Valsts svētku diena Aizkraukles novadā zīmīga arī ar to, ka šajā dienā svētkus svinēja Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs. Pirms 35 gadiem — 1989. gada 18. novembrī — muzejs sāka darboties “Kalna Ziedos”, uz kurieni tika pārcelts no Kokneses luterāņu baznīcas.

Pagalmā pulcējās ļaudis…

Laikraksts “Staburags” 1989. gada 28. novembrī rakstīja: “… 18. novembrī Vidzemes lauku sētas “Kalna Ziedi” pagalmā pulcējās ļaudis. Vēl gan mājas ieejas durvis bija aizsietas ar tautisku jostu, bet Aizkraukles pūtēju orķestra muzikanti jau cilāja notis. Sarkanbaltsarkanais karogs, pieglaudies mastam, gaidīja to brīdi, kad latviešu tautas dēla rokas pacels to augstu, augstu, šūpojoties “Dievs, svētī Latviju!” himniskajās skaņās, paziņojot tuvu un tālu, ka ir piedzimis “Kalna Ziedu” muzejs.” (..) Pašaurs lauku ceļš uz šejieni atveda ļaužu kolonnu. Bet nāca jau arī tāpat vien, bez svinīgā gājiena. Ap 500 cilvēku pulcējās šīs mājas pagalmā. Viņus sagaidīja muzeja direktore R. Paukšte ar savām darbiniecēm L. Jakubenoku, D. Biķernieci, I. Ozoliņu, V. Paškovu un muzeja uzraugu V. Avišānu. Tur bija arī viens no muzeja ierīkošanas entuziastiem — Stučkas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Holsts, kultūras nodaļas vadītājs Juris Kalvišķis, LKP rajona komitejas sekretārs Jānis Bērziņš un citi.”

Pagājuši 35 gadi. Uz “Kalna Ziediem” vairs neved pašaurs lauku ceļš, bet asfaltēta iela ar gājēju ietvi, kam Muzeja vārds. Uz šo kultūrvietu var doties ar auto, ko var atstāt stāvvietā. Lauku sēta pārtapusi par kompleksu, jo dzīvojamo māju un pagrabu, kas bija pirmsākumos, papildina muzeja krātuves ēka, izstāžu nams un lielā atklātā krātuve. Iespējams, reiz tiks uzcelta arī amatu māja, kurai projekts jau izveidots. Ekspozīcija “Padomju gadi”, kas iekarojusi lielu popularitāti, izvietota Aizkraukles pagasta kultūras namā.

Jubilejas reizē sanākušo pulciņš satilpa izstāžu ēkā, un viņus sagaidīja direktore Dzintra Cepure un darbiniecki: Ilzīte Ozoliņa, Līga Turjanska, Lilija Jakubenoka, Armands Kanaviņš, Valda Paškova, Mirdza Elste, Sandra Feila un Iveta Barišņikova.

Strādā ar misijas apziņu

“Šodien, mūsu mīļās Latvijas dzimšanas dienā, ir svētki mūsu muzejam,” klātesošos uzrunāja Dzintra Cepure. “Muzejs svin 35 gadus, kopš esam “Kalna Ziedos”.” Mazliet atskatoties vēsturē, direktore uzsvēra, ka muzeja izaugsme nav iedomājama bez saliedētā kolektīva. Pozitīva ir iezīme, ka gadu gaitā darbinieki nemainās, visi strādā ar misijas apziņu. “Es gribu pateikties ikvienam muzeja darbiniekam par paveikto darbu, radošām idejām un izturību, kā arī par atsaucību jebkuru ideju realizēšanā, kuras dažkārt varbūt šķiet neprātīgas. Piemēram, “Padomju gadu” ideja. Uztaisījām, un pēc tam esam lepni. Spēja mobilizēties un paveikt sākotnēji neiespējamo ir svarīgākā muzeja kolektīva īpašība, kas mums nepieciešama nākotnē,” sacīja Dzintra Cepure, citējot Raini, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies, kas svarīgi arī muzeja izaugsmē.

