Plāno likvidēt Sproģu grupu dzīvokli. Palielinās gultu skaitu Neretas sociālās aprūpes centrā

Turpinot Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvju organizētās tikšanās ar novada iedzīvotājiem, pagājušajā nedēļā sanāksme notika Neretas apvienības Zalves pagasta Sproģos.

Nevar turpināt dotēt ēku apsaimniekošanu

Sanāksmē pārsvarā runāja Andris Zālītis, novada domes priekšsēdētāja vietnieks, un Dzintra Noreika, Zalves un Pilskalnes pagastu pakalpojumu centra vadītāja.

Viņa klātesošos informēja par padarītajiem darbiem pagājušajā gadā. Kā pati atzina, abos viņas pārziņā esošajos pagastos darīts ir maz, pārsvarā ikdienas uzturēšanas darbi. Abos ciematos uzstādīti jauni āra trenažieri, veikta apzaļumošana. Vienai daudzdzīvokļu ēkai Sproģos, kā arī bijušajai skolas ēkai remontētas ūdens atdzelžošanas iekārtas. Zalves centrā esošajai mājai “Pūpoli” šogad pavasarī nomainīs ārdurvis. Tā kā pašvaldības budžets šim gadam ir ļoti minimāls, Dzintra Noreika saka: “Nedarīsim praktiski neko, tikai elementārākos darbus. Pilskalnes pagastā pagājušajā gadā apzaļumoja rotaļu laukumu, kā arī remontēja mājas “Avotiņi” jumtu. Šogad Pilskalnes pagastā mainīs ūdens krānus vecajām akām. Tādas pagasta centrā ir četras. Abos pagastos šogad plāno izzāģēt bīstamos kokus. Tie pārsvarā ir parkos un kapu teritorijā.” Ja līdzekļi atļaus, remontdarbus veiks Pilskalnē, ēkai Nākotnes ielā 21, mājas “Eglaines” jumtam, plānots dzīvokļa remonts Nākotnes ielā 13. Tāpat sarakstā ir arī bērnu rotaļu laukuma, estrādes fasādes, pagastmājas lieveņa remonts, kā arī Pilskalnes pagastā esošā Strūves ģeodēziskā loka punkta attīstība un informācijas stenda izvietošana. Zalves pagastā plānots remontēt kanalizācijas sistēmu, izgatavot un izvietot norādes uz mājām. Šis darbs uzsākts pērn un, ja būs līdzekļi, šogad izvietos vēl citas norādes. Darāmo darbu sarakstā ir arī bijušās Sproģu skolas attīrīšanas iekārtu remonts, katlumājas izbūve un centrālā ūdensvada maiņa Sproģu privātmāju rajonā. Kā piebilda pagasta vadītāja, tie ir lieli darbi un diez vai tuvākajos piecos gados būs realizējami.

Andris Zālītis, komentējot šī gada pašvaldības budžetu, atzina, ka viņa 12 gadu ilgajā darbā pašvaldībā tas tik slikts vēl nav bijis. Viņš arī teic, ka pašvaldībai nav jārūpējas par daudzdzīvokļu ēku pārvaldi un apsaimniekošanu, jo tas ir dzīvokļu īpašnieku pienākums. Visā Latvijā šādu praksi ievieš un veiksmīgi piekopj jau 30 gadu. “Agri vai vēlu jums šis lēmums būs jāpieņem. Tad saimniekošana iet raitāk. Pašvaldība nevar atļauties dotēt privātīpašumu uzturēšanu. Tas ir jautājums nākotnei, gadam, diviem uz priekšu,” sacīja Andris Zālītis.

Arī Aizkraukli var piemeklēt Talsu liktenis

Priekšsēdētāja vietnieks aktualizēja jautājumu par Sproģos esošo grupu dzīvokļa tālāko likteni. Deinstitucionalizācijas projektā dzīvoklis iekārtots bijušajā Sproģu skolā. Tā uzturēšana pašvaldībai izmaksā vismaz 150 tūkstošus eiro gadā, bet atdeves no šī projekta, visticamāk, nekad nebūs. Līdz ar to pašvaldība plāno atteikties no turpmākas dzīvokļa uzturēšanas. Tas gan nozīmētu samaksāt soda naudu par projekta pārtraukšanu, toties 150 tūkstoši eiro nākamajā gadā paliktu Neretas apvienības budžetā un to varētu ieguldīt, piemēram, ceļu uzturēšanā un remontā.

Pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš, turpinot Andra Zālīša teikto, sacīja, ka Daugavas labā krasta apdzīvotajās vietās, piemēram, Koknesē, Aizkrauklē nav jautājumu par dotāciju daudzdzīvokļu māju uzturēšanai. Tur šo jautājumu risina kapitālsabiedrības. Vēsturiski izveidojies, ka kreisajā krastā šāda prakse ir tikai daļēji. Tāpēc uzrunātas novadā esošās kapitālsabiedrības, kas veic apsaimniekošanu, lūdzot izvērtēt iespēju pārņemt savā pārziņā arī Neretas apvienības pagastu ēkas. Uldis Riekstiņš arī pievērsās pagastu bibliotēku funkcijām, sakot, ka ne tik tālā nākotnē tām vajadzētu uzņemties vairākus citus pakalpojumus. Piemēram, tajās varētu pieņemt iesniegumus no iedzīvotājiem, sniegt cita veida atbalstu, tajā skaitā sniegt piekļuvi elektroniskajiem valsts un pašvaldības pakalpojumiem. Bibliotēka varētu būt arī vieta, kur pagasta pārvaldniece konkrētā laikā uzklausītu iedzīvotāju lūgumus, viedokļus.

Ja pašvaldības līdzšinējā darbā neko nemainīs, arī Aizkraukles novads var nonākt līdzīgā situācijā kā, piemēram, Talsu pašvaldība, kas pārgājusi uz četru darba dienu nedēļu, lai samazinātu izdevumus. (Kā zināms, Talsu novada pašvaldībai šī gada budžetā pietrūkst 18 miljoni eiro — aut.)

Telpu maiņa palīdzēs ietaupīt tūkstošus

Uldis Riekstiņš arī komentēja situāciju Neretas sociālās aprūpes centrā (SAC). No šīs ēkas Rīgas ielā 6 uz citām telpām pārvietos gan sociālā dienesta darbiniekus, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi. Savukārt ģimenes ārsta prakse mainīs telpas esošajā ēkā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde pārcelsies uz ēku Pētera Lodziņa ielā 2, bet sociālā dienesta darbinieki uz ēku, kurā ir Neretas apvienības pārvade. Līdz ar to atbrīvotajās telpās būs iespēja izveidot jaunas gultas vietas SAC klientiem. Tādā veidā pašvaldība varēs ietaupīt apmēram 150 tūkstošus eiro, ko ieguldīt citām vajadzībām. Savukārt Neretas SAC kļūs par iestādi, kas varēs uzturēt pati sevi, bez pašvaldības budžeta dotācijas.

Attiecībā uz bijušo Sproģu skolu izpilddirektors sacīja, ka gadījumā, ja likvidēs grupu dzīvokli, to plāno piedāvāt Latvijas Samariešu apvienībai vai Latvijas Sarkanajam krustam. Ēkā nepieciešamas lielas investīcijas — jaunu attīrīšanas iekārtu izbūve, kā arī jauna apkures katla ierīkošana. Pašlaik ēkā mītošos cilvēkus izmitinātu vietās, kur viņi mituši līdz Sproģiem — daļu Bauskas novadā, daļu Vietalvā izveidotajā grupu dzīvoklī. Darbu pie lēmuma projekta par Sproģu grupu dzīvokļa likvidēšanu Aizkraukles novada pašvaldība sāks jau šajā nedēļā.

No Sproģu un Zalves iedzīvotājiem jautājumu bija maz, lai gan uz sanāksmi ieradās divdesmit vietējo. Ieteikums novada domes Kultūras pārvaldei bija izmantot iespēju iedzīvotājus par pasākumiem informēt ar afišām pie ziņojumu dēļa vai citviet. Daži kultūras pasākumus neapmeklē tāpēc, ka informācija bijusi pieejama tikai internetā. Sproģu iedzīvotājus interesēja, vai pašvaldība plāno remontēt gājēju tiltu pār Susēju. Daudzi dēļi tam ir sapuvuši, bet tuvojas vasara, kad vietējie šo tiltu atkal intensīvi izmantos. Dzintra Noreika sacīja, ka centīsies atrast finansējumu tilta remontam.