Informē par aktuālajām zāļu cenām un vēja parkiem. Reģionālo mediju pārstāvji tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu

Uz kārtējo tikšanos klātienē reģionālo mediju pārstāvjus aicināja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, jo aktuālu jautājumu, ko pārrunāt, ir daudz. Būtiskākie, kas aktuāli arī lasītājiem — kompensējamie medikamenti un vēja parki, kas arvien vairāk parādīsies Latvijas dabā.

Maksās mazāk

Ar veselības ministru Hosamu Abu Meri reģionālie žurnālisti tikās šogad vasarā, pirms stājās spēkā apstiprinātās izmaiņas noteikumos par zāļu kompensācijas kārtību. Tie noteic, ka no 1. jūlija visām zālēm, kurām bija 50% kompensācija, tā ir jau 75%. Kā atzina ministrs — nākotnē plānots celt arī šo procentu daļu, un tas ir būtiski, jo jau tagad skar vismaz 200 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri šo atlaidi reāli izjūt savos maksājumos.

Nākamais būtiskais jaunums ir cenu veidošanas modelis recepšu zālēm, ko ieviesīs no 2025. gada 1. janvāra. Tas paredz recepšu medikamentu cenu samazinājumu par 15— 20%, kā arī paplašināt kompensējamo medikamentu un diagnožu klāstu, kurām tos apmaksās. Līdz ar to, kā atzina ministrs, Latvija būs līdzvērtīga ar pārējām Baltijas valstīm cenu kompensācijas sistēmā.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidroja, ka tas būs vienkāršāks un pārskatāmāks modelis, lai lieltirgotavas un aptiekas zālēm nevarētu uzlikt nepamatoti lielus uzcenojumus, kas nav izdevīgi pacientiem, iegādājoties dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes, bet lētākus. No nākamā gada būs viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotavās un fiksēts uzcenojums trīs cenu grupās aptiekām. Ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā. Izpētīti šo valstu modeļi, un nolemts iet to ceļu, uzcenojumu nesamazinot vēl vairāk, jo tas var radīt situāciju, ka vienas vai otras zāles var pazust no tirgus, jo lieltirgotājiem tās nebūs izdevīgi piedāvāt.

Lai pietiek visiem

Starptautiski notiek arī sarunas, lai lielās valstis, kuras var atļauties iepirkt vairāk medikamentu un veidot rezerves, tomēr neiegādājas tik daudz, ka nepietiek citām, un vissliktākajā situācijā šajā ziņā ir mazās valstis, tostarp Latvija. Savukārt ražotāji nav gatavi palielināt produkcijas apjomus, lai apgādātu visus. Ministrs arī atzina — ja kāds konkrēts medikaments pēc 1. janvāra vai citā brīdī nebūs pieejams, tas nebūs saistīts ar jauno kompensācijas kārtību, bet drīzāk ar to, ka zāļu nosaukumi mainās. Svarīgākā tajās ir aktīvā viela, kas nepieciešama konkrētās saslimšanas ārstēšanai.

— Aptiekām tomēr būs ieņēmumu kritums, tāpēc, lai to kompensētu, ieviesta recepšu apkalpošanas maksa, kas iedzīvotājam būs 0,75 eiro par recepti. Vēl 0,75 eiro lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu segs valsts, bet mazajām aptiekām — 1,75 eiro. Apzināmies, ka aptieka laukos ir svarīga, tāpēc tām ir lielāks atbalsts, jo jākonkurē ar lielajām aptieku ķēdēm. Katru gadu gan vismaz desmit mazo aptieku beidz savu darbību, — atzina ministrs, piebilstot, ka pacientiem ar hroniskām saslimšanām, kuriem zāles izraksta trijiem mēnešiem, apkalpošanas maksa būs jāmaksā ne biežāk kā četras reizes gadā, un, izņemot medikamentu pa daļām, līdzmaksājums par recepti būs tikai pirmajā reizē.

