Aizkraukles novada Sociālā dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd novadā 645 personām piešķirts trūcīgas un 165 maznodrošinātas personas statuss. Ar attiecīgo izziņu par piešķirto statusu šie cilvēki var vērsties Latvijas Sarkanā Krusta paku izdales vietās un saņemt pārtikas, higiēnas un saimniecības preču atbalsta pakas, kā arī skolas piederumu komplektus.

Pārejas periodā kārtība nemainīsies

Jaunajiem paku izdales noteikumiem būs tā saucamais pārejas periods — ja maznodrošinātā statuss ir piešķirts, piemēram, šajā decembrī uz pusgadu, tad persona atbalsta pakas turpinās saņemt līdz 2025. gada maijam. Edvarts Pāvulēns, Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs, uzskata, ka atbalsta pakas ir svarīga programma, taču būtiskākais esot sniegt atbalstu trūcīgākajām personām: “Ar jauno gadu palielināsies ienākumu sliekšņi, pēc kuriem nosaka sociālās grupas statusus, un daļa maznodrošināto kļūs par trūcīgajām personām. Tiem, kam patiešām ir mazi ienākumi, turpinās saņemt atbalsta pakas. Atbalsts paku veidā maznodrošinātām personām parādījās pēdējos gados, agrāk tās saņēma tikai trūcīgās personas. Atbalsta pakas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki kārtoja maznodrošinātā statusu. Cita būtiska atbalsta šai sociālajai grupai īsti nav. Trūcīgās personas, atkarībā no situācijas, saņem vēl citus sociālos pabalstus, maznodrošinātas personas statusam lielu bonusu kopumā nav. Pakas bija viens no būtiskākajiem.”

Palīdzība, ar kuru iztikt nevar

Gadu gaitā maznodrošināto ģimeņu skaits Aizkraukles novadā ir samazinājies. 2015. gadā par tādam bija atzītas 970 mājsaimniecības, tad ik gadu šis skaits krities par 50 un šobrīd statuss ir 165. Tas gan neliecina par pozitīvu tendenci, patiesībā, līkne ir skarba — sarūkot maznodrošināto mājsaimniecību skaitam, pieaug trūcīgo personu daudzums. Pagājušā gada vidū, maijā, mainījās pieeja, kā aprēķina sliekšņus, tā rezultātā vēl pieauga sociāli mazaizsargātu personu skaits.

Lai gan alternatīva atbalsta, ko piedāvāt maznodrošinātajiem nav, E. Pāvulēns skaidro, ka atbalsta pakas ir papildu palīdzība ikdienas vajadzībām, pilnībā no tām iztikt nevar. Paku saturs palīdz samazināt izdevumus par pārtiku un dažām citām sadzīvē nepieciešamām lietām, bet izdzīvot ar tām nav iespējams. Sākotnēji gan iecere bijusi tieši tāda, paku saturs bija citādāks — tajā ietilpa piena produkti un bija atšķirīgs izdošanas biežums, bet tas bija pirms 10 gadiem. “Jebkurā gadījumā pašam cilvēkam jāspēj sevi nodrošināt. Izsniegtās pakas ir atbalsts, bet ne pilnvērtīgs,” skaidro E. Pāvulēns. Savulaik Aizkraukles novadā darbojās vairākas zupas virtuves. Pakalpojuma saņemšanai vērtēja nevis piešķirto statusu, bet faktiskās iespējas personai mājās pagatavot pilnvērtīgu maltīti. Vērtējot zupas virtuves palīdzības pienesumu, noskaidrojās, ka pakalpojuma saņēmējiem ir iespējas un finanses ēdienu pagatavot mājās, tādēļ zupas virtuvei jēga bija maza un šobrīd nav plānots to atjaunot. Ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēki saņem pārtikas pakas no labdarības iniciatīvas “Paēdušai Latvijai”. Mūspusē gan šis formāts nav pārāk pieprasīts, kā arī tas nav paredzēts noteiktu sociālo grupu klientiem, bet vienkārši, ja ir tāda nepieciešamība.

Lai gan būtiskākais maznodrošināto personu atbalsts (pakas) nākamajā gadā vairs nebūs pieejams, statuss saglabāsies. Ko tas dos? Būtiska pienesuma nebūs, pieejami maksas atvieglojumi par elektrību, nekustamā īpašuma nodokli, tiesas izdevumiem un bezmaksas juridiskā palīdzība.

