Graudu cenu ietekmē pagājušā gada raža. Kartupeļu raža dažādās saimniecībās ir ļoti atšķirīga

Augustā ražas novākšana ir pašā viducī un “Staburags” uzrunāja Aizkraukles novada zemniekus, lai noskaidrotu, kāda ir šī gada raža.

Fabians Fennels saimnieko SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība”, nodarbojas ar graudu audzēšanu un šogad apsēja 1300 ha. Vaicāts par šī gada ražu, viņš saka — laba, jo īpaši ziemas kviešiem. Tomēr turpinot stāstīt, tāpat kā pārējie viņa kolēģi, arī Fabians saka, ka tās kvalitāte ir slikta, zem pārtikas kvalitātes. Iemesls tam ir sausums. Vai sava ietekme ir minerālmēslu daudzumam, tos lietoja mazāk, jo kļuvuši dārgāki? Skrīverietis saka, ka cena vairs nav tik augsta, kā, piemēram, pirms gada. Graudi nogatavojās desmit dienas ātrāk nekā parasti, pārējie parametri, tajā skaitā tilpummasa ir laba, bet vēlākām šķirnēm pietrūka mitruma. Līdzīgi kā citās saimniecībās, arī Skrīveros viss ziemas rapsis izsala, bet šajā nedēļā sāks sēt jaunu. Daļa sējumu ir apdrošināti pret lietusgāzēm un krusu, tomēr rapša sējumus gan šogad, gan gadus iepriekš neapdrošina. Cena šim pakalpojumam ir tik liela, ka to neatmaksājas darīt. Par to naudu izdevīgāk iesēt jaunu.

Par šī gada graudu cenām Fabians Fennels saka — nav pavisam labi. Cena ir nokritusies. Par laimi saimniecībā ir sava kalte un visu nokulto var uzglabāt uz vietas, nogaidīt, kad tirgū cena pakāpsies, un tikai tad to realizēt.

Spānijai Latvijas rudzus nevajag

Ansis Saliņš graudus audzē Vietalvas pusē, saimniecībā “Iesalnieki 1”. Runājam viņam esot pie kombaina stūres. Kā pirmo šī gada problēmu viņš nosauc zemo graudu cenu. Piemēram, rudziem, kas ir pamatkultūra, 2022. gadā cena bija 220 eiro par tonnu. Šogad tikai 120 eiro. Kāds iemesls ir tik lielai cenu starpībai? Ansis Saliņš saka, ka pērn raža bija laba un izveidojās lieli uzkrājumi. Pieprasījums pēc Latvijā audzētiem rudziem bija Spānijā, bet pēdējā laikā šīs valsts tirgu aizņēmuši citi piegādātāji. Otrai lielākajai kultūrai — kviešiem — noieta tirgus ir stabils, bet spēkā augstas kvalitātes prasības. Nepieciešama pārtikas kvalitāte ar noteiktu proteīna saturu. Šogad Vācijā un Francijā novāktā kviešu raža laikapstākļu dēļ arī ir zemākas kvalitātes. Līdz ar to arī problemātiski realizēt Latvijā audzētos kviešus, kas arī nav pietiekami augstas kvalitātes. Trešais apstāklis ir graudu birža, kas piekoriģē cenu un te ietekme ir no kriptovalūtu cenas.

