Eiropas Prokuratūra izmeklē 15 lietas saistībā ar lauksaimniecībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu iespējamu izkrāpšanu. Iesaistīti arī Aizkraukles novada zemnieki

Eiropas Prokuratūra (EPPO) patlaban izmeklē 15 lietas, kurās ir notikusi lauksaimniecībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu iespējama izkrāpšana, svētdienas vakarā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

EPPO prokurors Gatis Doniks atzīmēja, ka līdz šim divās lietās pret četrām personām stājušies spēkā notiesājoši spriedumi, bet vairākas lietas atrodas iztiesāšanas stadijā. Lielākā daļa no lietām patlaban vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre raidījumam apstiprināja, ka vairāki “Zemnieku saeimas” biedri patlaban ir iesaistīti EPPO izmeklētajos procesos, kā arī norādīja, ka biedrība pauž neizpratni par iespēju, ka lauksaimnieki varot kaut ko izkrāpt, kā argumentu minot, ka visās projektu stadijās esot stingra Lauku atbalsta dienesta (LAD) kontrole.

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš arī atzina, ka biedrība jautājumus par EPPO mērķiem esot uzdevusi Zemkopības ministrijai (ZM), paužot pārsteigumu par EPPO darba metodēm. “Mūs vairāk pārsteidza tās metodes, ar kādām šī Eiropas Prokuratūra strādā – tie bija aresti, fiziski aresti, tā bija saimnieciskās darbības apturēšana, jo tev izņem visus datorus.”

Lazdiņš norādīja, ka no ZM sagaida skaidrojumus, lai zinātu, ko vēstīt lauksaimniekiem, proti, “no kā viņiem piesargāties, uzmanīties, pievērst uzmanību”.

Argumentu, ka krāpšanās neesot iespējama, jo visus projektus ļoti cītīgi pārbaudot LAD, apgāž dienesta paustais raidījumam “de facto”, kuram LAD uzsver, ka ne visu var atklāt ar savām metodēm. Ir gadījumi, kad LAD konstatē pārkāpumus un informē par tiem tiesībsargājošās iestādes, lai tās veiktu tālākas kontroles, izmantojot līdzekļus, kādi ir to rīcībā.

Prokurors Doniks “de facto” apstiprina, ka LAD nav tādas cilvēkresursu kapacitātes, lai pilnībā izkontrolētu visu, jo naudas apjoms, kas tiek iepludināts privātajos lauksaimniecības uzņēmumos, ir ļoti liels. Pēc Donika teiktā, cilvēkresursi, kam tas viss jāpārvalda, tai skaitā arī jākontrolē, jo kontrole ir tikai viena no LAD funkcijām, ir nesamērīgs.

Tāpēc, pēc Donika vērtējuma, ir jābūt saprātīgai un varbūt pat nedaudz lielākai birokrātijai. Viņš uzsver, ka tas ir tāpēc, ka “tā ir nodokļu maksātāju nauda, tie ir valsts budžeta līdzekļi, ko mēs dodam privātpersonām”.

Raidījums “de facto” ziņo, ka pirmais notiesājošais spriedums, ko Latvijā panāca EPPO, bija saistīts ar vairāk nekā 100 000 eiro izkrāpšanu iepirkumā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalsta finansējumu – divu tuneļveida siltumnīcu būvniecībā, saskaņojot cenas, tika organizēta savā kontrolē esoša uzņēmuma uzvara.

Otrajā lietā notiesāja vainu atzinušos brāļus Andri un Intaru Galīšus, piespriežot naudassodus un nosacītus cietumsodus. Te kopumā trīs projektos izkrāpti 100 000 eiro, bet vēl par 90 000 eiro iesniegtos maksājuma pieprasījumus apsūdzētie atsauca. Viņu shēmā viena brāļa zemnieku saimniecībai meliorācijas sistēmu pārbūvē kā apakšuzņēmējs bija abu brāļu vadītā firma “Igas SG”. To, ka darbus faktiski veic viņi, no LAD bija paslēpts. Šādi interešu konflikti finansējuma saņēmējiem ir aizliegti. LAD brāļu Galīšu uzņēmumus ir izslēdzis no atbalstu saņēmēja loka, proti, tie nevar pieteikties projektiem.

