Agita Grīnvalde-Iruka
Ideja par šāda festivāla rīkošanu pirms septiņiem gadiem radās trijiem mūziķiem — Anitai Ostrovskai, kura tobrīd bija Jaunjelgavas kultūras centra vadītāja, Jānim Ostrovskim, kas ir vokālās grupas “Tikai tā” vadītājs, un Unai Arbidānei, kura Aizkrauklē un Jaunjelgavā vada vairākas bērnu un jauniešu popgrupas. Doma bija apvienot bērnu popmūzikas kolektīvus no visas Sēlijas, taču atklājās, ka šajā reģionā to nav nemaz tik daudz. Tāpēc pirmajā gadā festivālā piedalījās gan vokāli instrumentālie ansambļi, gan dejotāji. Festivāls savu nosaukumu ir saglabājis, taču vienīgie, kas tajā pārstāv Sēliju, ir Jaunjelgavas kultūras centra popgrupa “Fridrihštate”. Pārējie dziedātāji pārstāv citus Latvijas reģionus, vien norises vieta palikusi nemainīga — pilsētā, kuru dēvē par vārtiem uz Sēliju.
“Saules ritmi Sēlijā” ir viens no retajiem bērnu un jauniešu popgrupu festivāliem Latvijā, kur kolektīvi sabrauc vienkārši sevi parādīt un citus apskatīt, kur nav žūrijas, nenotiek vērtēšana un netiek dalītas vietas. Te vienkārši priecājas par iespēju būt kopā, dziedāt un baudīt priekšnesumus. Tāpēc kolektīvi labprāt atsaucas rīkotāju aicinājumam.
Koncertā piedalījās 15 dažādu vecumu popgrupas no Aizkraukles, Jaunjelgavas, Ogres, Salaspils, Valmieras, tas izvērtās pagarš, izskanēja 30 dziesmas, bet bērniem patika, un tas ir galvenais, — pēc koncerta sacīja tā organizatore Una Arbidāne. Par jautrību pasākuma laikā gādāja atraktīvais vadītājs Armands Jaunzems.
Maija Rozenberga, kuras mazmeitiņa arī uzstājās festivālā, tam veltīja atzinīgus vārdus: “Superīgs pasākums! Prieks, ka ir tik jauki jaunieši, kas vēlas dziedāt un ir tik atsaucīgi, prasmīgi pedagogi.”
Piekto reizi ceļu uz Jaunjelgavu, lai piedalītos festivālā, mērojuši Ogres novada bērnu vokālās studijas “Svilpastes” dziedātāji. Ogrēnieši koncertā piedalījās ar trīs vecuma grupu kolektīviem. Studijas vadītāja Ilze Miezere sacīja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas liek izvēlēties par labu šim festivālam ir fantastiskā kolēģes Unas Arbidānes personība. ‘‘Viņa prot šos pasākumus izvērst ļoti sirsnīgus. Te mūs silti uzņem, ir ļoti mājīgi, visi viens otru atbalstam. Mums ļoti patīk arī pati pilsētiņa. Kad atbraucam, vienmēr izstaigājam kādu loku gar Daugavu, un labprāt brauksim šurp arī citu reizi,’’ saka I. Miezere. Viņa atzīst, ka šāda formāta festivālu Latvijā nav nemaz tik daudz. “Tas ir kaut kas pa vidu starp sadraudzības koncertu un konkursu. Šādi festivāli ir ļoti atbalstāmi un tādus noteikti vajadzētu vairāk, jo te valda pilnīgi cita atmosfēra nekā konkursā, kur nereti savā starpā esam konkurenti. Te ir iespēja mierīgi pavērot grupas no citām Latvijas vietām, kaut ko mācīties, pārņemt, bērni ir atraisīti, nav jūtams tas saspringums, kas ir konkursos,’’ teic ‘‘Svilpastu’’ vadītāja. Kā galveno ieguvumu no šādiem pasākumiem viņa nosauc pieredzi bērniem uzstāties uz svešas skatuves, mazākajiem pavērot vecāko dziedātāju uzstāšanos, kā arī pedagogu savstarpējā sadarbība, domu un ideju apmaiņa.
Reklāma