Janvārī apritēja gads, kopš Latvijā stājies spēkā nosacījums par bioloģisko atkritumu obligātu šķirošanu. Daudzviet pilsētās un pie daudzdzīvokļu mājām parādījušies tā saucamie brūnie konteineri. “Latvijas Avīze” interesējās, kā ar biošķirošanu veicies, kāda ir bijusi iedzīvotāju atsaucība un izpratne par šo pasākumu.

ILMĀRS RANDERS

Jomas eksperti aplēsuši, ka bioloģiskie atkritumi veidojot 30—40% no kopējiem sadzīves atkritumiem. Tas ir ievērojams atkritumu apjoms, ko iespējams pārstrādāt un atgriezt atkārtotā apritē. Eiropas Savienība dalībvalstīm noteikusi augstas prasības, kas attiecināmas uz atkritumu apjoma samazināšanu un to pārstrādi, — līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu apjoma. Līdz ar to bioloģisko atkritumu šķirošanas veicināšana ir viens no veidiem, kā Latvija var pietuvoties šī mērķa izpildei.

Pareizi sašķirotus bioloģiskos atkritumus visbiežāk izmanto komposta vai enerģijas — siltuma un elektrības ražošanai. Jau tagad daudzi biogāzes ražošanas uzņēmumi šos atkritumus uzskata par vērtīgu resursu. Piemēram, laikraksts “Bauskas Dzīve” janvārī informējis, ka Bauskas novada dome šogad nolēmusi atļaut SIA “Lielmežotne” ievest pārtikas atkritumus ne tikai no citiem novadiem, bet pat no kaimiņvalsts galvaspilsētas Viļņas, lai tos pārstrādātu biometānā un palielinātu saražotās biogāzes apjomu, ko izmanto koģenerācijas stacijai.

Sešas pārstrādes rūpnīcas

“Lai iedzīvotāji būtu motivēti bioloģiskos atkritumus šķirot, ļoti svarīgi ir ne tikai pateikt, ka tagad ir “tāda iespēja”, bet arī jāskaidro, kā pareizi jāšķiro, kāpēc tas jādara un kur tas viss nonāk. Cilvēkam, kurš šķiro bioloģiskos atkritumus, jābūt pārliecībai, ka tas, ko viņš dara, ir noteikti mērķēts, tam ir noteikts uzdevums un arī rezultāts — šos atkritumus pārstrādā. Mums Latvijā šobrīd darbojas sešas bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kur tos ved un pārstrādā kompostā, šādi samazinot apjomu, ko apglabājam atkritumu poligonos,” stāsta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere.

Lai iedzīvotājus motivētu šķirot bioloģiskos atkritumus, maksa par to izvešanu noteikta 60% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Aprēķins tāds — ja bioloģiskos nodala no nešķiroto atkritumu masas, tad kopsummā vēl varot samazināt izdevumus par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem: jo mazāk ko ielikt zaļajā konteinerā, jo mazāk tie jāizved un mazāki ir maksājumi.

Daļa iedzīvotāju, īpaši privātmājās dzīvojošie, bioloģiskos atkritumus šķirojot jau sen un līdz ar to pagājušajā gadā izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā faktiski nejuta. Sarežģītāka bioloģisko atkritumu šķirošana bijusi un joprojām ir tieši pilsētniekiem, īpaši daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem.

Sodus vēl nepiemēro

Bioloģisko atkritumu dalītā vākšana kā obligāta prasība noteikta līdz ar 2024. gada 1. janvāri. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Attiecīgi — ja pašvaldība pienākumu šķirot bioloģiskos atkritumus ir noteikusi, ja iedzīvotājiem un uzņēmumiem bioloģisko atkritumu konteineri ir pieejami, bet tos neizmanto vai bioloģiskos atkritumus ievieto tiem neparedzētos konteineros, tad var piemērot arī administratīvos sodus.

Tomēr ministrijas ieskatā šobrīd lielākā nozīme ir sabiedrības izglītošanas un informēšanas, nevis sodīšanas pasākumiem. Turklāt ar to jānodarbojas visām iesaistītajām pusēm — valstij, pašvaldībām, apsaimniekotājiem un poligoniem. Ministrija arī informē, ka 2024. gada otrajā pusē jau pilnīgi visās pašvaldībās bijuši izstrādāti un ieviesti bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmas saistošie noteikumi.

