imants@staburags.lv
Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji šonedēļ tikās ar Daudzeses pagasta iedzīvotājiem. Karstākās diskusijas raisījās par māju pagalmu remontu un nepieciešamību daudzdzīvokļu mājas nodot apsaimniekošanā, visticamāk, kādam apsaimniekošanas uzņēmumam.
Pagasta pakalpojumu centra vadītāja Signe Gaigalniece pastāstīja par lielākajiem darbiem, kurus pašvaldība šogad turpina vai iesāks. Lielākais ir divu pašvaldībai piederošo ceļu Tapaskrogs—Daudzese un Pelši—Strautiņi pārbūve. Kopējais remontējamais ceļu garums ir aptuveni deviņi kilometri. Naudas izteiksmē — aptuveni miljons eiro liels ieguldījums, no kuriem 155 tūkstoši eiro ir pašvaldības līdzfinansējums. Šos darbus sāka pērn, šogad pabeigs. Šogad sāks arī līdz šim valstij piederošā asfaltētā ceļa, kas iet caur Daudzeses pagasta centru, pārņemšanu pašvaldības aprūpē. Pēc objekta pārņemšanas pašvaldība plāno to remontēt.
Atkal prasa grants kaudzi
Gara, ne gluži karsta, bet spraiga diskusija izvērsās par pagalmiem daudzdzīvokļu māju priekšā. “Vai ir cerība, ka tos kādreiz salabos?” jautāja kāda iedzīvotāja. Īsā atbilde no pašvaldības — nē. Pagalmi ir mājas iedzīvotāju kopīpašums. Turklāt pazemē ir ielikti elektrības kabeļi, lietus ūdens kanalizācijas, sadzīves kanalizācijas, dzeramā ūdens caurules. Pārbūvēt pagalmus nozīmētu lielas izmaksas. “Sālīti” būtu šos apakšzemes tīklus pārbūvēt. Līdzekļus jebkādiem pagalma remontdarbiem var ņemt no mājas apsaimniekošanas naudas. Pašvaldības pārstāvji sacīja, ja pasaulē un arī novadā būtu labāka ekonomiskā situācija, kaut ko pagalmos tomēr darītu. Iedzīvotāji gan iebilda, sakot, ka naudas tiem nekad nav bijis. Arī tad, kad bija “normālie” laiki. Domes pārstāvji uzsvēra, ka risinājums ir Daudzeses pagasta māju apsaimniekošanu pārņemt, visticamāk, kādam uzņēmumam, kas veidotu uzkrājumu no iedzīvotāju maksājumiem un veiktu pagalmu remontu. Pašlaik tikai vienu no piecām bloku mājām apsaimnieko iedzīvotāji paši. Pagastā kopumā ir 21 daudzdzī-
vokļu māja, kuras apsaimnieko pašvaldība. Lielākā daļa no tām ir tā saucamās barakas.
Izskanēja komentārs no iedzīvotājiem — lai pašvaldība nober grants kaudzi pagalma malā. Iedzīvotāji paši pēc vajadzības bedres aizbēršot. Pagasta vadītāja gan atgādināja, ka reiz jau tā darīts, bet neviens kaudzi neaiztika, tā apauga ar zāli, bedres palika, kur bijušas. Kāds daudzevietis norādīja, ka ar apsaimniekošanas naudu noteikti nepietiks, lai šādu pagalmu remontu “paceltu”. Tā vietā jādomā par kādu lētāku variantu, piemēram, apzaļumošanas projektu, kas iekļautu arī pagalma seguma uzlabošanu bez apakšzemes komunikāciju aiztikšanas.
Ja būs labāki laiki
Turpinot sarunas tēmu par māju apsaimniekošanu, dialogā ar iedzīvotājiem iesaistījās domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis. Papildus jau iepriekš runātajam viņš piebilda, ka pašvaldība varētu ar savu līdzfinansējumu piedalīties māju siltināšanas projektos. Piemēram, samaksāt par ēkas energoauditu. Citādi gan pašvaldība privātīpašuma uzlabošanā savus līdzekļus ieguldīt nedrīkst. Pirmajā brīdī varbūt izklausās savādi, bet, ja pašvaldība remontētu daudzdzīvokļu māju pagalmus, kādas privātmājas saimnieks varētu pieprasīt, lai saremontē arī viņa mājas priekšu. “Kapitālisms,” izskanēja replika no zāles.
Savu komentāru par māju apsaimniekošanu izteica arī pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš. Viņš sacīja, ka namu apsaimniekošanas uzņēmums “Lauma A” no Aizkraukles jau tagad izgājis ārpus pilsētas un nodarbojas ar māju apsaimniekošanu Bebros un Jaunjelgavā. U. Riekstiņš minēja piemēru par izmaksām. Aizkrauklē vienam standarta divistabu dzīvoklim apsaimniekošana mēnesī izmaksā, sākot no 25 eiro. Kad Aizkrauklē kādas konkrētas ēkas iedzīvotāji vēlas mainīt mājas jumtu, maksājums dubultojas, un tāds tas paliks nākamos desmit gadus. Ja kādam šis maksājums izrādīsies par lielu, var mēģināt pieteikties pabalstam, ejot uz novada Sociālo dienestu. Novada budžetā mājokļu pabalstam plānoti trīs miljoni eiro.
