Gripa nekur nav pazudusi, bet saslimstība mazinās

Kaut arī šķiet, ka karstākais slimošanas periods jau pavisam drīz būs garām, eksperti tomēr iesaka vakcinēties pret gripu. Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) informācija rāda, ka Latvijā februāra pirmajā nedēļā ģimenes ārstu praksēs reģistrēti astoņi jauni šīs slimības gadījumi. Rēzeknes slimnīcā kopumā ārstējas desmit gripas slimnieki, bet viens — Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

ILZE ŠĶIETNIECE

Izplatās līdzīgi kā Covid-19

Pirmās gripas pazīmes — paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, galvassāpes, sauss klepus, sāpes aiz krūšu kaula, kaulu laušanas sajūta — parasti parādās divu, trīs dienu laikā pēc inficēšanās brīža. Slimnieks citas personas var inficēt uzreiz pēc simptomu parādīšanās un vēl piecas līdz septiņas dienas no saslimšanas sākuma. Bērni parasti gripas vīrusu izdala ilgāk nekā pieaugušie, norāda SPKC epidemiologi.Gripas vīruss galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas, inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot. To iespējams otram nodot arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo, īpaši — tuvāk par metru. Vīruss var pielipt arī, piemēram, satverot atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus tualetē, rotaļlietas bērnudārzos.

Nonākot telpu gaisā, gripas vīruss saglabā dzīvotspēju divas līdz deviņas stundas, bet uz priekšmetu virsmām — sākot no dažām stundām līdz pat desmit dienām. Šī iemesla dēļ simptomu gadījumā slimniekam nevajadzētu apmeklēt darbu, skolu vai publiskus pasākumus, bet palikt mājās un konsultēties ar ārstu.Gripas pacientiem nepieciešams ievērot mieru, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai. Parasti šo vīrusa saslimšanu ārstē mājas apstākļos, taču, ja ir aizdomas par komplikācijām, nekavējoties vajadzētu sazināties ar ģimenes ārstu vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem.Biežākā vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija, informē SPKC. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, var attīstīties citu orgānu bojājumi, piemēram, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts, nieru iekaisums.

Slimo katrs desmitais

Ik gadu gripu pārslimo aptuveni 10% iedzīvotāju — rāda SPKC dati. Lielākoties tā norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas izraisītām komplikācijām cieš seniori un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Tāpat augsts risks pastāv personām, kam ir novājināta imunitāte. To negatīvi ietekmē kaitīgie ieradumi, ilgstošs stress, miega traucējumi un mazkustīgs dzīvesveids.Gripas infekcijas dēļ visbiežāk mirst iedzīvotāji, kas vecāki par 65 gadiem, taču zināmi arī gadījumi, kad komplikāciju dēļ miruši jauni cilvēki. Pagājušajā gripas sezonā oficiāli nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kad nāvi izraisītu šāda diagnoze. Gadu iepriekš gripas izraisītas komplikāciju dēļ mira 26 cilvēki — rāda SPKC statistika.Arī slimnīcās ar šādu diagnozi pērn nonāca krietni mazāk cilvēku nekā 2019./2020. gada sezonā. No monitoringā iesaistītajām slimnīcām pagājušajā gadā tikai Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ziņoja par diviem gripas pacientiem. Savukārt gadu iepriekš ar diagnozi “gripa” tika stacionēti 1249 slimnieki, bet 239 tika noteikta diagnoze “gripas izraisīta pneimonija”.Saslimstības rādītāji mazinās arī citās valstīs. Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka to varētu būt ietekmējuši higiēnas un fiziskās distancēšanās pasākumi, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Vēl var paspēt vakcinēties

Visbiežāk gripas saslimstības pacēlums sākas janvāra vidū vai februārī, rāda iepriekšējo gadu pieredze. Tālāk gripas aktivitāte, pakāpeniski samazinoties, ilgst līdz maija beigām. Tieši šī iemesla dēļ speciālisti uzsver, ka aizvien nav par vēlu vakcinēties pret gripu. Imunitāte izveidojas 10 dienu laikā pēc vakcīnas saņemšanas.Šogad valsts apmaksātu vakcīnu var saņemt bērni līdz 18 gadu vecumam un pieaugušie no 50 gadu vecuma. To paredz 1. februārī valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos. Šādas izmaiņas virzītas, lai pēc iespējas mazinātu iedzīvotāju veselības un dzīvības apdraudējumu, kā arī slimnīcu noslodzi Covid-19 pandēmijas laikā, pamato Veselības ministrija.Vēl valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas var saņemt ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji, vispārējās izglītības iestāžu pedagogi, ieslodzītie un ieslodzījuma vietās nodarbinātie, kas nonāk tiešā saskarē ar tiem. Vēl bezmaksas vakcīna pienākas grūtniecēm un tiem, kas slimo ar hroniskām slimībām, piemēram, plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām kaitēm.Vakcinēties iespējams ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie ģimenes ārsta. Pirms tam gan nepieciešams mediķiem pieteikt vajadzību, citādi var gadīties, ka vakcīna nav pieejama. SPKC uzsver, ka gripas vakcīnu var saņemt arī kopā ar Covid-19 vakcīnu un nav nepieciešams plānot intervālu.

Palīdz deguna un rīkles skalošana

Lai mazinātu risku inficēties ar gripu un citām elpceļu slimībām, speciālisti iesaka censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, ģērbties atbilstoši laikapstākļiem, regulāri vēdināt telpas un uzkopšanā izmantot mazgāšanas līdzekļus. Atgriežoties mājās no darba, skolas vai citām vietām, kur uzturas daudz cilvēku, der izskalot rīkli un degunu ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju vai sālsūdeni. Tā kā deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti, šāda rīcība var pasargāt no saslimšanas, norāda SPKC epidemiologi.Vēl svarīgi ir rūpīgi un vairākas reizes dienā mazgāt rokas. To der atgādināt arī bērniem. Priekšroka dodama šķidrajām ziepēm, jo cietajos ziepju gabalos saglabājas vīrusi un baktērijas. Rokas noteikti vajadzētu nomazgāt pirms ēšanas, dzeršanas, ēdiena gatavošanas un pasniegšanas, medikamentu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām, smēķēšanas. Tāpat to vajadzētu izdarīt pēc saskares ar ķermeņa šķidrumiem — deguna izdalījumiem, asarām, siekalām —, tualetes lietošanas, pieskaršanās naudai un publisku vietu apmeklēšanas. Ar nemazgātām rokām nevajadzētu pieskarties acīm, degunam un mutei.Satiekoties ar draugiem, radiem vai paziņām, šajā laikā vajadzētu atturēties no draudzīga skūpsta vai ciešiem apskāvieniem, īpaši, ja kādam ir saaukstēšanās pazīmes. Bērniem būtu svarīgi iemācīt nebāzt mutē pirkstus, zīmuļus un citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji. Pat ģimenes lokā nevajadzētu lietot kopējus traukus un galda piederumus.Vēl der atcerēties, ka stiprināt organisma aizsardzību pret vīrusiem palīdz veselīgs dzīvesveids bez kaitīgiem ieradumiem, pilnvērtīgs, vitamīniem bagāts uzturs un dabīgie imunitātes stiprinātāji, regulāra šķidruma dzeršana. Tikpat svarīgs ir sabalansēts laiks darbam vai mācībām un atpūtai, regulāras fiziskās aktivitātes un atpūta svaigā gaisā, iekšējais miers un pozitīvas emocijas, kā arī pilnvērtīgs miegs.