Kādi ir pirmā darbības gada rādītāji, dati vēl nav apkopoti.

Rezultāti lielākajā pašvaldībā

Tikmēr galvaspilsēta pagājušā gada rezultātus šajā jomā jau ir apkopojusi. Kā informēja Rīgas domē, pērn no Rīgas “Getliņi Eko” poligonā ievestas 7083,72 tonnas dalīti vāktu bioatkritumu, kas tur ievietoti bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā. Tas esot par 22% vairāk nekā 2023. gadā.

Tomēr kopumā, kaut arī šķiroto bioatkritumu apjoms pieaugot, tā tomēr joprojām ir tikai niecīga daļa — tikai kādi 4% no savākto nešķiroto sadzīves atkritumu. Līdz 2024. gada beigām Rīgā bija uzstādīti 5611 brūnie konteineri — ievērojams pieaugums, jo 2023. gada beigās to skaits bijis 2142. Rīgas pašvaldības noteikumi paredz, ka bioatkritumu konteineriem jābūt uzstādītiem pie visām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļu. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Rīgā kopā ir 6554 būves ar 11 un vairāk dzīvokļiem. Šobrīd uzstādīto konteineru skaits gan tiešā veidā neatspoguļojot noteikumu prasību izpildi, jo konteinerus uzstāda arī pie tādiem namiem, kur tas nav obligāti, bet iedzīvotāji ir izteikuši tādu vēlmi.

Iedzīvotāju izpratne par šķirošanu veidojoties laika gaitā. Sākotnēji vairāk saņemtas sūdzības par antisanitāriem apstākļiem, kas veidojas ap brūnajiem konteineriem, bet gada otrajā pusē rīdzinieki vairāk sūdzējušies jau par namu pārvaldniekiem, kuri nenodrošinot iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus.

Arī Rīgas pašvaldībā uzskata, ka biošķirošanas veicināšanai jāturpina kopīga sabiedrības izglītošana, kā arī būtu vēlama vēl zemāka izvešanas cena, vislabāk “nulles” tarifs.

Apsaimniekošana dārga

“Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana ir dārga un uzņēmumam peļņu nenes. Ja no tā varētu pelnīt, tad ar to nodarbotos privātie atkritumu apsaimniekotāji. Lai bioatkritumu apsaimniekošana kļūtu rentablāka, nepieciešams ievērojami lielāks dalīti vākto bioatkritumu apjoms. Šobrīd no tā, kas ir, iegūstam gāzi, ko pārstrādājam siltumā un elektrībā. Ceram, ka tuvākajos gados varēsim jau spert soļus komposta atgriešanā tautsaimniecībā,” pastāstīja Imants Stirāns, SIA “Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs.

Tomēr izpratnes vairošanās un intereses pieaugums par šo atkritumu šķirošanu esot vērojams. Gadu no gada dalīti vākto atkritumu daudzums pieaug. Piemēram, 2023. gadā poligonā ievestas 11 000 tonnu bioatkritumu, pērn — jau 15 000 tonnu. Pieaugums varētu būt vēl lielāks — poligons esot tam gatavs.

“Tomēr arī saprotam, ka paradumu izmaiņām ir vajadzīgs laiks. Piemēram, Vācijā un Austrijā līdz pilnvērtīgai bioatkritumu sistēmas ieviešanai pagāja gadu desmiti. Mums atliek mācīties no viņu veiksmēm un neveiksmēm, lai izdarītu to pēc iespējas ātrāk,” saka Imants Stirāns.

No atkritumu pārstrādes viņa vadītais uzņēmums ik gadu saražo apmēram 30 GWh elektroenerģijas, no kā lielāko daļu pārdod brīvajā tirgū.

Tāpat “Getliņi Eko” ik gadu saražojot apmēram 20 GWh siltuma, un to izmanto siltumnīcu apkurei, kā arī citiem infrastruktūras objektiem poligonā.