Kopumā par “Iesalnieki 1” izaudzēto Ansis Saliņš saka, ka ražība šogad ir krietni augstāka nekā pērn. Tomēr jāņem vērā, ka pārējie pakalpojumi, piemēram, transporta izdevumi ar katru gadu kļūst lielāki un “sausais atlikums” līdz ar to nav lielāks. Par laimi Vietalvas pusi neskāra lietavas, kuras toties bija spēcīgas Zemgalē. Negaisa mākoņi bija lokāli, un pāris kilometru rādiusā ir gan pilnīgi sausas vietas, gan samirkušas. Trešdien, kuļot labību, uznāca lietus, bet laukā netālu, kurā sēja ziemājus, nelija. Šobrīd novāktas divas trešdaļas ziemāju platību, un kopumā nokulta puse no visa iesētā. Stāstot par savu pieredzi ar sējumu apdrošināšanu, Ansis Saliņš saka, ka — jāsaprot, ka tas ir bizness nevis labdarība. Tā kā pērn sējumus Latvijā lielās platībās sabojāja krusa, apdrošinātāji izmaksāja lielas kompensācijas. Zaudēto pērn cenšas atgūt šogad, tāpēc polišu cenas ir kāpušas. Stāstot par šī gada spēcīgajām lietavām Zemgalē, tās sabojāja jau pilngatavībā esošu ražu. Līdz ar to apdrošināšana nebija spēkā. Viņa pieredze rāda, ka riskantās kultūras, tajā skaitā ziemas rapsi, ir jāapdrošina. Pērn pieņēma lēmumu nesēt ziemas rapsi, līdz ar to zaudējumi bija nelieli, tik vien kā vietām noslīkušas ziemas rudzu un kviešu platības. Kviešiem pārziemošana atkarīga no šķirnes. Dažas var nebūt piemērotas Latvijas klimatam, toties ražība ir augsta. Ja izvēlas sēt tādas šķirnes, apdrošināšana nepieciešama. Pagaidām, par laimi, apdrošinātāji neņem vērā iesēto šķirni. Stāstot par citu zemnieku pieredzi ar platību apdrošināšanu, labs piemērs ir pagājušais gads. Graudu cenas bija zemas, bet kompensācijas, kuras zemnieki saņēma par krusas bojātajiem laukiem, bija lielākas, nekā pārdodot graudus.

Zāles vietā audzē kartupeļus

Jaunjelgavniece Sanita Vanaga stāsta, ka ģimenes īpašumā ir nonākuši vairāk nekā četri zemes hektāri. Lai nebūtu jāpļauj zāle, tajos pamazām audzē ko noderīgāku. “Nolēmām, ka varam šo zemi izmantot produktīvāk,” saka Sanita. Lielā daļā platības viņi iesēja graudus, bet pārējā daļā nolēma eksperimentēt ar dārzeņu audzēšanu, tajā skaitā kartupeļiem. Pašlaik Sanita piedāvā iegādāties agrās kartupeļu šķirnes. Vanagu ģimene audzē arī citus dārzeņus, un lielākais prieks šogad ir par labu burkānu un sīpolu ražu.

“Burkāni izauguši īpaši sulīgi un saldi, bet sīpoli — lieli un aromātiski,” ar lepnumu stāsta Sanita. Otro gadu viņi audzē arī ķiplokus, kuri jau ir novākti un pašlaik žūst. Sanita atzīst, ka lielāka ietekme te ir labai augsnei, ne laikapstākļiem. “Mēs izmantojam organiskos mēslošanas līdzekļus un tas, manuprāt, ir galvenais mūsu panākumu noslēpums,” viņa skaidro. Izaudzēto produkciju Vanagu ģimene, pirmkārt, atstāj pašu vajadzībām, bet to, kas paliek pāri, realizē draugiem un paziņām. Siltajā un mitrajā vasarā netrūka kaitēkļu un slimību, bet to apkarošanai ķīmiju nelieto. “Mēs taču paši to visu ēdam un arī citi novērtē to, ka produkcija ir pēc iespējas dabiskāka,” saka Sanita.

