www. staburags.lv
Maija Āboliņa: “Vai varam iedomāties vēl kādu profesiju, kur cilvēks nāk uz darbu un vispār nezina, cik par to saņems atalgojumu?”
Skolotājiem ir būtiska nozīme kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Tomēr profesijas pievilcība mazinās un izglītības sistēmā ir grūti piesaistīt un noturēt skolotājus. Nepievilcīgas algas, smagi darba apstākļi un smaga darba slodze daudzus kandidātus attur no pievienošanās vai palikšanas šajā profesijā. Lai noteiktu cēloņus un rastu risinājumus pedagogu trūkumam vispārējā izglītībā, Valsts kontrole 2023. gadā sāka revīziju “Vai atbildīgo institūciju veiktās darbības vispārējās izglītības iestāžu pedagogu ataudzes un noturības profesijā nodrošināšanai ir bijušas efektīvas?”.
AGITA BĒRZIŅA
Katru gadu tiek sagatavoti vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu, bet 33% no jaunajiem pedagogiem pamet darbu izglītības nozarē pirmo piecu gadu laikā, savukārt 50% vispārējās izglītības iestāžu pedagogu ir vecāki par 50 gadiem, vismaz 1729 pedagogi ir jau sasnieguši pensijas vecumu. Līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir veikusi vairākas darbības, tomēr ne visas ir bijušas efektīvas, lai nodrošinātu izglītības nozarei nepieciešamās pedagogu ataudzes sagatavošanu un sekmētu pedagogu noturību profesijā.
“Secinājumi jāsāk ar vārdu “diemžēl”, jo Latvijā veiktās darbības šajā jomā līdz šim nav bijušas pietiekami efektīvas. Jāsaprot, ka IZM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības jomā, kas atbildīga par valsts izglītības politikas izstrādi, organizāciju un ieviešanas koordinēšanu. Tomēr Latvijā izglītības sistēmas pārvaldība ir daļēji decentralizēta un atbildība par izglītības procesa rezultātiem sadalīta starp valsti, izglītības iestāžu dibinātājiem un pašām izglītības iestādēm,” norāda Valsts kontroles padomes locekle, Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa. Tādēļ, Valsts kontroles vērtējumā, vairāku revīzijā konstatēto problēmu risināšanai jārīkojas visām iesaistītajām pusēm jeb par izglītības procesa rezultātu atbildīgajiem.
Sagatavo mazāk kā vajadzētu
Revīzijā secināts, ka valstī nav īstenota efektīva pedagogu ataudzes plānošana, kas sekmētu nozarei nepieciešamo pedagogu sagatavošanu. Pašreizējā ministrijas īstenotā valsts budžeta studiju vietu plānošana nav balstīta uz kvalitatīviem un pilnīgiem datiem par pedagogu pieprasījumu, bet gan uz iepriekšējos gados pedagoģiskās izglītības programmās pieteikušos un uzņemto studentu skaitu. Tas nozīmē, ka netiek pietiekami nodrošināta izglītības iestādēm nepieciešamo pedagogu sagatavošana. Piemēram, dabaszinību, fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas un bioloģijas jomā uz pagājušā gada oktobri pensijas vecumu sasniegušo pedagogu skaits, kas ir darba attiecībās izglītības iestādēs, bija 498. Savukārt pēdējo sešu gadu laikā šajos mācību priekšmetos ir sagatavoti tikai 180 jauni pedagogi. Matemātikas priekšmetā pensijas vecumu sasniegušo pedagogu skaits ir 343, bet sagatavoti tikai 225 jauni pedagogi. Latviešu valodas, literatūras priekšmetā pensijas vecumu sasniegušo pedagogu skaits ir 318, bet sagatavoti tikai 228 jauni pedagogi.
“Pieprasījums un vajadzības neiet kopā ar to, kas tiek plānots attiecībā uz cilvēkresursiem. Turklāt nepārtraukti notiek diskusijas par iekļaujošu izglītību, bērnu uzvedības problēmām un kapacitāti šos jautājumus risināt, bet dati rāda, ka budžeta vietu skaits speciālās izglītības pedagogiem un sociālajiem pedagogiem sešu gadu laikā valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits ir sarucis par 72%, 2023. gadā pat neapstiprinot nevienu valsts budžeta finansēto vietu sociālo pedagogu sagatavošanai,” norāda M. Āboliņa.
