Kliedē mītus par divu cilvēku brigādēm. Turpinās glābt arī turpmāk

No 1. janvāra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) turpinās pielāgot darba organizāciju, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību un reaģētspēju gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās. Pacienti izmaiņas nejutīs — neatliekamo palīdzību saņems tāpat kā līdz šim. Saglabāsies arī esošais brigāžu tīkls. Pārmaiņas nepieciešamas, lai dienests varētu efektīvāk izmantot resursus, ņemot vērā demogrāfijas un cilvēku pārvietošanās izmaiņas. Brigāžu izvietojumu pielāgo, lai tas atbilstu iedzīvotāju vajadzībām konkrētās vietās. Papildu pārmaiņas nosaka arī valsts budžeta samazinājums, kas liek NMPD gadā ietaupīt 1,6 miljonus eiro.

Jau labu laiku NMPD visu Latviju, līdzīgi kā pašvaldības, ir sadalījis 14 neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbības teritorijās jeb apgabalos. Katras tās centrā ir brigāžu atbalsta centrs, kas rūpējas par visām savām brigādēm apgabalā. Viens no tādiem ir Jēkabpilī, un tam piederošas ir 13 brigādes, arī Aizkraukles novadā esošās, kā arī Aknīstes, Viesītes un Līvānu. Kā norāda NMPD, nekādas izmaiņas Aizkraukles novadā esošajam brigādēm, salīdzinājumā ar šo gadu, nākamajā nebūs. Tās strādās tieši tāpat, kā līdz šim. Citviet, piemēram, Daugavpils, Ludzas, Līvānu, Preiļu, Mazsalacas un Viļānu brigādes strādās 14 stundu maiņās, nevis visu diennakti, jo šīs brigādes naktīs izpilda vienu vai nevienu izsaukumu un tām salīdzinoši netālu ir citi brigāžu punkti, kas naktī šo teritoriju var piesegt. Savukārt piecas brigādes — Daugavpilī, Dunavā, Līvānos, Rundēnos un Dobelē — darbosies divu personu komandā līdzšinējo trīs vietā.

Novadā viss pa vecam

To, ka citviet Latvijā ieviestās pārmaiņas NMPD darbā, Aizkraukles novadu būtiski neskars, saka Arita Freimane, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārējās komunikācijas vadītāja. Viņa teic, ka pašlaik Latvijā ir 196 NMPD brigādes, kas izvietotas 109 vietās. Septiņām brigādēm darbalaiks mainīsies. Tās iepriekš dežurēja 24 stundas, bet no 1. janvāra laiku samazinās, strādās tikai dienas laikā. Piecās no šīm vietām naktī uz izsaukumiem reaģēs brigādes no citiem tuvumā esošiem punktiem vai kāda garām braucošā brigāde. Naktī brigādes nestrādās Mazsalacā un Viļānos, bet šajās vietās 15 līdz 30 kilometru attālumā ir citas brigādes, kas šo teritoriju var piesegt. Jāpatur prātā, ka neatliekamā palīdzība ir viens no dārgākajiem resursiem visur pasaulē un Latvijā vienas trīs cilvēku brigādes pašizmaksa ir 500 tūkstoši eiro gada griezumā.

Aizkraukles pilsētā joprojām būs divas brigādes, kas strādās nepārtraukti. Abas trīs cilvēku sastāvā. Jaunjelgavā brigāde darbojas no 2019. gada un tas ir viens no dienesta jaunajiem punktiem, kas izveidots pateicoties tam, ka brigādē strādā divatā. Šī mediķu komanda uzlabo dienesta reaģētspēju visā reģionā. Un šī brigāde turpinās strādāt arī turpmāk. Tā kā visas divu personu brigādes strādā tikai dienas laikā jeb 13 stundas, šis noteikums attiecas arī uz Jaunjelgavu. Pamatojums, kādēļ NMPD palielina brigāžu skaitu dienā, nevis naktī, ir šāds — no visiem izsaukumiem 80% tiek saņemti dienas laikā. Pļaviņās darbojas un turpinās strādāt visu diennakti viena brigāde trīs cilvēku sastāvā. Tādā pašā režīmā un apjomā darbojas brigāde Neretā.

Tikai uz daļu izsaukumu jāizbrauc

NMPD strādā pēc principa “uz izsaukumu brauc tuvākie”. Tas nozīmē, ka, piemēram, Rīgā palīdzību var sniegt Pļaviņu brigāde, ja tā kādu apstākļu dēļ ir šajā pilsētā, tāpat Daugavpils brigāde vai Rēzeknes brigāde var apkalpot izsaukumus arī mūsu pusē, ja ir notikuma vietai vistuvāk braucot garām. Ik dienu NMPD uz tālruni vidēji saņem 1500 zvanu, no kuriem tikai 900 ir izbraukumi. Pārējo zvanu saturs ir tāds, kuros pietiek ar konsultāciju pa telefonu, jo situācija nav neatliekama.