Šī gan nebija vienīgā jubileja, kas todien tika atzīmēta muzejā. 18 gadu jeb pilngadības darba jubileja apritēja direktorei Dzintrai Cepurei. Pateicoties par apsveikumiem, viņa bilda, ka neesot vienīgā, kas šeit strādā 18 gadus — tikpat ilgi muzejā mīt kaķenīte Zuzīte, kura allaž sagaida viesus un ir klāt visos pasākumos. Arī šis nebija izņēmums.

Dārgumu krātuve

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atminējās pelēcīgo, rudenīgo dienu, kad Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs durvis vēra “Kalna Ziedos”. “Jums ir liecības, kas parāda jebkuru no Latvijas 106 gadiem. Jūs esat dārgumu krātuve, kur mēs varam pagātnes elpu, saknes, spēku un pamatu gūt, apmeklējot jūsu rīkotās izstādes un pasākumus. Jāuzteic jūsu prasme, no nekā radīt kaut ko vērtīgu. Piemēram, padomju laika muzejs, kur mēs ķeram sajūtas. Kāpēc tur apmeklējums tik liels? Mēs esam padomju laika bērni un ejam pēc tām sajūtām, lai atcerētos, kādos solos mēs sēdējām, kādas sekcijas bija dzīvokļos.

Paldies, ka jūs mums esat, lai pietiek spēka un radošu plānu, jo tas, ko jūs darāt, mūsu dvēselēm ir nepieciešams,” sveicot muzeja darbiniekus, sacīja Leons Līdums.

“Muzejs nav vieta, kur dzīvo tikai vēsture, tur dzīvo arī nākotne. Lai “Kalna Ziedos” vienmēr ziedošs dārzs un istaba pilna ar ļaudīm, lai apcirkņi pilni ar krājumu!” vēlēja Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne.

Starp sveicējiem bija arī Aizkraukles Mākslas skolas kolektīvs, mākslinieki Taiga Kalvišķe, Ludvigs Bērziņš un Aizkraukles novada vidusskola.

Atklāj plenēra darbu izstādi

Muzeja atklāšanas dienā pirms 35 gadiem bija izstādīti mūsu novada mākslinieku darbi izstādē “Manai Latvijai” — apmeklētājus iepriecināja pļaviņietes Jadvigas Klušas austās dažādu Latvijas novadu tautiskās jostas un skrīverieša Jāņa Tālberga fotogrāfijas.

Izstāde tika atklāta arī šoreiz. “Kalna Ziedu” kultūrvēsturiskais komplekss ir attēlots daudzās dažādos laikos uzņemtās fotogrāfijās un gleznās. Saistībā ar 35. gadadienu, kopš te ir muzeja mājvieta, biedrība “Kalna Ziedu godi” organizēja pirmo Aizkraukles mākslinieku, kā arī to mākslinieku, kam ciešāka sadarbība ar Aizkraukli, plenēru, kurā tika iemūžināti “Kalna Ziedi”. Rezultātā tapa zīmēti, gleznoti un filcēti darbi, kas nu apkopoti izstādē “35 gadi Kalna Ziedos”. Kā teica Dzintra Cepure, daļa no šī skaistuma paliks muzeja krājumā. Izstādes atklāšanā sveica darbu autorus, kuriem dāvanā muzeja darbiniece Mirdza Elste bija sarūpējusi sīrupu no “Kalna Ziedu” pīlādžiem. Līdz nākamā gada februāra beigām izstādē varēs skatīt Pētera Postaža, Taigas Kalvišķes (abi ir Aizkraukles Goda pilsoņi), Ludviga Bērziņa, Alda Dobenberga, Ineses Dembovskas, Ilzes Možeikas, Armanda Kanaviņa, Līgas Turjanskas, Kristīnes Šicas un Signes Žeļezņakas darbus. Līgas, Kristīnes un Signes kopdarba rezultātā tapusi tekstilija — filcēšanas tehnikā veidoti “Kalna Ziedu” ziedi. Par tapušajiem darbiem māksliniekiem pateicās arī novada vadītājs: “Paldies vasaras plenēra dalībniekiem! Jūsu burvīgie darbi, kas ir te, ir vērtība, kas te paliks. Šīs kultūras vērtības top ar jūsu rokām, jūsu acīm un sirdīm.”