Jauno modeli aptiekas sāks izmēģināt novembrī un decembrī, lai no janvāra sistēma varētu veiksmīgi darboties. Ministrs arī aicināja pacientus pasekot līdzi un salīdzināt, cik šobrīd tērē zālēm, cik līdz gada beigām un pēc 1. janvāra. Viņš gan piebilda, ka nevar gaidīt, ka zāles kopumā paliks lētākas, jo to ražošanas izmaksas nemazinās.

Jāturpina izglītot sabiedrība

Lai kādas vitāli nepieciešamas zāles nepazustu no Latvijas tirgus, vai nevajadzētu domāt par valsts pasūtījumu pašmāju zāļu ražotājiem, kas Latvijā ir divi? Veselības ministrs atzina, ka tas jau ir darīts, kopā ar ražotājiem izveidojot darba grupu un izskatot nepieciešamo medikamentu sarakstu. No šī apjoma vietējie ražotāji daļu apņemas nodrošināt.

Kāpēc zālēm nevar piemērot samazinātu PVN likmi? Hosams Abu Meri skaidroja, ka ar to nekas nebūs atrisināts, jo radīs pārāk lielu robu valsts budžetā, bet lieltirgotāji un aptiekas pelnīs vairāk. Tāpēc izvēlēts ceļš ar medikamentu kompensācijām, kas pacientiem ir izdevīgi.

Izskanēja arī jautājums par medikamentu kompensāciju konkrētām diagnozēm — daļai ir, bet daļai nav joprojām, tādējādi valsts zaudē savus iedzīvotājus. Atbalstāmo diagnožu skaitu vajadzētu pārskatīt, jo daudziem vienīgā iespēja ir ziedotāji. Veselības ministrs atzina, ka tā ir liela problēma, bet diagnožu un medikamentu saraksts ik gadu tiek pārskatīts un paplašināts. Tomēr diemžēl nav tādu finanšu, lai visiem nodrošinātu visu.

— Nereti pacienti jautā, kāpēc vienas vai otras zāles nav pieejamas Latvijā. Medikamenti ir dārgi un daži pat ļoti dārgi, tāpēc tās ir lielas izmaksas, lai katru reģistrētu konkrētajā valstī, kas nereti nav izdevīgi ne ražotājiem, ne lieltirgotājiem, ja pacientu skaits tajās ir mazs. Tāpēc konkrētos gadījumos iesim individuālu ceļu, speciāla komisija varēs izvērtēt konkrētā medikamenta nepieciešamību konkrētajam pacientam. Svarīga ir arī zāļu efektivitāte. Cilvēki ar dažādām saslimšanām var veiksmīgi dzīvot, lietojot konkrētus medikamentus, bet, saslimšanai progresējot, tie var neiedarboties, un valsts nevar atļauties segt zāles, kuras vairs nepalīdz. Diemžēl tā ir, un cilvēki paši meklē piedāvājumus, pat, ja efektivitātes rādījums tādām zālēm varētu būt līdz 20%. Valsts nevar atļauties finansēt katru šādu gadījumu, — teica Hosams Abu Meri.

Izskanēja arī jautājums, kā uzlabot situāciju ar vakcināciju, kas pēdējā laikā kļuvis īpaši aktuāls temats? Ir cilvēki, kuri aktīvi pauž viedokli, ka vakcinācija kaitē gan pieaugušajiem, gan bērniem. Veselības ministrs atzina, ka, visticamāk, rūdītus antivakserus nekas nepārliecinās, bet būtiskākā ir sabiedrības informēšana, īpaši pēc kovida pandēmijas, kad viedokļi par vakcināciju bija krasi pretēji. Nākamais solis būtu atteikuma veidlapās norādīt konkrētus riskus, ja cilvēks atsakās no savas vai bērnu vakcinācijas. Parakstot to, katrs uzņemas atbildību par sevi. Tas gan nemazina faktu, ka saslimis cilvēks apdraud citus, tāpēc jāstrādā ar sabiedrības izglītošanu.