Apsaimniekotāja pieredze

“Pagājušā gada sākumā “Eco Baltia vide” visā Latvijā bija izvietojusi nedaudz virs 1500 konteineriem bioloģiskajiem atkritumiem, bet gada beigās uzstādīto konteineru skaits bija jau virs 2800. Visvairāk no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajām teritorijām konteineri izvietoti Rīgā — gada beigās to skaits attiecībā pret gada sākumu jau bija dubultojies — konteineru ir vairāk nekā 2000, kamēr gada sākumā bija izvietoti nedaudz virs 1000 konteineriem. Pārējie konteineri izvietoti citos reģionos — Mārupē, Ādažos, Salaspilī, Liepājā. Tāpat redzam savākto apjomu pieaugumu — lai arī attiecībā pret citu atkritumu veidiem tas ir neliels, bioloģisko atkritumu apjoms 2024. gada nogales mēnešos bija uz pusi lielāks nekā gada sākuma mēnešos,” informēja Jānis Aizbalts, Latvijā vadošā vides apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmuma “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs.

Analizējot pagājušā gada datus, uzņēmums secina, ka mazāka interese un pieprasījums pēc bioatkritumu konteineriem bijis no privātpersonām. Tas skaidrojams ar privātmāju iedzīvotāju iespējām veidot piemājas kompostu, bioloģiskos atkritumus apsaimniekojot pašu spēkiem un ekonomiskāk. Piemēram, Rīgā pagājušā gada janvārī privātpersonām bijuši izvietoti 315 brūnie konteineri, bet gada beigās — 424. Uzņēmums arī secina, ka iedzīvotāju paradumus katrā reģionā ļoti lielā mērā ietekmē pašvaldību interpretācija par bioloģisko atkritumu šķirošanas nepieciešamību un šo iespēju nodrošināšanu. Proti, Rīgā pašvaldība noteikusi, ka bioloģisko atkritumu konteineram ir jābūt pie katras daudzdzīvokļu mājas, kurā ir vairāk par desmit dzīvokļiem. Bet Dienvidkurzemes reģionā (Aizputē, Grobiņā, Priekulē) bioloģisko atkritumu konteineri obligāta prasība esot tikai pie daudzdzīvokļu mājām, kur savāktais vai plānotais sadzīves atkritumu apjoms mēnesī pārsniedz 1,91 m³.

Tajā pašā laikā citos reģionos bioloģisko atkritumu šķirošana ir iedzīvotāju pašu izvēle. Valsts uzlikusi par pienākumu pašvaldībām nodrošināt iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus, taču pašvaldības tos varot interpretēt arī pēc saviem ieskatiem. Tādēļ atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā uzskata — lai pilnvērtīgi spriestu par iedzīvotāju paradumiem, būtu jānodrošina stingrs regulējums, kas paredz vienlīdzīgu šķirošanas infrastruktūru ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Arī vides apsaimniekotāji uzskata — lai gan jau tagad iedzīvotājiem bioloģisko atkritumu šķirošana ir izdevīgāka par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu, šīm izmaksām uzņēmuma klientiem vajadzētu būt vēl draudzīgākām vai pat bez maksas. Tātad iekļautām nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas tarifā. 

Šķiro arvien aktīvāk un pareizāk. Privātmāju teritorijās piemērotāka kompostēšana

Bioloģisko atkritumu šķirošana Latvijā uzņem apgriezienus. Blīvi apdzīvotās vietās cilvēki iemācījušies būt atbildīgi, un no pārtikas pārpalikumiem atbrīvojas, izmetot tos brūnajos konteineros. Tikmēr lauku teritorijās praktiskāk ir veidot piemājas kompostu. Kamēr tiek ievēroti šķirošanas nosacījumi, abi varianti ir vienlīdz labi.