Septiņas reizes vairāk darba

Lāsma Šmite ar ģimeni audzē kartupeļus Skrīveros, netālu no Klidziņas. Par šī gada ražu viņa izsakās ļoti pozitīvi: “Raža ir patiešām laba, esam ļoti apmierināti.” Pagājušajā gadā Šmitu ģimene apstādīja tikai nepilnu hektāru, bet šogad jau septiņos hektāros audzē divas populāras kartupeļu šķirnes — ‘Vineta’ un ‘Gala’. Lāsma stāsta: “Mūsu plāns ir ražu realizēt vietējiem klientiem tiešajā pārdošanā, bet lielāko daļu nodot vairumtirdzniecībā. Esam jau nodibinājuši kontaktus ar vairākiem uzpircējiem.” Runājot par augu aizsardzību, Lāsma atzīst, ka lakstu puve šogad nedaudz skāra stādījumus, bet ne dramatiski. “Lielākas problēmas mums sagādāja Kolorādo vaboles,” viņa piebilst. “Tomēr mēs principiāli nelietojam pesticīdus, tāpēc cīnījāmies ar kaitēkļiem dabiskā veidā.” Lielu uzmanību pievērš augsnes sagatavošanai. “Rudenī mēs rūpīgi mēslojām laukus, taču jāatzīst, ka līdz ar kartupeļiem labi auga arī nezāles,” smejas Lāsma. “Mēs izvēlējāmies tikai izvagot laukus, neizmantojot ķīmiskos līdzekļus nezāļu apkarošanai.” Lāsma arī piebilst, ka šogad ne visi dārzeņi bija vienlīdz veiksmīgi: “Diemžēl ķiploki un sīpoli neauga tik labi, kā cerējām.”

Kāpostus sagrauza kaitēkļi

Gunārs Heidingers jau daudzus gadus nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu Aizkraukles pagasta “Rožkalnos”.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad agrie kartupeļi deva visai labu ražu, taču vēlajām šķirnēm sausums nodarīja būtisku kaitējumu. Gunārs teic, ka nokrišņi bija ļoti lokāli — kamēr pilsētā lija, lauki palika sausi. “Savu mūžu tik agri kartupeļus neesmu racis. Pirmie bija gatavi jau 10. jūnijā,” viņš saka.

Runājot par šī gada kartupeļu cenu, Gunārs uzskata, ka tā varētu būt augsta vietējiem audzētājiem, jo Zemgalē lietavu dēļ lielas platības noslīka. Par kopējo ražu vēl ir pāragri spriest, secinājumus varēs izdarīt, kad kombains būs laukā. Stāstot par citiem dārzeņiem, viņš teic — burkāni nīkuļo, kāpostus sagrauza kaitēkļi, un sīpoli ir vienīgie, kas izdevušies diezgan labi.

Viena no problēmām, ar kuru Gunārs un citi audzētāji saskaras, ir dažādu augu slimību apkarošana, piemēram, lakstu puves ierobežošana. Lai gan Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, noteikumi augu aizsardzības līdzekļu lietošanā dažādās valstīs atšķiras. Gunārs norāda, ka Nīderlandē kartupeļus pret lakstu puvi sezonas laikā var apstrādāt vairāk nekā desmit reižu, kamēr Latvijā atļauts tos miglot tikai trīs līdz četras reizes. Turklāt šīs apstrādes nav lētas, un, salīdzinot ar Lietuvu, izmaksas Latvijā ir ievērojami augstākas. Tomēr pircēji bieži vien meklē lētāku preci, kas liek audzētājiem balansēt starp kvalitāti un izmaksām.

Mazā saimniecībā, kāda ir arī “Rožkalni”, joprojām lielu daļu darbu veic bez tehnikas iesaistes. Gunārs skaidro, ka, lai kartupeļi nonāktu līdz pircējam, tie ir jāpārcilā četras līdz piecas reizes, kas prasa gan laiku, gan spēku.

“Rožkalnos” audzē arī graudus, taču šogad situācija ar graudiem ir tikpat sarežģīta kā ar dārzeņiem. Gunārs atzīst, ka raža ir slikta un graudu cenas zemas. Graudus viņš nodod graudus kooperatīvam “Latraps”, pretī saņemot minerālmēslus. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.