Ikviens ir vismaz dzirdējis par pirmskara Latvijas prezidentu Kārli Ulmani. Vīru, kura vadībā Latvija attīstījās, līdz tās izaugsmi pārtrauca padomju okupācija, bet prezidentu izsūtīja.
Ikviens ir vismaz dzirdējis par pirmskara Latvijas prezidentu Kārli Ulmani. Vīru, kura vadībā Latvija attīstījās, līdz tās izaugsmi pārtrauca padomju okupācija, bet prezidentu izsūtīja. Izrādās, ilgus gadus arī Aizkrauklē bija savs prezidents Kārlis Ulmanis — frizieris, celtnieks, domes deputāts un, kā teic piederīgie, varens joku plēsējs. Diemžēl slimība pirms vairākiem gadiem mums atņēmusi arī šo Kārli Ulmani, par viņu “Staburagam” stāsta atraitne Dzidra Ulmane.
Satiekas divi Kārļi
Aizkraukles Kārlis Ulmanis dzimis 1930. gadā, un vārds viņam izvēlēts nejauši, tikai tādēļ, ka zēns piedzimis Kārļa dienā. Vecāki par sakritību ar prezidenta vārdu nav pat iedomājušies. Toties sagādājuši ne vienu kuriozu Kārļa turpmākajā dzīvē.
— Prezidents Kārlis Ulmanis reiz viesojies Pļaviņu skolā, kur mācījās mazais Kārlis Ulmanis. Kad prezidents iepazinies ar bērniem, jautājot viņu vārdus, mazais puika teicis: Kārlis Ulmanis. Prezidents apstiprinoši mājis ar galvu: “Jā, esmu Kārlis Ulmanis, bet kā tevi, puisīt, sauc?”. Viņš neticējis, ka zēnam tāds pats vārds un uzvārtds, — savulaik vīra stāstīto atceras Dzidra Ulmane.
Dzīve kā zem lupas
16 gadu vecumā Pļaviņu Kārli Ulmani par ieroču gādāšanu mežabrāļiem izsūtīja uz Sibīriju. Pēc desmit gadiem atgriezies, Kārlis Ulmanis izmācījās par frizieri, izveidoja ģimeni. Dzidra atminas, ka padomju drošības iestādes Ulmaņus uzmanījušas visu laiku.
— Nezinu, vai tas saistīts ar vīra izsūtījumu vai uzvārdu, bet drošības iestādes mūs uzraudzīja nepārtraukti. Pat astoņdesmitajos gados, kad režīms kļuva brīvāks un es tiku braucienā uz Bulgāriju, mani uzmanīja, — stāsta Dzidra Ulmane. — Braucienā bija kāds vīrietis, kurš mani burtiski aplidoja. Tik laipns un uzmanīgs, brīžiem pat uzbāzīgs. Vēlāk uzzināju, ka viņš sūtīts no čekas speciāli Ulmani kontrolēt. Mēs padomju varas gados apzinājāmies, ka sava uzvārda dēļ nevaram kandidēt augstos amatos.
Ļeņina ielā meklē Ulmani
Kaut dzīvojuši diezgan klusu, Ulmaņu ģimenei uzvārda dēļ gadījušies dažādi pārpratumi un nedienas. Piemēram, meitas skolā sauktas par “Ulmaņu kliķi” un “komunistu bendēm”. Taču pat rūgtākās mieles Kārlis ar humoru spējis pārvērst jokā. Ne velti viņam bijusi iesauka Prezidents.
— Strādājot celtniecībā, vīru aizsūtīja drošības komitejai remontēt kabinetu. Tur pulkvedis no dusmām gandrīz pārsprāga, uzzinot vīra vārdu un uzvārdu. Bļāva, ka Ulmanis speciāli sūtīts drošībniekus kaitināt, — stāsta Dzidra Ulmane, kuru draugi parasti dēvējuši par Prezidenta kundzi.
Gadījies arī tā: kāds Kārļa paziņa braucis pie viņa ciemos, bet nezinājis, kurā mājā Kārlis dzīvo. Tad nu gājis Stučkā pa Ļeņina ielu un visiem jautājis, kur Kārlis Ulmanis mīt. Uzrunātie uz iebraucēju skatījušies kā uz jukušu — Ulmanis tak sen nomiris! Paziņa neizpratnē — vakar ar Ulmani vēl šņabi kopā dzēruši!
Pasmejas par sevi pats
Tādu kuriozu bijis tik daudz, ka ne saskaitīt. Turklāt anekdotiskās situācijas bieži veicinājis pats Kārlis Ulmanis. Iepazīstoties viņš vienmēr lepni izslējies un skaļi nosaucis savu vārdu, pretī saņemot atbildi — Hitlers vai Musolini. Svešais domājis — Kārlis joko.
— Viņš bija liels jokdaris, mācēja labsirdīgi pasmieties par citiem un arī par sevi, — stāsta Dzidra Ulmane. — Kārlis spēlēja futbolu un uzvārda dēļ pat sporta laukumā iekūlās nepatikšanās. Līdzjutēji tribīnēs saukuši: Lai dzīvo Ulmanis un viņa aizsargi!”. Kārlis viņus vēl uzmundrinājis, līdz drošībnieki klāt gan. Kāds Ulmanis, kādi aizsargi?
“Ievelk” domē
Kad Latvijā atjaunota neatkarība, Kārlim Ulmanim uzmanību pievērsuši jaunie politiķi. 1994. gadā viņš aicināts kandidēt pašvaldības vēlēšanās, bijis pat apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” Aizkraukles saraksta “lokomotīve”. Tā laika presē rakstīts, ka apvienībai īpaši paveicies, sarakstā dabūjot Kārli Ulmani. Tā arī bija — Prezidents pats ticis domē un “ievilcis” tajā arī citus kandidātus.
— Vīrs amatos gan nerāvās, taču, ja ko darīja, tad pēc labākās sirdsapziņas. Tā arī pašvaldībā, strādājot sociālo jautājumu jomā, — stāsta Dzidra Ulmane.
Dzimtas kokā pietrūkst zara
Vai Aizkaukles Ulmaņi īstajam prezidentam Kārlim Ulmanim rada? Dzidras kundze tā īsti nezina teikt. Vīrs stāstījis, ka Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa tēvs un aizkrauklieša vectēvs bijuši brālēni, bet droši to apgalvot nevarot.
— Dzimtas radniecības saites pamatīgi neesam pētījuši, tomēr domāju, ka varētu būt slavenajam Ulmanim radi. Reiz redzēju viņa dzimtas koku, un tajā viens zars pēkšņi izbeidzas, tajā trūkst vairāku datu. Iespējams, tā ir tieši mūsu ģimene, — spriež Dzidra Ulmane.
Jāiet paceltu galvu
Slavens uzvārds uzliek arī pienākumus. Dzidra Ulmane stāsta, ka, ar tik prestižu uzvārdu dzīvojot, vienmēr jādomā par to, lai būtu paraugs citiem.
— Slavens uzvārds liek iet dzīvē paceltu galvu, vienlaikus arī ierobežojot, it kā ieliekot rāmjos — visi uz tevi skatās, par tevi interesējas, — stāsta Ulmaņa kundze. — Vienmēr jābūt sava uzvārda cienīgai!
Vēl Ulmanes kundze piebilst, ka vēlētos satikties ar citiem Latvijas Ulmaņiem. Varbūt kāds uzņēmīgs uzvārda brālis varētu sarīkot Ulmaņu saietu, kur noskaidrotu, kurš kuram rada.
