums ir 50 gadi un jaunāki. Mēs redzam viņu profesionālo līmeni novērtēšanas laikā, kad viņi brauc konkrētā trasē, pārvarot noteiktus šķēršļus. Šī profesionālā novērtēšana vairāk vai mazāk ietekmē viņu atalgojumu. Mūsu uzņēmuma iekšējās darbības noteikumi prasa, ka ik gadu visiem autobusa šoferiem ir jānokārto eksāmens. Autovadītājs, kurš ieguvis vadītāja apliecību pirms trīsdesmit gadiem, nenokārtos nevienu eksāmenu bez papildu apmācībām. Visiem šoferiem ir jābūt drošiem. Taču ir atšķirība — tas autovadītājs, kurš brauc pa novadu, netiks nosūtīts uz tālajiem pārvadājumiem,” skaidro uzņēmuma direktors.

Pārskatīs tiesību aktus

Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir pieņēmis lēmumu veidot darba grupu, kurā iesaistīšot pašvaldību speciālistus. Centra vadītāja Signe Pujāte sola, ka tikšot pārskatīti tiesību akti kultūras jomā un izstrādātas vadlīnijas, lai kultūras iestādes, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, būtu vienotas savā rīcībā, nodrošinot transportu.

Andis Groza, Kultūras ministrijas Kultūrizglītības nodaļas vadītājs, piebilst: “Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes, lai nodrošinātu savu audzēkņu pārvadāšanu uz konkursiem un pasākumiem, kas notiek citās pilsētās, veic transporta pakalpojuma cenu aptauju katrā atsevišķā gadījumā. No saņemtajiem piedāvājumiem iestāde izvēlas pakalpojuma sniedzēju, rūpīgi pievēršot uzmanību drošības prasībām. KM ar izglītības iestāžu vadītājiem pārrunās ar audzēkņu un pedagogu pārvadāšanas drošību saistītos jautājumus.”

Edijs Šauers, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs norāda: “Izglītības un zinātnes ministrija ir vērsusi pašvaldību uzmanību uz to, ka bērnu pārvadājumiem jānotiek droši un atbildīgi. Bērnu pārvadājumi pašvaldību teritorijā ir pašvaldību un skolu atbildība, bet, protams, primāri — autovadītāja atbildība. Ministrija uzsver, ka, plānojot pārvadājumu loģistiku, tam jānotiek atbildīgi un domājot par bērnu vajadzībām.”

Arī sabiedriskā transporta šoferi brauc agresīvi

Par pasažieru drošību raizes var būt ne tikai pašvaldību organizētajos skolēnu pārvadājumos, bet arī sabiedriskajā transportā. Autotransporta direkcija (ATD), kas atbildīga arī par pasažieru pārvadājumiem ar sabiedrisko transportu, reizi divos gados pasūta aptauju, lai analizētu pārvadātāju darbu no pasažieru skatpunkta. Pēc tam ATD informējusi par pārkāpumiem arī konkrētos pasažieru pārvadātājus. Pērnruden sadarbībā ar SKDS pētījums veikts četros novados — aptaujāti Jēkabpils, Krāslavas, Ogres un Saldus novada iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kuri mēdz izmantot sabiedrisko transportu. Dažādu jautājumu vidū bijuši arī jautājumi par drošību.

Vienā no aptaujas sadaļām uzskaitīti, kādi varētu būt nepieciešamie uzlabojumi sabiedriskajā transportā (drošības jostas pasažieriem, bezvadu internets salonā, mēneša biļetes, jaunāki autobusi, labāka klimata kontrole salonā, lielāks attālums starp sēdekļiem u. c.) un respondenti atzīmēja, vai, viņuprāt, tas būtu nepieciešams. Šādas bija respondentu atbildes par drošības jostu nepieciešamību pasažieriem.

Aptaujas sadaļā par dažādiem ar autobusu satiksmi saistītiem aspektiem vaicāts arī, vai iedzīvotāji novērojuši (un cik bieži), ka autobusa vadītājs brauc agresīvi, tas ir, strauji uzsāk braucienu, strauji bremzē, neievēro satiksmes noteikumus u. tml.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”