Iepazīst viens otru un saimniecības. Novada siltuma ražotāji pirmo reizi tiekas klātienē

Lielākais Aizkraukles novada siltuma ražotājs — uzņēmums “Aizkraukles siltums” uz kopīgu sanākšanu aicināja visus novada siltuma ražotājus. Šīs tikšanās mērķis bija iepazīties, dalīties pieredzē un vairāk uzzināt par jaunumiem savā nozarē.

Krīzes situācijā svarīga sadarbība

“Aizkraukles siltuma” vadītājs Edgars Bricis stāsta, ka līdz šim ar kolēģiem citviet novadā ik pa laikam sazinājies telefoniski, taču klātienē visi kopā nebija tikušies. Tāpēc radusies doma par šādu sanākšanu. “Mums ir līdzīgas siltuma ražošanas sistēmas, līdzīgas problēmas, tāpēc bija ļoti vērtīgi iepazīties savā starpā, iepazīt vienam otra saimniecību, lai, piemēram, avārijas situācijā zinātu, pie kura kolēģa vērsties, kuram zvanīt, kurš varētu izlīdzēt ar kādu detaļu vai ko citu, kas operatīvi nepieciešama. Ziemā siltuma ražošana tomēr ir stratēģiski svarīga nozare un avārijas gadījumā tās novēršanai laika ir ļoti maz, tāpēc ir svarīgi sadarboties,” saka E. Bricis.

Šī tikšanās bija arī kā informatīvs seminārs, kurā SIA “Anna Assistance” uzņēmuma vadītājs stāstīja par mazas un vidējas jaudas apkures katliem, SIA “Grundfos Pumps Baltic” iepazīstināja ar jaunāko informāciju par cirkulācijas sūkņiem, vārstiem, regulatoriem, SIA “Termes” pārstāvis pastāstīja par siltumskaitītājiem, ūdensskaitītājiem, to pārbaudēm un uzstādīšanu. Savukārt “Aizkraukles siltuma” vadītājs dalījās redzētajā par Dānijas, kur bijis pieredzes braucienā, siltumražotāju aktualitātēm.

Situācija ļoti atšķirīga

Aizkraukles novadā ar siltuma ražošanu un apkures nodrošināšanu iedzīvotājiem pamatā nodarbojas pašvaldības dibinātas kapitālsabiedrības — Aizkrauklē, Koknesē, Pļaviņās un Skrīveros, vai pagastu apvienību komunālās nodaļas vai pakalpojumu centri. Vien Jaunjelgavā daļā pilsētas siltumu nodrošina privātais uzņēmums. Tāpēc kopā sabrauca uzņēmumu vadītāji, apvienību pārvalžu un pakalpojumu centru vadītāji un speciālisti.

Situācija Aizkraukles novadā ir ļoti atšķirīga — gan kurināmā, gan izmaksu ziņā. Tiek izmantota gāze, malka, šķelda, granulas un arī dīzeļdegviela. Vitauts Strakšas, SIA “Anna Assistance” vadītājs gan iesaka atteikties no malkas apkures, jo tas ievērojami sadārdzina apkures izmaksas. Tās saistītas gan ar kurināmā sagatavošanu, gan pašu kurināšanas procesu. Piemēram, Neretas apvienībā ir seši objekti un katrā vietā pa trijiem kurinātājiem, kas veido lielu daļu izmaksu.

Mantojums, ar kuru jāstrādā

Savstarpēji iepazīstoties, katrs nedaudz pastāstīja par savu saimniecību. Piemēram, Pļaviņās apsaimnieko divas katlu mājas, kuras kurina ar granulām. Karsto ūdeni vasarā nenodrošina. Arī Skrīveros, kur uzbūvēta jaunākā katlu māja novadā, karsto ūdeni vasarā nenodrošina, intensīvi tiek kurināts tikai apkures sezonas laikā. Arī Koknesē apsaimnieko divas katlu mājas, kur vienā kurina ar šķeldu, otrā ar gāzi. “Kokneses komunālo pakalpojumu” vadītājs Ziedonis Vilde piebilda, ka ir iecere ar laiku arī gāzi aizstāt ar šķeldu. Bagātākā ar apkures katliem, izrādās, ir Jaunjelgavas apvienība, kur Daudzese un Sunākstes pagastā vien ir 11 apkures katli — katrā objektā savs. Tie gan ir ar mazu jaudu, taču tāpat pieskatāmi un aprūpējami, jo tiek kurināti ar dažādu kurināmo — gan malku, gan dīzeļdegvielu. Vasarā gan netiek kurināts, jo karstais ūdens netiek nodrošināts. Daudzeses un Sunākstes pagastu pakalpojumu centra vadītāja Signe Gaigalniece sacīja: “Tā ir saimniecība, ko esam saņēmuši mantojumā. Tāpēc jāstrādā ar to, kas ir. Katrai vietai ir savas īpatnības un savas problēmas.”

Lielākā saimniecība

Taču lielākā saimniecība šobrīd ir tieši “Aizkraukles siltumam”, kur ir 13 darbinieki un tiek apsaimniekotas desmit lielākas un mazākas katlumājas. Viena no tām ir Aizkraukles pilsētā, trīs — Aizkraukles pagastā, divas Koknesē un četras Bebros. Siltuma ražošanā tiek izmantota gāze un šķelda. Izšķirošais bija 2022. gads, kad dabas gāzes cena bija nesamērīgi augsta un no pašvaldības tika dots uzdevums radīt alternatīvu gāzes apkurei. Tas arī diezgan īsā laikā tika paveikts. “Šīs pārmaiņas mums ļāva 2023. gadā radīt divas darba vietas un valstī atstāt 134 tūkstošus eiro. Ja mēs neko nebūtu darījuši, tad šī nauda, ko mēs samaksājām par zaļo enerģiju, būtu aizgājis par Krievijas gāzi,” saka Edgars Bricis. Operatīvo rīcību krīzes situācijā atzinīgi vērtē arī uzņēmuma “Anna Assistance” vadītājs, sakot: “Tajā brīdī, kad gāzes un granulu cela bija ap 400 eiro par tonnu, varēja arī sēdēt, neko nedarīt un gaidīt labākus laikus, bet varēja piecelties no krēsla un sakārtot lietas tā, lai varētu strādāt ekonomiskāk. Zinot, cik reizēm pašvaldībās lēnu tiek kārtotas lietas, tad šeit patīkami pārsteidz pašvaldības spēja operatīvi reaģēt un rīkoties, būt elastīgiem.”

Jauni uzdevumi

“Aizkraukles siltumam” klāt nācis vēl viens pašvaldības uzdevums pārbūvēt katlumāju Iršos, lai 2025. gada sezonā varētu pārņemt apkures nodrošināšanu. 2024. gada apkures sezonā siltumu vēl nodrošinās uzņēmums “Kokneses komunālie pakalpojumi”, bet paralēli notiks pārbūves darbi. Šim mērķi iegādāti divi lietoti, bet labi katli. Tāpat nākotnes plānā ir arī pārņemt Daudzeses skolas apkures nodrošināšanu, un Aizkraukles novada pašvaldībā notiek pārrunas arī ar privāto siltuma ražotāju Jaunjelgavā. Tā kā aizvadītās sezonas laikā ar to radās nopietnas problēmas, tad tiek meklēts risinājums, kā lauzt līgumu ar šo uzņēmumu un nodot siltuma ražošanu pašvaldības kapitālsabiedrībai. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.