Lai runā darbi, nevis vārdi!

8. jūnijā dosimies pie vēlēšanu urnām, lai nākamajiem pieciem gadiem ievēlētu savas tautas priekšstāvjus Eiropas Parlamentā.

Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegti 16 politisko spēku saraksti, un par krēslu Briselē cīnīsies 272 kandidāti. Arī pirms šīm vēlēšanām neiztiksim bez reklāmām, diskusijām un gan jau arī iespējām tikties ar kandidātiem.

Gada sākumā politologs Juris Rozenvalds pauda, ka gaidāma diezgan liela politiskā turbulence. Ielūkojoties kandidātu sarakstos, tā arī varētu būt. Nacionālajai apvienībai konkurenci var veidot Jaunā konservatīvā partija, kuras sarakstā ir dzejniece un sociālās kampaņas “Atkrieviskosim Latviju” aizsācēja Liāna Langa. Tāda pati situācija arī pretējā flangā — “Saskaņai” konkurenci var radīt “Stabilitātei!”. Tāpat par savu vietu nāksies pacīnīties arī centristiem.

Par ko balsot? Šobrīd es zinu, par ko es noteikti nebalsošu, bet, kuram sarakstam par labu izdarīt izvēli, izlemšu vēlreiz pārlasot programmas un izvērtējot padarītos darbus.

Sociologi novērojuši, ka vēlētāji skatoties, kurš kandidāts viņiem vairāk patīk, kuram vairāk tic. Partijām, kas vēlēšanās startē ilgstoši, izveidojies savs vēlētāju loks, kas pieturas, tā teikt, pārbaudītām vērtībām un savas domas nemaina.

Tomēr ir vērts palasīt vēlēšanu programmas, tāpat arī atcerēties kandidātu teikto un paveikto. Kāpēc? Daudzi jautājumi ir tikai katras dalībvalsts ziņā, kaut vai minimālās algas jautājums, ko Eiropas Parlaments nenosaka. Minimālā alga atkarīga no katras valsts rocības. Jau labu laiku izskan runas, ka visās dalībvalstīs būtu jānosaka vienāds minimālās algas apjoms, taču tālāk par runām vezums tā arī nav sakustējies. Tāpat arī, kādā valstī ceptai maizei nevajadzētu stāvēt Latvijas veikalu plauktos. Manuprāt, veikalos var būt kā Latvijas, tā Francijas un Itālijas maize, galvenais — ar zemajām cenām nenomākt vietējās preces. Jau gadiem Lietuvā un Polijā ražotie piena produkti ir draudzīgāki iedzīvotāju maciņiem. Uzskatu, ka absurds ir arī kādas partijas programmā paustais, ka 15. augusts jānosaka par svētku dienu visās Eiropas Savienības valstīs, tā stiprinot kristīgās vērtības un Aglonas atpazīstamību visā Eiropā. Vai tas būs saistoši, piemēram, Zviedrijā, kur ap 80% iedzīvotāju sevi uzskata par ateistiem? Vēl kāda cita savā programmā citē Kārli Ulmani, bet darbos atbalsta Kremli.

Lai arī šķiet, ka laika vēl diezgan, tomēr priekšvēlēšanu programmās der ielūkoties jau šodien un izvērtēt, vai politiķu vārdi un darbi iet roku rokā.