Iveta Skaba
Novadā ar piemiņas pasākumiem tiek atzīmēta komponista Pētera Barisona 120. gadskārta. Aizvadītajā nedēļā veltījuma koncerts izskanēja Aizkraukles Mūzikas skolā, kura nosaukta novadnieka vārdā.
“Slavenāko no mūsu novadniekiem akadēmiskās mūzikas laukā, kura vārdu nes mūsu skola, Pēteri Barisonu ar augstu ideālu, smalku romantisko jūtu pārpilno mūziku šogad pieminam viņa 120. gadskārtā. Viņa dienasgrāmatā paustajām bažām, ka viņu pārdzīvos tikai pašu dēstītie ozoli, nav pamata. Joprojām dzīvas ir viņa koptās koru dziedāšanas tradīcijas Sēlijas krastā, joprojām Dziesmu svētkos skan viņa dziesmas “Dziesmai šodien liela diena” vadmotīvs, joprojām viņa rakstītie darbi spoži atmirdz latviešu simfoniskās mūzikas dārgumu krātuvē. Dziļš latviskums, dabas netveramais skaistums un tautasdziesma tika vadījusi Pētera Barisona radošo domu,” koncerta “Pēterim Barisonam 120” ievadā sacīja tā vadītājs, mūzikas skolas pedagogs Ilmārs Pumpurs.
Pētera Barisona bažām tiešām nav pamata, jo viņa komponētie skaņdarbi kā spoži akmentiņi uzmirdzēja šajā koncertā. Īpašu sirsnību piešķīra fragmentu lasījumi no komponista dienasgrāmatas. Tāpat programmā tika iekļauti arī citu latviešu komponistu skaņdarbi.
Koncertā patīkamus mirkļus klausītājiem sagādāja gan mūzikas skolas audzēkņi, gan skolotāji un mācību iestādes absolventi. Skanēja kora dziesmas, muzicēja jaunie vokālisti, vijolnieki, ģitāristi, akordeonisti, koklētāji, flautisti, pianisti. Dažiem audzēkņiem tas bija pirmais koncerts. Ar sajūsmu tika uzņemti skolas absolventu priekšnesumi, ko sniedza tagadējā Daugavpils Mūzikas vidusskolas audzēkne Paula Laganovska, vijolniece Ilze Gulbe, flautiste Madara Lūka, kura trio “Svīres” sastāvā uzstājās kopā ar Santu Grigorjevu un Zani Jurēvicu, un pūšaminstrumentu trio — Lauris Suvaizdis (saksofons), Meinards Suvaizdis (trompete) un Kristaps Golovackis (saksofons).
Baudījumu sagādāja un sirsnīgiem aplausiem tika uzņemts arī skolotāju, kuri māca dažādu instrumentu spēli, sniegums. Vienmēr pārņem prieks, ja audzēkņi muzicē kopā ar skolotājiem, un tādi priekšnesumi bija arī šajā koncertā. Vēl lielāks prieks, ja jūti un redzi, ka tas gandarījumu sagādā arī mūziķiem.
Pētera Barisona vārds Aizkraukles Mūzikas skolai tika piešķirts 1979. gadā. Viņa piemiņa arvien tiek glabāta dzimtajās mājās “Skudrās” Staburaga pagastā. Koncertā bija ieradusies Jadviga Bukša, P. Barisona memoriālmājas vadītāja: “1974. gada 18. aprīlī tika atklāts Pētera Barisona muzejs. Atceros, pirmajā gadā bija sabraukuši pieci kori. Sākumā kori dziesmas dziedāja “Skudru” pagalmā, pēc tam brauca uz Sēlpils kapsētu, kur 1947. gadā tika apglabāts Pēteris Barisons, kuru jau kapos gaidīja viņa vecāmamma un mamma, par kuru viņš ļoti daudz rakstīja. Viņa bija mirusi 1943. gadā. Istabiņu, kurā iekārtots muzejs, komponists bija taisījis pats savām rokām, tajā nekas nav mainīts. Piemiņas vieta tiek saglabāta. Muzejā strādāju no pirmās dienas, 18. aprīlī paliek 50 gadu!”
Latvijas Radio bigbenda saksofonists un viens no skolotājiem Jānis Puķītis ir arī P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas 2002. gada absolvents. Vaicāts, kādas izjūtas pārņem spēlējot uz absolvētās skolas skatuves, Jānis teic: “Izjūtas ir ļoti interesantas. Pēdējo koncertu es šeit spēlēju, beidzot mūzikas skolu. Kopš tās reizes ir spēlēti ļoti daudzi koncerti lielās zālēs. Šeit atmiņas uzjundīja, un uztraukums ir lielāks, nekā spēlējot lielākā koncertzālē.
Šodien, skatoties uz bērniem, kas piedalās koncertā, redzu, ka viņi uz skatuves ir daudz brīvāki, atraisītāki, viņi mazāk satraucas un vairāk izbauda pašu procesu.” Kā Jānis vērtē Pētera Barisona mūzikas mantojumu? “Tuvojoties šim koncertam, es vairāk paklausījos viņa daiļradi. Jāatzīst, ka Barisons bija liels meistars. Tam laikam viņa mūzika bija ļoti novatoriska un sekoja līdzi laikam, domāju, viņš bija moderns latviešu komponists.”
Reklāma