Ar nākamo gadu mainīsies dežūru grafiks tiem cilvēkiem, kuri strādā NMPD zvanu centrā, pieņem izsaukumus, kad zvanām uz numuru 113. Šobrīd dežūra ir 24 stundas gara. Cilvēks strādājot tik ilgi, nenoliedzami, ir noguris, un tas savukārt samazina darba kvalitāti. Turklāt sarunas nav vieglas. Tāpēc no janvāra dežūra būs 12 stundas. Līdz ar to sarunas kvalitāte būs labāka, uzlabosies pacientu drošība, bet pašiem darbiniekiem mazāk draud izdegšana. Kāds cits jauninājums turpmāk noteiks, ka mediķis vairs nebūs piesaistīts tikai vienam punktam, piemēram, Aizkrauklei, bet varēs strādāt arī kādā citā lokalizācijas vietā visā Jēkabpils brigāžu atbalsta centra teritorijā. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja kādā citā punktā saslims darbinieks, cits mediķis no cita punkta ieņems viņa vietu. Pretējā gadījumā slimības dēļ brigāde nav spējīga izbraukt uz izsaukumu un ir dīkstāvē.

Nav tikai nesēji un braucēji

Stāstot par asas diskusijas raisījušo tēmu: divu personu brigāde, Arita Freimane saka, ka tās Latvijā darbojas jau desmit gadus un, piemēram, šodien uz līnijas ir 40 brigādes, kas strādā divatā. Bet turpmāk visas brigādes neplāno pārveidot par divu mediķu. Iepriekš šoferi mediķiem palīdzēja, tā teikt, “pa kluso”, mācoties praksē. Savukārt mediķi, kas strādā divu personu brigādē, jau daudzus gadus apgūst drošu braukšanu. Vajadzēja septiņus gadus, lai NMPD izveidotu savu kompetenču centru, noformējot to kā neformālās izglītības iestādi un iegūtu finansējumu, lai tur no 1. janvāra notiktu apmācības autovadītājiem, kuri strādā divu personu brigādēs. Līdz ar to šoferīši nav tikai nesēji un braucēji, bet kritiskās situācijās daudz labāk varēs palīdzēt mediķiem dzīvības glābšanā. Pašlaik apmācību pirmajā grupā būs 70 autovadītāju, bet interesi par šo trīs mēnešu kursu izrādījuši vēl daudzi, esot rindas. Mācības ir brīvprātīgas, bet nākamo trīs līdz piecu gadu laikā plānots apmācīt pilnīgi visus šoferīšus. Varētu domāt, ka pretējā situācijā, ja pie stūres sēžas mediķis, uz izsaukumu aizbrauktu vēlāk. Arita Freimane saka, tas ir mīts, jo prakse rāda, ka triju un divu personu brigādes mērķi sasniedz vienlīdz īsā laikā. Iesprūst bezceļā gan vieni, gan otri. Turklāt mediķi, kuri ir arī autovadītāji, iziet speciālu sagatavošanu poligonā jeb drošas braukšanas apmācības.

Vienas no modernākajām Eiropā

Divu cilvēku brigādes ir arī citviet Eiropā, tajā skaitā arī Lietuvā un Igaunijā. Latvijā situācija ir mainījusies, notikusi iedzīvotāju migrācija no laukiem uz pilsētām, bet brigāžu izvietojums palicis tāds, kā pirms 30 gadiem. Līdz ar to brigāžu tīklu nepieciešams pārskatīt. Piemēram, Mārupē pirms gadiem bija kāpostu lauki, bet šodien — pilsēta. Līdz arī to NMPD jāiet līdzi laikam, jānodrošina, lai visā Latvijā neatliekamo palīdzību varētu sniegt vienlīdz ātri. To savukārt var nodrošināt, veidojot brigādes no diviem cilvēkiem. Arita Freimane teic, ka pēdējo desmit gadu laikā atvērti 10 jauni brigāžu punkti tajās Latvijas vietās, kur iepriekš to nebija. Arī mūsu Jaunjelgavā. Nepieciešamība bija liela, jo mediķi nereti uz izsaukumiem nepaspēja aizbraukt noteiktā laikā. Turklāt deviņos no šiem punktiem strādā divu cilvēku brigādes. Tāpat dienesta komanda vairākus gadus strādāja pie unikāla operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa izveides, kas speciāli veidots Latvijas brigāžu vajadzībām un pielāgots darbam divatā. Kopumā tie ir 47 šādi auto, kurus iegādājās pērn. Tie ir jaudīgi pilnpiedziņas auto ar automātisko pārnesumkārbu, kas spēs labi izbraukt arī dubļainus, piesnigušus ceļus, smilšainas pludmales. Tā kā auto svars nepārsniedz 3500 kg robežu, pie mašīnas stūres varēs sēsties ar B kategorijas autovadītāja tiesībām, kas ir būtiski tieši brigādēm, kurās auto vada paši mediķi, jo viņiem nav prasības pēc C kategorijas tiesībām. Visi jaunie auto aprīkoti arī ar mūsdienu drošības prasībām atbilstošiem jaunākās paaudzes IT risinājumiem, kas būtiski atvieglo brigāžu darbu un nokļūšanu izsaukuma vietā. Tāpat jaunajās automašīnās ir vieglāks un mediķiem ērtāks aprīkojums. Piemēram, jaunais defibrilators (ierīce atdzīvināšanas pasākumu veikšanai) tagad sver nevis 15, bet vairs tikai 5 kilogramus. Savukārt plaušu mākslīgais ventilācijas aparāts, kas līdz šim ir bijusi smaga un neparocīga ierīce, un ko mediķi dažkārt nesa divatā, tagad ir plaukstas izmērā un vien 1,4 kilogramus smags. Līdz ar to var teikt, ka Latvijā NMPD palīdzības brigādes ir vienas no modernākajam Eiropā. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.