Izmācās, bet nestrādā
Pedagoģisko izglītības programmu absolventi vēlas uzsākt un arī patiešām uzsāk darba attiecības izglītības nozarē/profesijā. Par to liecina fakts, ka gadu pēc izglītības programmas absolvēšanas izglītības nozarē strādā 85% pedagoģisko izglītības programmu absolventu. Tomēr saskaņā ar Valsts kontroles veikto 2015. — 2017. gada absolventu nodarbinātības izvērtējumu 37% jauno pedagogu darbu izglītības nozarē piecu gadu laikā pēc izglītības programmas absolvēšanas ir pārtraukuši. Savukārt, no 2018. — 2020. gada absolventiem uz 2024. gada 1. janvāri darbu izglītības nozarē ir pārtraukuši 29% absolventu. “Tā ir trešā daļa jauno pedagogu, kuri pamet darbu nozarē. Motivācija pazūd, un ir nepieciešams analizēt, kādēļ tas tā notiek,” saka M. Āboliņa. Valsts kontrole veica pedagogu un absolventu aptauju, kam bija liela atsaucība. “Tā atklāja, ka pedagogiem rada satraukumu un stresu nesakārtotā sistēma un atbalsta trūkums, kā dēļ arī tiek zaudēta motivācija. To nedrīkst ignorēt. Pārmaiņas ir, bija un būs, jo dzīve mūsdienās attīstās ļoti strauji, bet šo pārmaiņu vadība prasa uzlabojumus,” saka M. Āboliņa.
Valsts kontrole vērš uzmanību trīs trūkumiem — profesionālo atbalstu pedagogiem, sociālo un ekonomisko atbalstu un darba samaksu. “Valstī nav vienotas kārtības un prasību, kādam profesionālajam atbalstam jābūt nodrošinātam visās pašvaldībās un visās skolās. Piemēram, izglītības metodiķis ir vien 31 no 43 pašvaldībām jeb 119 no gandrīz 600 skolām. Līdzīgi ir ar mācīšanās konsultantu, ko savā ikdienas darbā satikusi vien neliela daļa pedagogu,” stāsta M. Āboliņa un piebilst, ka visai bieži šos papildu darbus nelabprāt uzņemas jau tā noslogotie pedagogi. Piemēram, vienā no izlasē iekļautajām pašvaldībām mācību jomu koordinatori par darbu mēnesī saņem tikai 35 eiro (neto), kas nemotivē skolotājus uzņemties šos papildu pienākumus.
Veselības polise
Izvērtējot pašvaldību noteiktās sociālās garantijas pedagogiem, secināts, ka šī atbalsta veidi un apjomi starp pašvaldībām ir pat ļoti atšķirīgi. Viens no sociālā atbalsta veidiem, kas, izglītības iestāžu vadītāju vērtējumā, ir kritiski svarīgs pedagogiem, ir veselības apdrošināšana, tomēr tikai 20 no 43 pašvaldībām jeb 47% pedagogu ir pilnībā apmaksāta veselības apdrošināšana. Pedagogi ir nodarbināti vidē, kurā apdraudējums veselībai ir salīdzinoši augsts. Uz to norādīja arī Covid 19 pandēmijas laika slimības izplatības rādītāji izglītības iestādēs. Tāpēc, Valsts kontroles vērtējumā, būtu nepieciešams noteikt un nodrošināt vismaz skaidru sociālā atbalsta minimumu visiem pedagogiem, kas varētu būt vienots, piemēram, veselības apdrošināšanas polises ar labu segumu, redzes pārbaudes un optiskie redzes korekcijas līdzekļi.
Par psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību pedagogiem liecina Valsts kontroles veiktās skolotāju aptaujas rezultāti — 85% respondentu norādīja, ka bieži izjūt paaugstinātu stresu, savukārt 41% respondentu norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā darbavietā ir saskārušies ar emocionālo vardarbību.
Tomēr jāsecina, ka valstī nav izveidota emocionālā atbalsta sistēma pedagogiem, kas ir svarīga pedagogu emocionālās veselības saglabāšanai.
Strādā, nezinot algu
Darba samaksa pedagogiem, tās apmērs ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas var ietekmēt pedagoga vēlmi palikt šajā profesijā. Salīdzinoši zemas algas pedagogu profesijā var atturēt augsti kvalificētus kandidātus uzsākt darbu un mazina profesijas vispārējo pievilcību.
Diemžēl pedagogu darba algas aizvien atpaliek no vidējās darba algas sabiedriskajā sektorā, kas ir teju 1400 eiro. Skolotāju vidējās algas slieksnis atkarībā no slodzes svārstās no 485 eiro līdz nepilniem 1400 eiro. “Aktuāla problēma — pedagogi savu atalgojumu uzzina tikai mēnesi pēc mācību gada sākuma. Vai varam iedomāties vēl kādu profesiju, kur cilvēks nāk uz darbu un vispār nezina, cik par to saņems atalgojumu?” norāda M. Āboliņa. Valsts kontroles ieskatā, jāizveido tāda pedagogu darba samaksas sistēma, kas nodrošina pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu — pamatizglītības pedagogiem 28% un vidējās izglītības pedagogiem 39% virs vidējās darba algas apmēra sabiedriskajā sektorā. ◆
Valsts kontroles veiktajā sākumizglītības skolotāju, vispārējās pamatizglītības skolotāju un vispārējās vidējās izglītības skolotāju aptaujā visvairāk respondentu kā galvenos iemeslus vēlmei mainīt profesiju norādīja:
■ nepārtrauktas izmaiņas izglītības sistēmā;
■ mācību materiālu trūkumu;
■ neapmierinātību ar atalgojumu;
■ neziņu par nākotni (saistībā ar plānotajām reformām);
■ pārāk lielu slodzi.
Reklāma