GINTA GRINCĒVIČA

Pļaviņās šķiro atbildīgi

Pļaviņās un Vietalvas pagastā vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” līdz šim izvietojis 32 konteinerus bioloģisko atkritumu šķirošanai. Pirmie konteineri izvietoti 2024. gada janvārī, kad arī tika noteikts, ka šo atkritumu šķirošanai jābūt pieejamai visā Latvijā. “Protams, šis skaits nav liels un Latvijā vēl ir vieta uzlabojumiem bioloģisko atkritumu šķirošanas un pārstrādes jomā, tomēr ceram, ka, iesakņojoties un nostiprinoties paradumiem, atšķiroto bioloģisko atkritumu apjoms uzrādīs augšupejošu tendenci. Saprotams, ka attālākos Latvijas reģionos, kur ir blīvāka privātmāju un lauku sētu apdzīvotība, bioloģisko atkritumu konteineru pieprasījums ir zemāks, kas skaidrojams ar iespēju iedzīvotājiem veidot kompostu,” stāsta SIA “Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis. Uzņēmums novērojis, ka tie cilvēki, kas izvēlējušies šķirot bioloģiskos atkritumus, to dara gana atbildīgi. Pļaviņu apvienībā “Eco Baltia vide” pēdējo četru mēnešu laikā nav konstatējusi nevienu gadījumu par neatbilstošu sastāvu bioloģisko atkritumu konteineros. Sākotnēji pirmās novērotās kļūdas bioatkritumu šķirošanā bija sadzīves atkritumu piejaukums un neatbilstošs iepakojums. Jāņem vērā, ka bioloģiskos atkritumus šķirošanas konteinerā var izmest tikai atbilstošā iepakojumā — papīra maisiņā bez plastmasas vai citu materiālu piejaukuma vai bioloģiski noārdāmā maisiņā. Pļaviņu apvienībā savāktie bioloģiskie atkritumi tiek nogādāti atkritumu poligonā “Dziļā vāda”.

Pļaviņu apvienībā visi uzņēmuma bioloģisko atkritumu konteineri izvietoti pie daudzdzīvokļu ēkām vai iestādēm. Arī citos “Eco Baltia vide” apsaimniekotajos reģionos no privātpersonām jūtama mazāka interese un pieprasījums pēc konteineriem bioloģiskajiem atkritumiem. Tas skaidrojams ar privātmāju iedzīvotāju iespējām veidot piemājas kompostu. Šādā veidā apsaimniekot bioloģiskos atkritumus pašu spēkiem ir arī ekonomiskāk.

Trīs gadu laikā apjoms četrkāršojies

SIA “Aizkraukles KUK” bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu sāka pirms tā kļuva par obligātu prasību. Statistika par pēdējiem trīs gadiem ataino, ka cilvēki ne tikai apguvuši biomateriāla nodalīšanu, bet kopumā atkritumu šķirošanā kļuvuši aktīvāki. 2022. gadā, kad Aizkraukles pilsētā un pagastā uzstādīja pirmos biokonteinerus, izveda 26,02 tonnas bioloģiski noārdāmo atkritumu. 2023. gadā tās jau bija 55,6 tonnas, pērn — 95,36 tonnas. SIA “Aizkraukles KUK” valdes loceklis Zemgus Vītoliņš stāsta — neraugoties uz to, ka atkritumu apjoms kā tāds pieaug, nodalot šķirojamo materiālu, sadzīves atkritumu daudzums sarūk. To veicina arī tekstila šķirošana. “Bioloģisko atkritumu šķirošana ir jūtama — biomateriāls veido apmēram 7 % no kopējā savāktā atkritumu apjoma,” sacīja Z. Vītoliņš.

Pakāpeniski turpinās arī brūno bioatkritumu šķirošanas konteineru uzstādīšana. Tie ir visos pilsētas un pagasta atkritumu laukumos, ik pa laikam nepieciešamību pēc biokonteinera izrāda kāda biedrība vai cita veida kopiena. Privātmāju sektorā dzīvojošie interesi neizrāda. Apsaimniekotājs gatavo jaunus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumus, kuros būs minēti biomateriāla savākšanas noteikumi un iespējas. Privātmāju iedzīvotāji var izvēlēties un prasīt biokonteineru, taču izvēlas piemājas kompostu. Tas skaidrojams ar to, ka biomateriāla izvešana ir maksas pakalpojums — 60 % no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.