Iegūs arī iedzīvotāji

No veselības aprūpes diskusija Saeimā pārgāja uz enerģētikas jautājumiem. Latvijā turpinās vēja parku attīstība. Daudzus novadus tas neskars, tomēr šī joma valstī kļūst arvien aktuālāka, un vasaras beigās Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas paredz sniegt finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā. Par to reģionālo mediju pārstāvjus informēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

— Esam daudz diskutējuši par šo ieguldījumu, un nonākuši pie maksimāli vienkāršas sistēmas — par katru saražoto vēja parka megavatu 2500 eiro nonāks vietējā kopienā, un daļu no tā saņems pašvaldība un iedzīvotāji. Tas atbilst pasaules praksei, izvērtējot, kāds ir ieguvums iedzīvotājam, ja vēja turbīna atrodas viņa īpašuma tuvumā. Dažādās valstīs ir atšķirīga pieredze, bet mēs rēķināmies, ka tie varētu būt vēja parki ar 2,5 līdz 3000 megavatjaudu gadā. To izveidei gan ir arī savi ierobežojumi, — teica ministrs Kaspars Melnis.

Viņš atzina, ka, izvērtējot vēja parka iespējamību savā pašvaldībā, jāapzinās, ka tā ir reāla iespēja uzlabot vietējās kopienas dzīvi, sakārtot infrastruktūru. Finansējumu nodrošinās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem, un minimālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs — trīs, un šos ieņēmumus neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lai saņemtu ieguldījumu, dzīvojamai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas. Īpašniekam, kurš vēlēsies saņemt šo atbalstu, jābūt deklarētam pašvaldībā, kur būvēs vēja parku.

Kolēģi žurnālisti gan atgādināja, ka cilvēkiem jābūt lielākai informācijai, kad viņu īpašumu tuvumā plāno būvēt vēja parku, lai īpašnieki nepārdod vai neiznomā zemes par smieklīgi mazām summām, jo nav jau pieredzes, saskaroties ar šādiem projektiem. Ministrs atzina, ka, ņemot vērā lielās investīcijas, reāli tādi varētu īstenoties daži, un svarīgas ir pašvaldības sarunas un sadarbība ar uzņēmumu, lai konkrēti izrunātu ieguldījumus un atbalstu vietējai kopienai.

Birokrātija nav jāpalielina

Interese bija arī par saules parkiem, kuru ierīkošanas izmaksas kopš pagājušā gada samazinājušās uz pusi. Kaspars Melnis skaidroja, ka, salīdzinot ar vēju, saules enerģijas ieguves efektivitāte ir krietni zemāka, tāpēc to ierīkošanai un saules parku būvniecībai nav būtisku ierobežojumu. Cilvēkus gan satrauc to apjoms, kas turpina pieaugt. Ministrs atzina, ka šobrīd nav īpašas sabiedrības pretestības pret tiem, un, sākot diskusijas par to ierīkošanu, var nonākt līdz absurdām prasībām un pretenzijām. Ministrijas ieskatā šo parku izveidi nevajadzētu “aplikt” ar pārāk lielu birokrātiju, lai uzņēmumi var sākt darboties vai attīstīties. Kā tas notiek katrā vietā, atkarīgs no konkrētā uzņēmēja, un arī šajā jomā ir gan labāki, gan sliktāki piemēri.

Kas notiks ar nolietotajiem paneļiem, kas šobrīd nav utilizējami? Ministrs atzina, ka tā vēl ir jauna joma arī Eiropā, kam vēl nav konkrēta risinājuma, bet pie tā strādā.

Žurnālistu interese bija arī par uzņēmumiem, kuri iegādājušies saules enerģijas ražošanas jaudas, tās tik daudz neizmanto, bet citiem nepietiek, jo kvotas ir ierobežotas.

Kaspars Melnis atzina, ka pie šī jautājuma strādā, lai atpirktu vai kompensētu jaudas no tiem, kuri tās neizmanto, un varētu tās piedāvāt citiem, kuri vēlēsies ražot.