Krīze nav gaidāma

Vairāku nozaru pārstāvji izteikušies, ka atbalsta paku noņemšana nav tas virziens, kurā vajadzētu meklēt iespējas ekonomēt. Šim viedoklim piekrīt arī E. Pāvulēns: “Tas ir pēdējais, pie kā vajadzēja ķerties. Sarunās ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem sapratām, ka ir izskatīti visi iespējamie varianti un rezultāts ir tāds, kāds ir. Neuzskatu, ka konkrētās pārmaiņas atstās milzīgas sekas, vai ievedīs cilvēkus krīzē. Jā, tas bija nozīmīgs atbalsts personām, kas to saņēma, taču jāpieņem, ka lietas mainīsies. Nav noslēpums, ka programmas finansējums nav pietiekams visam periodam. Atbalsta paku finansējuma trūcīgajām personām pietiek tikai līdz 2026. gada pirmajai pusei. Līdz plānošanas perioda beigām (2027. gadam) līdzekļu pārtikas paku iegādei nepietiek. Jācer, ka radīsies risinājums, jo, ja trūcīgajām personām nebūs atbalsta, tad gan situācija jūtami pasliktināsies. Maznodrošinātajām personām atbalsta paku nesaņemšana ir nepatīkama, bet nerada krīzi. Maznodrošinātās personas statusa iegūšanai no 1. janvāra būs arī lielāks ienākumu slieksni — 453 eiro. Šādi ienākumi nav nekas spožs, bet tā arī nav dziļa nabadzība.”

Pēc makreles un olu pulvera

Aizkrauklē atbalsta paku izdale notiek ēkā Spīdolas ielā 11. Latvijas Sarkanā Krusta telpas iekārtotas ēkas otrajā stāvā. Izdale notiek trešdienās no pulksten 10 līdz 12. Lai vairāk izprastu situāciju un aprunātos ar atbalst paku saņēmējiem, aizvadītajā nedēļā devos uz turieni. Ierados laikus, tāpat kā pirmie klienti — pulksten 9.55 telpā ienāca iebraucēju pāris no Ukrainas, kas izskatījās pēc čigāniem. Bez liekvārdības un laburīta uz galda tika novietota dokumentu mape. No tās izņemta izziņa, ko sniedza darbiniecei. Attieksme nepacietīga un prasīga, lai gan normālai saziņai vārdu krājums ir nepietiekams, pāris skaidri pasaka, ka noteikti vajag pamperus. Pēc izziņas datiem viņu saimei piešķir 21 paku — 14 pārtikas, pārējās higiēnas.

Desmit minūšu laikā atbalsta pakas ierodas saņemt pensionāre un divi vīrieši. Vidēji trešdienā pēc atbalsta pakām ierodas 30—40 cilvēku.

Novembrī Aizkraukles izdales punktā tika izsniegts 170 pārtikas paku. Pievedums veikts 4. decembrī. Uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” vīriem bija nepieciešamas trīs ar pusi stundas, lai jauno kravu sanestu otrajā stāvā. To, ka telpas nav piemērotākās iestādes funkciju veikšanai, ir acīmredzami. Intereses pēc paceļu pārtikas paku — smaga. Vēlāk redakcijā sarēķinu visu produktu svaru un noskaidroju, ka viena pārtikas kaste sver 7 kilogramus. Vairākas kundzes gados izņēma identiskus komplektus — divas pārtikas un vienu higiēnas kasti. Tie, kas nāk regulāri, zina, ar ko rēķināties un ir sagatavojušies. Kundzēm līdzi ir veikala soma uz ritenīšiem. Tas gan īpaši neatvieglo nokļūšanu ārā, jo lejā jākāpj pa trepēm. Dažas sievietes ir sarunājušas ar tuviniekiem, ka viņi šajā laikā izbrīvējās un palīdz.

Attieksme pret palīdzības pakām ir atšķirīga. Vieni priecājas par atvieglojumu, citi ir kaprīzāki. Kāda kundze izteicās, ka apnicis viens un tas pats. Būtu nepieciešama dažādība, lai gan makrele savā sulā, kas ir pārtikas pakā, esot ļoti laba. Daudziem ir neziņa un satraukums par nākotni — vai atbalstu paku veidā turpinās saņemt, vai nemazināsies biežums vai satura daudzums.

Kāda jaunjelgaviete par atbalsta paku saturu kopumā izsakās atzinīgi. Tajā ir daudz bāzes produktu, higiēnas un tīrīšanas līdzekļu, kas ikdienā noder un samazina pērkamo lietu daudzumu. Ģimenei ar trūcīgā statusu tas ir liels atvieglojums. “Atbalsta paku saturs ir lietderīgs, nav veikalā jāpērk milti, eļļa, griķi, šampūns un daudz kas cits. Vienīgais, ko no satura neizmantojam, ir olu un piena pulveris. Šos produktus cenšamies nodrošināt oriģinālveidā,” sacīja jaunjelgaviete. ◆

Fakts

◆ Aizkraukles novadā ir 14 Latvijas Sarkanā Krusta atbalsta paku izdales vietas — Aizkrauklē, Daudzevā, Vecbebros, Koknesē, Iršos, Ērberģē, Neretā, Pilskalnē, Pļaviņās, Sunākstē, Secē, Skrīveros, Zalvē un Jaunjelgavā.

◆ Novembrī Aizkraukles izdales punktā tika izsniegts 170 pārtikas paku.

◆ Aizkraukles novada Sociālā dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd novadā 645 personām piešķirts trūcīgas un 165 maznodrošinātas personas statuss.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Staburags”.