Darbu autori — mākslas skolas audzēkņi

Ar muzeju cieši saistīts vēl viens notikums — šonedēļ Aizkraukles Mākslas skolā tika atvērta grāmata “Stāsts par Aizkraukles novadu”, kuru sāka veidot jau pagājušajā gadā. Ierosme par to nākusi no muzeja.

Muzeja direktore Dzintra Cepure, kura arī ir skolotāja mākslas skolā, pastāstīja, ka grāmatas tapšanā visjaukākie darbi nākuši no pērnā gada pašiem mazākajiem un šī gada septītklasniekiem. Tāpat zīmējumi tika meklēti skolas arhīvos. “Zīmējumi ir saistīti ar muzeja darbu, muzeja krājumiem, senatni, līdz ar to bērni var justies kā senatnes pētnieki — skatījuši senus priekšmetus, ilustrējuši teikas,” sacīja Dzintra Cepure.

Aizkraukles Mākslas skolas direktore Inese Dembovska uzsvēra, ka lielu daļu darba paveica muzejs, rakstot tekstus un atlasot materiālus. Viņa pateicās novada Kultūras pārvaldei, Komunikācijas nodaļai, kas finansēja grāmatas izdošanu, maketētājam Vilnim Laizānam, fotogrāfam Valdim Zvirgzdiņam.

Institūciju kopdarbs

“Paldies par šo brīnišķīgo grāmatu visiem autoriem, mākslas skolai un muzejam!” sacīja Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne. “Šī grāmata ir labs piemērs, kā jaunajā novadā var sadarboties vairākas institūcijas. Ir jauki, ka roku rokā strādāja mākslas skola un muzejs. Ar jums sadarbojās arī Kultūras pārvalde, organizējot grāmatas maketēšanu, Komunikācijas nodaļa rada līdzekļus tās izdošanai, savukārt Tūrisma nodaļa nodarbosies ar grāmatas pārdošanu tūrisma centros visā novadā. Mūsu novadā sen tāda vienojoša komunikācijas rīka nav bijis. Jums ir izdevies izveidot prezentācijas grāmatiņu, kur ir vēstures apkopojums un jūsu talanta atspoguļojums. Šis ir vēsturisks brīdis.”

Kā bilda Dzintra Cepure, grāmatiņa piemērota visu vecumu lasītājiem, arī tādiem, kas vēl lasīt neprot. Grāmata izdota latviešu un angļu valodā, tajā tika iekļauti 27 Aizkraukles Mākslas skolas audzēkņu darbi. 

Uzziņa

◆ Muzejs darbu sāka kā Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle 1951. gadā, un tā pirmssākuma ideja pieder Arnoldam Štokmanim, vēstures skolotājam un senlietu krājējam. Muzejs bija izvietots nelielā paviljonā Kokneses parka teritorijā, Daugavas krastā. Būvējot Pļaviņu HES, filiāle bija jālikvidē, jo atradās appludināmajā zonā.

◆ Izveidojot Stučkas rajonu, tā vadība bija ieinteresēta atjaunot muzeja filiāli. Tika pieņemts lēmums Kokneses luterāņu baznīcu pielāgot muzeja vajadzībām. Muzejs baznīcas telpās piedzīvoja uzplaukumu un 1973. gadā no filiāles kļuva par Stučkas vēstures un mākslas muzeju.

◆ 80. gadu beigās, lai atdotu baznīcas telpas atpakaļ draudzei, muzejam tika meklēta jauna mājvieta. 1989. gada 18. novembrī tika atklāta pirmā muzeja ekspozīcija “Kalna Ziedu” mājās Aizkrauklē, kas vēsturiski piederējusi Dannenfeldu dzimtai un novēlēta tolaik Stučkas pilsētas izpildkomitejai.

◆ Muzeja krājums tā darbības laikā izaudzis no 203 priekšmetiem 1951. gadā līdz vairāk nekā 80 000 pašlaik.

Avots: www.aizkrauklesmuzejs.lv

+ 68