Aiviekstiete Zenta Gloda — apkārtējo labais gariņš

Aiviekstietes Zentas Glodas dzimšanas datuma skaitļos dominē astotnieks, kas ir kā bezgalības zīme. Vēl tā simbolizē harmoniju, un tā raksturīga arī Zentai, jo apkārtējie viņu pazīst kā smaidīgu, atvērtu, izpalīdzīgu un dzīvespriecīgu cilvēku, kas dzīvi tver tādu, kāda tā ir.
Zentas dzimtā puse ir Gārsene, bet pēc mācībām dzīvesceļš aizveda uz Pļaviņām, kur viņa dzīvo kopš 1980. gada. Pēc pamatskolas stājusies Bulduru dārzkopības tehnikumā, kur lielā konkursa dēļ netika, tāpēc aizgāja uz tehnikumu Ogrē, izmācoties par šuvēju motoristi. Pastrādājusi lielajā Ogres trikotāžas kombinātā un sapratusi, ka ne tā vide, ne darbs nav domāts viņai, tādēļ jāiet vēl kaut kur mācīties. Toreizējā Vecbebru sovhoztehnikumā apguvusi pavāra profesiju, un, beidzot skolu, pēc sadales viņu nosūtīja uz Jaunkalsnavu par pavāri. Pēc laika iepazinusies ar nākamo vīru, un abi pārnākuši uz Vladimira dzimtajām Pļaviņām, kur viņam bija veterinārārsta darbs sovhozā. Tagad jau vairākus gadus viņu mājvieta ir Aiviekstes pagasta centrā Kriškalnos, kas ir tupat līdzās Pļaviņu pilsētai.

— Iedzīvojāmies, pieradām, bija labi. Pļaviņās sāku strādāt dzelzceļa stacijas bufetē, kur pagāja desmit gadu. Kad to slēdza, nedaudz pastrādāju pilsētas ēdnīcā un dažus gadus skolā Daugavas ielā 50, kur mācības notika krievu valodā. Tad vajadzēja pavāri bērnudārzā “Jumītis”, un tā esmu tur jau 22 gadus. Viendien ar kolēģiem skaitījām, cik tad ir, un pat negribējās ticēt, ka tik daudz, — stāsta Zenta. Viņa piekrīt, ka pavāra profesija ir fiziski smaga. Tomēr nenožēlo šo izvēli. Grūti esot pateikt, kur visvairāk paticis strādāt. Labi klājies bufetē, lai gan darbs tur patiesi bijis grūts, bet jaunībā visam pieticis spēka un laika, arī mājas rūpēm. Kā atzīst aiviekstiete, katrā vietā ir sava “garoziņa” un patikšana, arī bērnudārzs ir laba darbavieta.

Visgardākā putra

Nereti no bērniem var dzirdēt, ka tik gardu putru kā bērnudārzā mājās neprot izvārīt. Nekāda īpašā noslēpuma tajā visā Zentai neesot. Tie paši produkti, kas visiem, bet, iespējams, katram tā iznāk citādāka. Viņai pašai labprāt patīk gatavot gaļas ēdienus, cept plātsmaizes un pīrādziņus, kas dāsni tiek arī citiem. Ar interesi izmēģinot kādu jaunu recepti, ar ko pilns internets. Zenta uzticas receptei, bet vairāk tomēr savai garšas izjūtai, lai visas sastāvdaļas ir līdzsvarā.

Reiz nolēmusi pastrādāt ārzemēs — paziņa aicināja darbā uz rūpnīcu. Sakrāmējusi čemodānus, darbā pateikusi, ka laikam jau brauks projām, un gaidījusi zvanu. Tomēr izrādījās, ka strādnieku tur nevajag, tā Zenta palika mājās un vairāk nebija vēlmes kaut kur doties.