Agita Grīnvalde-Iruka
Vācu valodas mēneša laikā Aizkraukles novada vidusskolā un Kokneses vidusskolā viesojās Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Kristians Helts ar kolēģiem. Tikšanās laikā vēstniecības pārstāvji ar skolu vadību un vācu valodas pedagogiem pārrunāja aktuālo situāciju vācu valodas mācību jomā, turpmākās svešvalodu apguves programmas, kā arī tikās ar skolēniem.
“Es vienmēr priecājos par katru iespēju apmeklēt Latvijas skolas un nepastarpināti aprunāties ar skolēniem, kas apgūst vācu valodu, un viņu centīgajiem skolotājiem,” stāsta vēstnieks Helts. “Tā es gūstu tiešu priekšstatu par Latvijas skolu ikdienas dzīvi un varu dalīties skolēnu priekā par vācu valodas apguvi, kā arī izteikt atzinību skolotājiem par viņu ārkārtīgi nozīmīgo darbu. Mums viņi ir svarīgi tiltu būvētāji starp mūsu sabiedrībām. Esmu lepns, ka savas darbības laikā esmu viesojies neskaitāmās Latvijas skolās un daudzus skolēnus esmu uzņēmis savā rezidencē vai vēstniecībā.”
Pēta vācu izgudrojumus
Ar Aizkraukles novada vidusskolu vēstnieku Heltu un viņa kolēģus iepazīstināja vācu valodas skolotāja Laila Andžāne un viņas audzēkņi, gan izvedot viesus nelielā ekskursijā pa skolas telpām, gan pastāstot par izstādēm, kas tapušas Vācu valodas mēneša laikā. Skolēni veidoja darbus par vācu izgudrotājiem un izgudrojumiem, atklājot gan paši sev, gan arī citiem daudz interesanta, piemēram, kā radies košļājamo konfekšu nosaukums “Haribo”. Savukārt, apskatot grāmatu izstādi skolas bibliotēkā, kur bija izlikti vācu autoru darbi vācu un latviešu valodā, vēstnieks atzina, ka viņam pašam ļoti patīk Ērika Kestnera stāsti.
Aprunājies ar skolēniem par viņu pieredzi Erasmus+ projektā un iespaidiem, viesojoties Vācijā saistībā ar šo projektu, vēstnieks uzslavēja jauniešu valodas zināšanas un pateicās par jauko uzņemšanu.
Situācija pamazām mainās
Tam sekoja tikšanās ar skolas vadību, lai runātu par vācu kā otras svešvalodas attīstību Latvijas, tajā skaitā Aizkraukles novada skolās.
Latvijas izglītības reforma paredz tuvāko gadu laikā pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, tās vietā piedāvājot apgūt kādu no Eiropas Savienības valodām. Aptaujas rāda, ka vairāk nekā divas trešdaļas skolu vēlētos piedāvāt vācu valodu kā otro svešvalodu. Taču, lai reformu veiksmīgi varētu īstenot, nepieciešams ievērojami lielāks skaits kvalificētu vācu valodas pedagogu. Kokneses vidusskolā vācu valodu kā otru svešvalodu apgūst 45 skolēni. Aizkraukles novada vidusskolā šobrīd ir tikai viena vācu valodas skolotāja, šo valodu kā otro svešvalodu apgūst 139 skolēni. Vidusskolas klasēs bērnu, kas mācās vācu valodu, nav daudz. 11. un 12. klasē tie ir pieci seši bērni, taču pēdējo divu gadu laikā situācija ir būtiski mainījusies un 5. klasē tie ir vairāk nekā 20 bērnu, bet 4. klasē, kad jāizvēlas otra svešvaloda, jau 40 bērnu. Pagājušajā mācību gadā Aizkraukles novada vidusskola deva iespēju skolēniem, kuri sāk mācības 10. klasē, kā otru svešvalodu sākt apgūt vācu valodu, un šādu iespēju izvē-
lējās 19 skolēni. “Šobrīd ar šādu skolēnu skaitu, kas izvēlējušies mācīties vācu valodu, vēl varam iztikt ar vienu skolotāju un otram skolotājam pilnu slodzi nodrošināt nevarētu. Taču, ja vācu kā otru svešvalodu izvēlēsies arvien vairāk bērnu, mums būs nepieciešami vēl skolotāji. Vācu valoda ir galvenā, ko plānojam piedāvāt kā otru svešvalodu, iespējams, nākotnē tā varētu būt arī franču valoda,” stāsta Aizkraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis, piebilstot, ka viena skolotāja šobrīd mācās franču valodu, vēl viena — vācu valodu, taču pagaidām vēl nejūtas tik droša un pārliecināta, lai vadītu stundas un mācītu šo valodu bērniem.
