Ugunsdzēsējiem glābējiem izaicinājumu pilns gads. Samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo un izglābto skaits, bet palielinājies cietušo skaits

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2023. gadā Zemgales reģionā samazinājies kopējais izsaukumu skaits, tajā skaitā arī uz ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbiem. Līdzās tam samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo un izglābto skaits, bet palielinājies cietušo skaits.

Viktorija Gribuste, VUGD prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore

“Aizvadīts izaicinājumu pilns gads — plūdu draudi Jēkabpilī janvārī, ekstrēmais sausums un karstums jūnijā, kad pat neliela dzirkstele izraisīja plašus ugunsgrēkus, vētras postījumi augustā un oktobrī. Tajā pašā laikā statistikas skaitļi parāda zināmu nostabilizēšanos — ja vienā jomā izsaukumu skaits pieauga, tad citā samazinājās. Ļoti ceru, ka tendence — samazināties ugunsgrēkos bojā gājušo un pieaugt izglābto skaitam turpināsies. Aicinu visus apzināties, ka drošība sākas ar katra paša rīcību, novēršot ugunsgrēku izcelšanos, nekavējoties ziņojot par negadījumu un pareizi rīkojoties,” uzsver VUGD priekšnieks M. Baltmanis.

Zemgalē nedaudz mazāk izsaukumu

2023. gadā Zemgales reģionā nedaudz samazinājies kopējais izsaukumu skaits. VUGD Zemgales reģiona pārvaldes ugunsdzēsēji glābēji 2023. gadā devās uz 2815 notikumiem, no kuriem 1032 bija ugunsgrēki, 1308 glābšanas darbi, bet 475 izsaukumi bija maldinājums. Pirmo reizi vairāku gadu laikā Zemgalē samazinājās saņemto izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem. Turpināja arī samazināties izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem.

Pieaudzis cietušo skaits

Aizvadītajā gadā Zemgalē ugunsgrēkos gāja bojā 11 cilvēki, kas ir par vienu cilvēku mazāk nekā 2022. gadā. Ugunsgrēkos cieta 36 cilvēki, kas ir par sešiem vairāk kā gadu iepriekš, un izglābti 29 cilvēki, kas ir mazākais izglābto skaits pēdējos četros gados.

Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Aizkraukles novadā (3), Bauskas, Dobeles un Tukuma novadā (2), savukārt Jelgavas valstspilsētā un Jelgavas novadā (1). Aizkraukles novadā traģiska ugunsnelaime piedzīvota janvāri, kad bojā gāja viens cilvēks, oktobrī notikušajā ugunsgrēkā — divi cilvēki.

“No vienas puses aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo ugunsgrēkos bojā gājušo skaits jau otro gadu turpina samazināties. Izvērtējot informāciju, ko saņemam notikuma vietā, un redzēto, kļūst skaidrs, ka lielu daļu šo traģisko ugunsgrēku varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces utt. Diemžēl vēl joprojām alkohola lietošana ir faktors, kas bieži klātesošs tieši traģiskos ugunsgrēkos,” uzsver VUGD priekšnieks M. Baltmanis.

Vairāk deg pirtis un saimniecības ēkas

Kopumā Latvijā 2023. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 233 izsaukumiem, no tiem 6401 izsaukums bija uz ugunsgrēkiem, 401 — uz meža ugunsgrēkiem, 9735 uz glābšanas darbiem, bet 3 696 izsaukumi bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 68 cilvēki, kas ir mazākais gadā reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Savukārt, ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet 384 cilvēki izglābti.

Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos, ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un transporta nozarē, kā arī lauksaimniecības objektos, bet palielinājies nedzīvojamās ēkās — pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās ēkās. Dzīvojamās mājās dzēsti 1739 ugunsgrēki, kas ir par 45 ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītajā gadā gandrīz uz pusi samazinājies kūlas ugunsgrēku, bet pieaudzis meža ugunsgrēku skaits.

Glābšanas darbos visā Latvijā izglābti 511 cilvēki. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), atbalsta sniegšanu citiem operatīvajiem dienestiem un cilvēku glābšanu pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā. Nedaudz vairāk kā 500 reižu ugunsdzēsēji glābēji devās palīgā dzīvniekiem, kuri bija nokļuvuši nelaimē, no kuras paši nevarēja izkļūt. No ūdenstilpēm ugunsdzēsēji glābēji izcēla 116 bojāgājušos, kas otrs lielākais bojāgājušo skaits pēc 2020. gada, kad ūdenstilpēs gāja bojā 122 cilvēki.

Turpinās izglītot sabiedrību

Kā skaidro VUGD priekšnieks M. Baltmanis: “Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības un nepareizas rīcības rezultātā, tad būtisku ugunsgrēku skaita samazināšanos iespējams panākt tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam turpinot izglītot iedzīvotājus un vienlaikus iedzīvotājiem apzinoties savas rīcības iespējamās sekas un katra paša atbildību par drošu vidi sev apkārt. Turpināsim arī akciju, kuras ietvaros mājokļos, kuros izcēlies neliels ugunsgrēks, dāvinām vai uzstādām dūmu detektoru.”