Organisms, kas visu laiku attīstās

Pirms kāda laika pār mana astoņgadīgā dēla lūpām izskanēja frāze: “Oooooo, viņš gan ir sigma!”. Kad prašņāju, kā viņa sacītajā jāsaprot minētais grieķu burta nosaukums “sigma”, saņēmu atbildi, kas tas sevī ietver vēl vienu valodas pērli — kruts. Vienaudžiem un gados vecākiem ļaudīm paskaidrošu, ka sigma ir interneta slenga termins, kas, vienkāršā valodā runājot, mūsdienu kultūrā tiek izmantots kā apzīmējums pašam labākajam, foršākajam. Bērnu un jauniešu komunikācijā esmu saklausījusies daudz svešvārdu, daži liek iesmieties, citu dzirdēšana griež ausīs. Pētot sīkāk svešvārdu nozīmi, uzgāju “Mūsdienu urbāno vārdnīcu”. Tas ir kā apgaismības tilts — visi skaidrojumi jaunvārdiem un latviskotajiem angļu valodas terminiem, kas ieviesušies latviešu jauniešu leksikā.

Viena no valstiskās, nacionālās piederības un apziņas pamatvērtībām ir valoda. Lai īpaši godātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendārā pēc Valsts eksprezidenta Egila Levita ierosinājuma šodien, 15. oktobrī, tiek atzīmēta Valsts valodas diena. Šis datums nav izvēlēts nejauši. 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”. Ik pa laikam dzirdēti aicinājumi godāt dzimto valodu, saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm un tamlīdzīgi. Viens no ļaunumiem ir iepriekšminētie anglicismi, kas ir katra laikmetīga jaunieša vārdu krājumā. Pirms dažiem gadiem kā potenciālu risinājumu valodas eksperti minēja jauniešiem aktuāla satura veidošanu latviešu valodā, kā arī modernizēt esošo leksiku. Valoda ir dzīvs organisms, kas visu laiku attīstās. Vai mums tas patīk vai nē — pastāvēs kas mainīsies.

Viens kaut cik reāls pienesums latviešu valodas godināšanā būtu iemācīt jauniešiem un pašiem ikdienā ievērot valodas kultūru — skolā, darbavietā, pasākumos un līdzīgās vietās runāt pareizi. It kā vienkāršs priekšlikums, bet, ja padomā par savu vārdu izvēli vai paklausās līdzcilvēku leksikā, jāsecina, ka modernizācija skārusi mūs visus. Pat lamāties latviski mūsdienas prot tikai retais.

Valoda ir daudz kas vairāk par identitāti, tas ir komunikācijas pamatakmens. Šobrīd jaunieši runājot izmanto tādus vārdus kā krindž, stalkot, kamon, autfits utt. Lai veidotos dialogs, jārunā vienā mēlē. Tas nenozīmē aizmirst vai noniecināt dzimto latviešu valodu, bet būt elastīgiem un atvērtiem.