Uldis Riekstiņš piebilda, ka gluži tā nav, ka pašvaldība nedrīkst finansēt pagalmu remontu. Tādu praksi piekopa dažas pašvaldības Latvijā, tajā skaitā Talsu pašvaldība, bet šobrīd ar līdzekļiem ir tik slikti, ka to nevar atļauties. Ja būs labāki laiki, dome pie šī jautājuma varētu atgriezties.
“Šī jau ir cerība,” izpilddirektora teikto komentēja kāda iedzīvotāja.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis atgādināja par iedzīvotāju padomju veidošanu. Viņš informēja, ka dome ir izstrādājusi saistošos noteikumus par padomēm un ir izsludināta pieteikšanās tām. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, Daudzevā var būt septiņi padomes locekļi. Reizē ar Eiroparlamenta vēlēšanām 8. jūnijā novadā varētu rīkot arī iedzīvotāju padomju vēlēšanas.
Aicina doties uz labo krastu
Anta Teivāne, novada Kultūras pārvaldes vadītāja, pastāstīja par apjomīgākajiem pasākumiem, kas notiks Daugavas kreisā krasta apdzīvotajās vietās. Staburaga pagasta Vīgantes parkā 25. maijā būs komponista Pētera Barisona 120. dzimšanas dienas svinības. Jaunjelgavas estrādē 29. jūnijā notiks jau tradicionālais pasākums “Sēlija rotā”. Tāpat šajā krastā dzīvojošie laipni aicināti uz labo krastu, kur 1. jūnijā Koknesē svinēs Aizkraukles novada svētkus.
Kultūras pārvaldes vadītāja pastāstīja, ka novadā pamazām veidojas jauni pašdarbības kolektīvi. Papildu amata vienības to vadītājiem veidot gan nav paredzēts. Viņa atgādināja, ka tiks likvidēta struktūrvienība — Sērenes tautas nams. Turpmāk ar kultūras pasākumu organizēšanu Sērenē nodarbosies Staburaga saieta nama vadītāja Signe Sniedze.
Anta Teivāne pieminēja, ka šogad būs 20. reize, kad Daudzevā sveiks pagasta jaundzimušos. Šāda tradīcija īsāku vai ilgāku laiku ir arī citviet novadā.
Aptieka Daudzevā atgriezīsies
Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns informēja, ka no aprīļa būs izmaiņas dienesta darba laikā Daudzeses pagastā. Dienesta darbinieci Marutu Smalču turpmāk varēs satikt divas reizes mēnesī — pirmdienās un otrdienās. Aprīlī klientu pieņemšanas dienas būs 11. un 25. datumā.
Kāds no klātesošajām jautāja, vai paredzēts atjaunot iepriekš, Jaunjelgavas novada laikā, atsevišķām iedzīvotāju grupām ieviesto veselības uzlabošanas pabalstu? Edvarts Pāvulēns atbildēja, ka novadā ieviesta vienota pabalstu sistēma. Šobrīd tāds pabalsts pieejams pirmās grupas invalīdiem un trūcīgām personām, un tas ir 120 eiro gadā.
Kāda daudzeviete atcerējās aizgājušo ziemu, laiku, kad laukā bija ap 30 grādu sals un viņas dzīvoklī vien 14 grādu silts. Viņas jautājums saviļņoja pasākumu. Viena par otru skaļāk skanēja idejas, kāpēc tā noticis, cik pārbūvēta vai novecojusi ir apkures sistēma. Tehniskāk domājošie vīri komentēja, ka zaudētāji ir tie, kuri vecos čuguna radiatorus nomainījuši uz jaunajiem, glītajiem, bet ar mazu caurplūdi. Pagasta pākalpojumu centra vadītāja aicināja visus jautājumus, ieskaitot jautājumu par nepietiekamu siltumu dzīvoklī aukstajā laikā, uzdot viņai vai jaunajam Daudzeses pagasta komunālās nodaļas vadītājam, lai iespēju robežās varētu to risināt. Signe Gaigalniece klātesošos iepazīstināja ar jauno pagasta komunālās daļas vadītāju Māri Loginovu, kurš darbu sāka 2024. gada 5. janvārī.
“Visi runā par aptieku,” ierunājās kāda no klātesošajām. Pārvaldes vadītāja, paturpinot domu, piebilda, ka šobrīd aptiekas atvēršanas jautājumu risina, lai pakalpojums varētu atgriezties vecajās aptiekas telpās. Konkrēta atvēršanas datuma vēl nav, bet līgums par telpu nomu ar potenciālo aptiekas izveidotāju ir noslēgts.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma