Atklāj dvēseles daļiņu. Lāsmas Ružas-Riekstiņas dzeja grāmatā ‘’Runāt Dvēseles valodā’’

Skatītāju pārpildītā zālē Iršu pagastmājā aizvadītās nedēļas nogalē aizritēja Lāsmas Ružas-Riekstiņas dzejoļu grāmatas ‘’Runāt Dvēseles valodā’’ atklāšanas pasākums.

Sirsnīgā atmosfērā pasākumā pulcējās ap 100 klausītāju no Rīgas, Limbažiem, Iršiem un blakus novadiem. Autores dzejas lasījumus lieliski papildināja muzikālais pavadījums, par ko parūpējās mūzikas skolotāja Madara Jankalāne un daudziem par pārsteigumu — itālis Massimiliano Suma. Abi mūziķi spēja aizraut publiku un vienot klātesošos kopīgā dziesmā, kas sniedza neaizmirstamas emocijas.

Mīlestība, ģimene, dzimta un darbs — tieši šādas tēmas apdzejotas grāmatā “Runāt Dvēseles valodā”. Par grāmatas idejas dzimšanu Lāsma stāsta: “Man kā lauku bērnam vienmēr ir bijis bail no daudz kā, bija domas — ko par mani domās, ko par mani teiks, bet pienāk tāds brīdis, ka ja tu esi nolēmis kaut ko dzīvē mainīt, ir jāķeras vērsim pie ragiem. Nodomāju — salikšu visas domas dzejoļu krājumā. Es spēru šo soli, lai pārvarētu sevī esošās bailes.’’ Viņa arī atklāj, ka dzejas rindas “atnākot” pašas, ieraugot kādu cilvēku vai situāciju un sajūtot to. Starp dzejas lasījumiem autore pateicās līdzcilvēkiem, kuri bijuši viņas dzīvē, iedvesmojuši un palīdzējuši.

Dodot vārdu publikai, emocijas sita augstu vilni, jo klātesošie labprāt dalījās spilgtākajos atmiņu stāstos, sveica un veltīja labus vārdus autorei. Kā arī noslēgumā ikviens tika aicināts cienāties ar kafiju un sarūpētajām uzkodām. Pasākums aizvadīts emocijām bagāts un sirsnības pilns! 

Autors: Lelde Sīpola

—

Ņem manu dvēseli plaukstās Un piekļauj cieši sev klāt, Lai sniegotās vakara stundās No darba nastas var stāt.

Apskauj mani savās rokās, Tuvu, tuvu pieglaud sev klāt, Lai sirds mana satrauktā ritmā Pēc tevis alkst un slāpst.

Piekļauj manu augumu savam, Lai notiek vulkāna stāsts, Lai pasaule griežas vēl straujāk, Dēļ tevis apmulsis prāts.

Iečuksti man kaisles vārdus, Atglaud manus matus nost, Lai jūtos kā Ādama Ieva, Dēļ kuras var ābolā kost.

Ieved mani taureņu dejā, Kur jūtas kā kumeļi skrej, Ieved mani pasaulē savā, Kur kaisles un iekāres sviedrus lej.

Es jūtos kā mistiskā salā, Nekas šobrīd nav manā varā, Ne lūpas, ne vārdi, ne ķermenis, Tu esi mans lielais varonis!