Apjoma rādītāji liecina, ka cilvēku prasme šķirot biomateriālu ir pilnveidojusies, savāktais materiāls kļūst arvien tīrāks. Tāpat gadās, ka konteinerā tiek iemests nepiemērots materiāls, taču tendence šķirot pareizi ir ar augšupejošu līkni.

Pērn SIA “Aizkraukle KUK” pilsētas un pagasta privātmāju īpašniekiem, kuriem jau ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu izvešanu, ieviesa jaunu pakalpojumu — dārza jeb zaļo atkritumu izvešanu. Savāktais materiāls kopā ar apsaimniekotāja savāktajām lapām, zāli un zariem, kas rodas uzturot kārtībā apsaimniekoto teritoriju, nonāk kompostēšanas laukumā. Diezgan bieži parka atkritumi nonāk biokonteineros, bet to vajadzētu atdalīt.

Z. Vītoliņš skaidro, ka bioatkritumi iedalās divos veidos — dārza/parka un pārtikas atkritumi. Pārtikas atkritumu komposta Aizkrauklē nav un nebūs. Tas ir dārgs, specifisks un uz vietas nevajadzīgs. Pārtikas atkritumus pēc savākšanas ved uz poligonu, kur tos izmanto reģenerācijas procesos.

No četrām apvienībām vienā

SIA “Ķilupe” Aizkraukles novadā apsaimnieko vislielāko teritoriju — Skrīveru, Kokneses, Jaunjelgavas un Neretas apvienību, taču bioloģisko atkritumu šķirošana sākta tikai vienā teritorijā — Koknesē. “Kokneses komunālie pakalpojumi” apmēram desmit brūnos konteinerus izvietojuši pie daudzdzīvokļu mājām pilsētā. To izvešana notiek pēc pieprasījuma, kad konteineri pilni — tos iztukšo. “Līdz šim biokonteineru saturs ir bijis pareizs, cilvēki ļoti korekti šķiro. Nav bijis gadījumu, kad būtu jāceļ kādas pretenzijas vai jāpiemēro sods. Ja būs pieprasījums no namu apsaimniekotājiem vai apvienības pārvaldes, biokonteinerus uzstādīsim arī Skrīveru, Neretas un Jaunjelgavas apvienībā. Tiklīdz no namu apsaimniekotāja saņemam pieprasījumu, tā noliekam biokonteinerus. Teritorijās, kurās ir daudz privātmāju, visefektīvāk un ekonomiskāk ir nodarboties ar piemājas kompostēšanu,” skaidro SIA “Ķilupe” valdes locekle Elīna Saulīte.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā atbalstītie grozījumi noteikumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, paredz, ka konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai obligāti jāuzstāda pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļu. E. Saulīte piekrīt, ka ne tik blīvi apdzīvotās vietās biokonteineru uzstādīšana jāizvērtē. Jāsaprot nepieciešamība un cilvēku vēlme šķirot bioloģisko materiālu. Biokonteineru nepieciešamība ne tik blīvi apdzīvotās vietās ir dārga. Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs apstiprina, ka brūno konteineru apvienībā pagaidām nav, jo nav tādas vajadzības. “Lauku teritorijās, kurās ir daudz privātmāju, iedzīvotāji aktīvi veido piemājas kompostu. Izvērtējām situāciju un pagaidām neredzam vajadzību pēc biokonteineriem. Ja cilvēki izrādīs interesi un vēlmi, tad pieprasīsim tos apsaimniekotājam. Ir pozitīva prakse, kad arī daudzdzīvokļu mājas iemītnieki vienojas un veido kopīgu kompostu. Protams, šādā situācijā jāseko līdzi, lai nerastos piesārņojums vai cita veida neērtības apkaimei. Kamēr tas tiek darīts, komposts ir civilizēti ierobežots. Tam var izmantot, piemēram, plastmasas kasti. Pēc tam saturs tiek izmantots dārza augsnes uzlabošanai. Galvenais, domāt zaļi un pareizi šķirot. Lielākā daļa rīkojas pareizi, citiem vēl jāapgūst bioloģiskā materiāla nodalīšanu no sadzīves atkritumiem,” sacīja J. Gorbačovs. 

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Latvijas Avīze” un “Staburags”.