Pērn pavasarī EPPO vēstīja par astoņu personu aizturēšanu Zemgales reģionā aizdomās par mēģinājumu četru projektu rezultātā izkrāpt 2,5 miljonus eiro no Eiropas Savienības un Latvijas valsts budžeta. Kā vēsta “de facto”, viena no iesaistītajām personām šajā lietā ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja Lazdiņa bijušā šofera dēls un paziņa Arvils Roze. Pirms septiņiem gadiem viņa firma “RC Būvnieks” Lazdiņa zemnieku saimniecībai paplašināja graudu pirmapstrādes kompleksu Eiropas līdzfinansētā projektā.

Šai firmai nu pieteikta maksātnespēja, bet Roze, kurš iepriekš bijis arī prokūrists, piestrādājot kā konsultants būvfirmā, kas iepriekš saucās “RC Holding”, bet tagad ir SIA “Maverik”. Tās īpašnieks un valdes loceklis ir viņa draugs Roberts Lapiņš, kuram arī ir statuss lietā. Roze uzskata, ka EPPO un Valsts policija, kas strādāja tās uzdevumā, paši nesaprotot, par ko viņi bija jāaiztur.

No visiem objektiem, par kuriem notiek izmeklēšana, “Maverik” turpina vien kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” augļu un dārzeņu pirmapstrādes ēkas pārbūvi Brankās. Tas tiekot darīts jau bez Eiropas finansējuma. Kooperatīva bijušais valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše septembrī atkāpās no amata, iespējams, kriminālprocesa dēļ, ziņo “de facto”, papildinot, ka ķiploku audzētājs Artūrs Kims dārzeņu noliktavas pārbūvi Elejā bija spiests pārtraukt pēc tam, kad LAD viņam apturēja finansējumu. No EPPO sniegtās informācijas par procesu izriet, ka aizdomas ir par to, ka četri pasūtītāji vienojušies ar uzvarējušo būvuzņēmēju par iepirkuma procedūrām, turklāt būvnieks palīdzējis organizēt fiktīvo konkurentu piedāvājumu iesniegšanu.

Raidījums “de facto” norāda uz vēl kādu gadījumu, kas noticis nesen, proti, pagājušā gada rudenī EPPO kriminālprocesā aizturēja zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” vadītāju, piena lopkopi un “Ievas siera” radītāju Juri Sprukuli, kurš, pēc “Zemnieku saeimas” ieteikuma, pērn par nozīmīgu darbu un ieguldījumu lauksaimniecībā un lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā iecelts par Atzinības krusta komandieri.

Pirms dažām nedēļām viņam piederošajām kapitāldaļām piemērots arests, vēsta “de facto”. Aizdomas ir par kopumā viena miljona eiro izkrāpšanu divos projektos -lopbarības ražošanas kompleksa un piena liellopu novietnes būvēšanā. Aizdomas ir arī pret abu šo objektu būvnieku “Bio Stoker”. No EPPO sniegtās informācijas noprotams, ka būvfirma bijusi cieši saistīta ar finansējuma saņēmēju un ka bijuši arī nepamatoti sadārdzinājumi.

Lūgts komentēt, Sprukulis raidījumam “de facto” sacīja, ka viss tikšot atrisināts, noliedzot, ka viņš būtu paveicis kaut ko nelikumīgu. Neizpratnē gan par Zemgales grupas, gan “Vecsiljāņu” īpašnieka Sprukuļa procesiem ir “Zemnieku saeimas” vadība.

“de facto” arī vēsta, ka pērn augustā aizturēts Neretas zemnieku saimniecības “Ģēģeri” īpašnieks Juris Pundurs. Viņa advokāts raidījumam “de facto” pauda, ka EPPO aizdomām par 38 000 eiro iespējamu izkrāpšanu saistībā ar graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksa būvniecību neesot nekāda pamata, un drīzumā viņi oficiāli lūgšot izbeigt pirms nepilna gada sākto kriminālprocesu.

LETA