Agita Grīnvalde-Iruka
Mazzalvē aizvadīts piektais Sēlijas tūrisma gadatirgus, kura mērķis ir stāstīt par tūrisma jaunumiem šajā vēsturiskajā zemē, satikties, dalīties pieredzē jeb kā šodien ierasts teikt — tīkloties, kā arī tirgoties.
Sākums meklējams Zasā
Sēlijas tūrisma gadatirgus pirmsākumi rodami Jēkabpils novada Zasā un tā idejas autore, rīkotāja un krustmāte ir Zasas kopienas aktīviste, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” pārstāve Daina Alužāne. Jautāta, kas pamudināja rīkot šādu pasākumu, Daina nedomājot saka — vajadzība. “Pirms pieciem gadiem īstenojām pirmo “Sēlijas salu” projektu un kādu dienu saņēmu zvanu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras — viņi gribot braukt pie mums runāt par tūrismu Sēlijā. Mēs izdomājām — kāpēc tikai runāt, vajag arī parādīt, kas tad mums ir,” atceras Daina. Nedēļas laikā tika saorganizēts pirmais Sēlijas tūrisma gadatirgus. Sabrauca visi Sēlijas salu pārstāvji, katra kopiena stāstīja par savu tūrisma piedāvājumu, un bija arī tirgošanās. Protams, ne tik plaša kā tagad, taču bija ko redzēt. “Nākamajā gadā domājām — nu viens jau bija, vajag atkārtot. Tā jau piekto gadu sanākam kopā,” piebilst Daina.
Arī otrais Sēlijas tūrisma gadatirgus notika Zasā, trešais — Viesīte, ceturtais — Bebrenē un nu tas atceļojis uz Aizkraukles novadu.
Aizkraukles novads kā pozitīvs piemērs
Nu jau tas izvērties par divu dienu pasākumu un tāds tas bija arī Mazzalvē. Pirmajā dienā attālinātā formātā notika Sēlijas tūrisma konference, kurā Sēlijas novadu pašvaldību pārstāvji un tūrisma pakalpojumu sniedzēji prezentēja savu piedāvājumu. Konferences vadītājs un “Sēlijas salu” pārstāvis Jānis Dzimtais pastāstīja, ka tikko izstrādāta jauna Sēlijas tūrisma karte, jo iepriekšējā bija izdota pirms sešiem gadiem un pa šo laiku daudz kas ir mainījies un nācis klāt. Tā būs latviešu un angļu valodā un aptvers visu vēsturisko zemi no Kaplavas līdz Jaunjelgavai.
Aizkraukles novads konferencē tika minēts kā pozitīvs piemērs, kur izveidots labs tūrisma informācijas punktu pārklājums, kas aptver visu novada teritoriju. Tāds šogad atvērts arī Neretā. Tā bija pēdējā vieta novadā, kur punkta līdz šim nebija. Šajā pusē šobrīd arī daudz tiek darīts, lai piesaistītu tūristus. Attīstot ūdenstūrismu, Dienvidsusējā tiek uzstādītas pontonu laipas, labiekārtotas atpūtas vietas ar ģērbtuvēm, teltsvietām. Mazzalvē atklāta jauna brīvdienu māja, tūrisma maršrutos iekļauti vairāki sakārtoti dabas objekti. Šobrīd tiek apzināti arī Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupas uzliktie akmeņi, lai arī tos varētu sakopt un iekļaut apskates objektu sarakstā.
Būvē savu modeli
Otrajā dienā bija amatiermākslas kolektīvu koncerts, Sēlijas salu kopienu sarunas par aktualitātēm un dzīvi šīs vēsturiskās zemes novados, pilsētās un pagastos. Protams, arī tirgošanās, kurā piedalījās amatnieki, ražotāji, ēdinātāji. “Zini, kā ir tajā Sēlijā! Mums jau tur nav tā lielā tūrisma, tāpēc katrs cilvēks, kurš kaut ko dara un rada — ražo miltus, grebj karotes vai taisa podus, ir daļa no tūrisma piedāvājuma, ejot kopā ar pārējiem savas kopienas ļaudīm. Ja mums ir kāds pasākums, dodam iespēju amatniekiem un ražotājiem pievienoties un parādīt, kas viņiem ir. Tas veicina savstarpējo tīklošanos. Mēs braucam viens pie otra un tādā veidā veicinām savu iekšējo tūrisma apriti, jo nav atšķirami amatnieki no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Mums nav tādu lielu objektu, kas paņemtu tās lielās asinis. Mums viss ir tādos sīkos kapilāros, bet tie sīkie kapilāri veido kopējo asinsriti un uztur dzīvību,” teic Daina Alužāne. “Sēlija vairs nav kaut kāds baltais plankums Latvijas kartē, bet gan unikāls reģions, kurā viss notiek citādāk nekā citos reģionos. Būvējam savu darbības modeli uz mūsu stiprajām pusēm un par to ir jārunā. Jo, ja mēs nerunāsim, tad mums nekā arī nebūs,” viņa piebilst.
Jūtama pozitīva attieksme
Akcentējot galvenās problēmas tūrisma jomā Sēlijā, Daina atzīmē ēdināšanas pakalpojumu un naktsmītņu trūkumu, tomēr pēdējā laikā situācija uzlabojas. Ik pa laikam uzrodas kāds jauns ēdinātājs vai atpūtas namiņš. “Varbūt tie nedarbojas visu gadu, varbūt tikai vasaras sezonā vai uz svētkiem, bet iepriekš nebija pat tā. Skaidrs, ka te nebūs milzīgu viesnīcu un lielu restorānu, jo cilvēkiem ir jādomā par savu iztiku un nevar riskēt, taču kļūst labāk. Sēlijas kopienas un līdz ar to arī tūrisms mostas,” stāsta Daina un ar ironiju saka paldies novadu reformai. “Katrā mīnusā ir savi plusi. Jo cilvēki vairāk attālināti no centra, jo viņiem ir lielāka nepieciešamība un vēlēšanās turēties kopā. Ja jebkādi resursi mazāk aizplūst uz perifēriju, jo vairāk tie cilvēkiem jāģenerē pašiem uz vietas. Rodas biedrības, tiek meklēta iespēja piesaistīt finansējumu dažādiem projektiem. Jāsaka, ka Aizkraukles novadam ir paveicies ar atbalstu vietējām kopienām un nevalstiskajām organizācijām — gan finansiālo, gan morālo, kas nav mazsvarīgi. Jūtama pozitīva pašvaldības attieksme pret saviem cilvēkiem.’’
Reklāma