Ieročus un militāro palīdzību Ukrainai piekritušas piegādāt 27 valstis

Rietumvalstu aizsardzības ministri piektdien virtuālā sanāksmē pārrunājusi atbalsta koordinēšanu Ukrainai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Militāri publiskās informācijas nodaļas vadītājas vietniece Agnija Lauska.

Britu raidsabiedrība “Sky News” vēsta, ka Lielbritānijas aizsardzības ministra Bena Volesa organizētajā virtuālajā konferencē potenciālajiem militārās palīdzības sniedzējiem piedalījušās 25 valstis, bet kopumā jau 27 valstis ir piekritušas piegādāt ieročus un militāro palīdzību Ukrainai, kas turpina cīņu pret Krievijas iebrucējiem.

Palīdzība ietver letālus ieročus, piemēram, munīciju, prettanku un pretgaisa ieročus, kā arī neletālo palīdzību, piemēram, medikamentus.

Sanāksmē piedalījās vairākas NATO dalībvalstis un partnervalstis, kuras savstarpēji apmainījās ar informāciju par līdz šim sniegto palīdzību Ukrainai un turpmākajiem plānotā atbalsta apmēriem, lai nodrošinātu efektīvāku koordināciju palīdzības sniegšanā cīņā pret Krievijas militārajām aktivitātēm, informē Lauska.

Sanāksmē vienprātīgi tikusi apliecināta nepieciešamība atbalstīt Ukrainu un atzinīgi novērtēts Lielbritānijas aicinājums palīdzību sniegt savlaicīgi un savstarpēji koordinēti. Sanāksmes pārstāvji arī informēja, ka vairākās valstīs ir pieaugusi politiskā griba un sabiedrības spiediens sniegt palīdzību Ukrainai.

Sanāksmes dalībniekiem bijis vienots redzējums par to, ka palīdzības sniegšana Ukrainai ir kritiski svarīga un steidzami nepieciešama. Ukrainai visvairāk nepieciešams praktisks, militāra rakstura atbalsts, ko ukraiņu karavīri varētu izmantot cīņā par savas valsts neatkarību un demokrātiskajām vērtībām, un palīdzību ir nepieciešams sniegt iespējami ātrā termiņā. Vairākas Rietumvalstis šobrīd vērtē iespējas sniegt Ukrainai papildu atbalstu.

Latviju sanāksmē pārstāvēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, kurš informēja par Latvijas līdz šim sniegto atbalstu Ukrainai un nodomiem meklēt papildu atbalsta iespējas cīņā pret Krievijas militāro agresiju.

Jau ziņots, ka 23.februārī Latvija Ukrainā ir nogādājusi pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger”, lai stiprinātu Ukrainas bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas un sniegtu iespēju aizsargāt savus iedzīvotājus no Krievijas agresijas.

Lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem, AM sadarbojas ar labdarības organizāciju “Ziedot.lv”, kas ir atvērusi ziedojumu kontu līdzekļu vākšanai. Saziedotie līdzekļi tiks izlietoti dažāda veida palīdzībai karadarbībā cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņoja, ka partneru sūtīti ieroči un bruņojums ir ceļā uz Ukrainu.

“Ieroči un aprīkojums no mūsu partneriem ir ceļā uz Ukrainu. Pretkara koalīcija strādā,” viņš uzteica sabiedrotos, kurus iepriekš kritizēja par Ukrainas pamešanu vienu cīņā pret Krievijas karaspēku, kas gan skaitliski, gan bruņojuma ziņā ir pārāks.

Piektdien NATO apstiprināja, ka alianse turpinās piegādāt Ukrainai ieročus, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas, savukārt Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks piektdienas vakarā paziņoja, ka Ukrainā ieradies konvojs ar munīciju no Polijas.

LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai. Lai gan ir nodarīti postījumi, ir bojāgājušie un Krievijas karaspēks ir pietuvojies Kijevai, būtiskas uzvaras tas nav guvis.

LETA