Pilsētas un ebreju kopienas vēsturi apkopo grāmatā

Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ceremoniju zālē notika Viktora Šatca grāmatas “Jaunjelgava, 1800. —1941. Pilsētas un ebreju kopienas vēsture” prezentācija. Pasākuma laikā autors stāstīja ne tikai par grāmatas tapšanas procesu, bet arī par savām saknēm Jaunjelgavā.

Iepazīstinot ar sevi, V. Šatcs paskaidroja, ka nav vēsturnieks. Lielākā dzīves daļa veltīta zinātnei — ķīmijai. Pārmaiņu periodā uzsākta biznesa darbība. “Sējumu nevajag vērtēt ar vēsturnieka acīm. No otras puses grāmata ir dokumentāla — izmantots aptuveni 400 literatūras avotu,” par grāmatu, kura tapusi teju 20 gadus, sacīja V. Šatcs.

Viesošanās Jaunjelgavas pārvaldes ēkā autorā raisīja īpašas jūtas. Ēkas celtniecību uzsāka autora vecvectēva dzīves laikā, kad viņš bija Fridrihštates pilsētas domes deputāts. Viņš arī bija starp tiem, kas iniciēja tās celtniecību un piedalījās atklāšanā 1912. gadā. V. Šatcs zināja stāstīt, ka celtniecībā izmantoti ķieģeļi, kas ņemti no kazarmām.

Jaunjelgavai ir nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. V. Šatcs pats nav dzīvojis mazpilsētā, taču godājot ģimenes saknes, daudzkārt viesojies un devis savu ieguldījumu ebreju vēstures saglabāšanā. Pirmo reizi autoru uz Jaunjelgavu 1957. gadā atveda tēvs. Viņš vēlējās sameklēt sava vectēva kapu. Aizstaigāja līdz ebreju kapiem, taču iekšā netika — nebija sagatavojušies brist “pa džungļiem”, par kādiem bija pārvērtusies apbedījumu teritorija. Sekoja citas vizītes, kuru laikā ar skolas palīdzību tika sākta regulāra kapu attīrīšana, kā rezultātā atrada un izveidoja piekļuvi Viktora vecvectēva (Urias Šatcs) atdusas vietai, sakopa to. Kopš tā laika Šatcu ģimene Jaunjelgavai pievērsās pastāvīgi. Pienākums pret senču atdusas vietu pārauga mīlestībā pret Jaunjelgavu. Sekoja tikšanās ar vietējiem cilvēkiem, sarunas. “Raugoties uz ebreju kapu panorāmu, kas būtībā ir mirušo vieta pilsētā, radās jautājums — kāda tad bija dzīve pilsētā? Pakāpeniski krājās materiāli. 2007. gadā iznāca publikācija par ebreju kopienas vēsturi, ar ko es nebiju īsti apmierināts. Man mazliet traucēja informācijas mazais apjoms, bet tajā pašā laikā stimulēja zinātniskā pagātne. Neapmierinātība ar mazo publikāciju pārauga grāmatā,” stāstīja tās autors. V. Šatca dzimtā valoda ir krievu. Grāmatas oriģināls pirms gada izdots krieviski, tagad pieejams apkopojums apmēram 400 lappušu apjomā, kurā ir vizuālas liecības un teksts divās valodās — latviešu un angļu.

Pasaulē dzīvo tūkstošiem ebreju ģimeņu pēcnācēji. Lielākā daļa pārzina angļu valodu, tādēļ grāmatā iekļauts šīs valodas teksta tulkojums. Detalizētāka interese par vēsturiskajiem notikumiem ir tieši ārzemēs dzīvojošajiem. Nesen autors vienai ārvalstīs dzīvojošai ģimenei nosūtīja deviņus grāmatas eksemplārus. Linda Onužāne, Jaunjelgavas tūrisma informācijas punkta vadītāja, pastāstīja, ka ik vasaru mazpilsētā viesojas ebreji no dažādām pasaules valstīm, kas meklē radinieku agrākās mājās un apbedījuma vietas. Šovasar Jaunjelgavu apmeklēji viesi no Izraēlas. “Pāris, kundze ar vīru. Kungs atveda vecvecāku mājas fotogrāfiju, kopīgiem spēkiem to izdevās atrast. Viņi bija tik priecīgi!” stāstīja L. Onužāne. Dzimtas pagātni mazpilsētā pētījuši arī Jaunjelgavas ebreju pēcteči no Vācijas, Amerikas un daudzām citām valstīm.

Grāmatu var iegādāties par ziedojumu, rakstot Ebreju memoriālajai biedrībai e-pastā info@jews-jaunjelgava.lv. Dažus eksemplārus autors bija paņēmis līdzi un uzdāvināja tos bibliotēkai, tūrisma informācijas punktam, kā arī vairākām personām, kas palīdzējušas vēstures izpētē un darbu veikšanā. Pie viena eksemplāra tika arī Ilga Bruņeniece, skolotāja un vēstures pētniece: “Grāmata ir vērienīgs, interesants pētījums. Tajā ir daudz jaunu faktu, kas saistīti ar senāku vēsturi. Grāmatu lēnām un nopietni jāpārskata, jālasa, tad varēs uzzināt ļoti daudz jauna par Jaunjelgavu un tās iedzīvotājiem. Tas ir vērtīgs vēstures apkopojums gan pilsētas kopskatam, gan ebreju kopienas kustībai un aktivitātēm.” 

+ 11