Vēlas sniegt savu atbalstu
Laila Andžāne piebilst, ka pirms daudziem gadiem Aizkraukles novada vidusskolā strādājušas trīs vācu valodas skolotājas, taču vecākiem, arvien vairāk izvēloties saviem bērniem krievu valodu kā otru svešvalodu, šiem skolotājiem darba kļuva arvien mazāk un viņi izvēlējušies darbu citur. Nu sācies pretējs process un skolas saskaras ar skolotāju, kuri varētu mācīt kādu no Eiropas Savienības valodām, trūkumu.
Apmeklējot Latvijas skolas, vēstnieks Kristians Helts ar šo problēmu saskāries gandrīz katrā izglītības iestādē. “Redzu, ka daudzās skolās svešvalodu skolotājs palicis viens pats cīnītājs, kā tas ir arī šeit pie jums, un skaidrs, ka nākotnē svešvalodu skolotāju trūks. Tuvāko divu gadu laikā, kad Latvijā plānots īstenot izglītības reformu valodu jomā, augstskolas noteikti nepaspēs sagatavot jaunus pedagogus. Tāpēc šajā periodā, kad skolās varētu sākt strādāt studenti, kas izvēlēsies studēt svešvalodas un kļūt par skolotājiem, vēlamies sniegt savu atbalstu vācu valodas pasniedzēju sagatavošanā,” sacīja vēstnieks Helts.
Būtiski izzināt reālo situāciju
Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība, Gētes institūts Rīgā un citas vāciski runājošās organizācijas ir gatavas atbalstīt Latvijas valdību un skolas šajā pārejas periodā, un jau šobrīd notiek ciešs dialogs par reformas detaļām ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tiek gatavota atbalsta programma potenciālo skolotāju apmācībai, kurai varētu pieteikties esošie skolotāji, kuri māca kādu citu priekšmetu, bet būtu gatavi mācīt arī vācu valodu, vai arī cilvēki, kuri apguvuši šo valodu, būtu gatavi to mācīt skolās, bet viņi nav skolotāji. “Protams, šie speciālisti nebūtu skaitāmi simtos, tie būtu daži desmiti skolotāju, kuri varētu dot savu ieguldījumu skolēnu izglītošanā. Svarīgi, ka šāda iespēja būtu ne tikai Rīgā, bet arī ārpus galvaspilsētas — reģionos. Būtiski to nostiprināt arī valsts likumdošanā, ka cilvēkiem, kas beiguši plānoto apmācības programmu, ir likumiskas tiesības bez biroktātiskies šķēršļiem strādāt skolā. Šobrīd kopā ar Latvijas valdību un Izglītības ministriju strādājam pie tā. Tāpēc man ir ļoti svarīgi apmeklēt skolas, runāt ar skolu vadītājiem, skolotājiem, lai, tiekoties Saeimā, valdībā, ministrijā, varētu droši teikt, ka pārzinu reālo situāciju,” stāsta vēstnieks Helts. Protams, ka apgūt vācu valodu var arī šobrīd, taču pieaugušajiem tas ir par maksu, tāpēc atbalsta programmā plānota arī stipendija topošajiem skolotājiem, lai viņiem par mācībām nebūtu jāmaksā.
Reklāma