imants@staburags.lv
Pirmdien, 5. februārī visā Latvijā notika organizācijas “Zemnieku saeima” rīkota zemnieku protesta akcija. Tās laikā uz ceļiem izbrauca lauksaimniecības tehnika, kā arī kravas automašīnas. Aizkraukles novadā akcija noritēja pie Kokneses.
Pirmdienas rītā ap pulksten 10 uz lauka netālu no ceļa Tīnūži-Koknese rotācijas apļa jau bija pulcējusies lielākā akcijas dalībnieku daļa. Visus spēkratus reģistrēja valsts policija, un zināms, ka pasākumā piedalījās 44 traktori, divas kravas automašīnas, 24 vieglās automašīnas un viens kombains. Stundas laikā, kad saskaņoti visā Latvijā sākās protesta brauciens, zemnieki pie tehnikas piestiprināja banerus, uz kuriem rakstītais un attēlotie zīmējumi raksturoja, pārsvarā caur dzēlīgām frāzēm, šībrīža noskaņojumu — “Siliņa, gribu pie Tevis uz kafiju”, “Uztura piramīda nesākas ar lielveikalu”, “Kurlo valdība! Vienaldzības valdība!”, “Dienai bez zemnieka nav rītdienas” un daudzi citi. Skarbākai no tiem “Dir*t nav malku cirst”, tādējādi protestējot pret zemkopības ministra Armanda Krauzes solījumiem, bet ne reāliem darbiem. Akcijā pārsvarā piedalījās tuvāko pagastu – Kokneses, Vecbebru zemnieki, bet bija arī tālāku ceļu braukuši — zalvēnieši un zaubēnieši.
Armands Krauze labo priekšgājēja kļūdas
Viens no protestētājiem, “Staburaga” uzrunātais, bija zemnieku saimniecības “Pilslejas” īpašnieks Uldis Krievārs. Viņš savulaik strādāja kā ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos, kad valdību vadīja Valdi Dombrovskis. Uldis Krievārs atceras 2009. gadu, kad viņš piedalījās līdzīga protesta organizācijā. Toreiz akcija sākās viņa vadītājā kooperatīvā “Trikāts KS”, vēlāk piesaistīja Zemnieku saeimu. Šo akciju daudzi, iespējams, labi atceras, jo kooperatīva biedri uz Rīgu aizveda un pie Saeimas ēkas nolika zārku, kurā ieliktas nodīrātas govju galvas.
Šogad, 3. februārī, apritēja 15 gadi kopš tās akcijas. Toreiz zemkopības ministrs bija Mārtiņš Roze, valdības vadītājs — Ivars Godmanis. Pēc šīs akcijas drīz vien valdība krita. Vai šogad notikumi ir līdzīgu gaitu? Uldis Krievārs saka, ka, viņaprāt, šodienas akcija ir rezultāts tam, ko sastrādāja iepriekšējais, četrus gadus amatā esošais Kaspars Gerhards. Viņa darbā spilgti parādījās politiskais nihilims. Ja iepriekšējie zemkopības ministri veidoja dialogu, uzklausīja kritiku, tad Gerharda laikā nebija pat ar ko runāt. Ministrs visu atbildību nozarē uzlika uz ierēdņu pleciem, pats sarunās ar sabiedrību, nozares speciālistiem neiesaistījās. Birokrāti radījuši vairākas lauksaimniecības datu uzskaites sistēmas, piemēram, kā Uldis Krievārs saka, “vanckaru” — datu sistēmu piena nozarē CILDA, kas joprojām pienācīgi nedarbojas. Tagad izstrādāta kārtējā nestrādājošā lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldes sistēma VAAD LIZ PS. “Tas viss notika Gerharda laikā. Parasti, kad nāk jauns ministrs, viņš var teikt — es neesmu vainīgs, iepriekšējais to izdarīja. Šis ir tas gadījums — esošais zemkopības ministrs Armands Krauze saskaras ar iepriekšējā ministra pieļautajām kļūdām,” saka “Pilsleju” saimnieks. Situāciju vēl vairāk saasinājis karš Ukrainā un ar to saistītais izejvielu cenu kāpums. Līdz ar to zemniekiem līdzās ievainojumam, kas izpaudās kā izmaksu kāpums, klāt nāca arī aizvainojums — datorsistēmas, kuras visu pagājušo gadu normāli nestrādāja, bet kuru lietošanu pieprasa ierēdņi.
Attiecībā uz dažādu dabas liegumu ieviešanu, kas savukārt atņem zemniekiem zemi, kur strādāt, Uldis Krievārs saka, ka jābūt balansam, kurš pašlaik tiek izjaukts. Daba mums ir unikāls, tā kā vērtība jāsaglabā. Viņa bērnībā Vecbebros nebija neviena bebra. Tagad viņu ir simtiem. Senāk dzērves, gulbji šajā pusē bija retums, tagad šo putnu ir simtiem.
Lēmumi jāpieņem šodien
Kaspars Bokta, SIA “Forest Fox” īpašnieks Zaubes pagastā, nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Arī viņš saka, ka problēma, kuru šobrīd zemnieki cenšas risināt ar protestu, ir ielaista un nesākās pašreizējā zemkopības ministra laikā, jo ierēdniecība nav mainījusies pie vairākiem ministriem. “Ir lietas, kuras pārāk ilgi nemainās, bet jāstrādā (zemniekiem) ir šodien, tāpēc lēmumi arī jāpieņem šodien. Turklāt dažādu nozaru zemniekiem, graudkopjiem, lopkopjiem jābūt vienotiem,” saka Kaspars Bokta. Atkarība no tā, kāds būs zemnieku un ministrijas sarunu rezultāts, šonedēļ būs jāpieņem lēmums, vai tuvākajā laikā protestu pārcelt uz Rīgu. Tomēr jāsaprot, ka jaunais zemkopības ministrs amatā vien ir četrus mēnešus, viņam fiziski nav bijis laika izmanīt normatīvos aktus vai likumus.
Divus desmitus tūkstošus hektāru atdos sikspārņiem
Vai protesta akcija sasniegs savu mērķi? Saimniecības “Iesalnieki 1” īpašnieks Ansis Saliņš no Vietalvas saka, ka skatoties uz Vāciju, tur bažām par sabiedrības kaitināšanu ar šādām zemnieku akcijām, nebija pamata. Notika pretējais. Pašlaik jau ap 80% sabiedrības atbalsta lauksaimniekus. Tas nozīme, ka šādas akcijas ietekmē lielu sabiedrības daļu. To, vai šīs pirmdienas pasākums ir ar politisku nokrāsu, vietalvietis saka, ka to koordinē privātpersonas, ar vārdiem, uzvārdiem, lai neveidotos provokācijas (piemēram, sasaistot protestu ar kādu politisko partiju).
Tomēr, ja mērķi šajā nedēļā nebūs sasniegti, nākamajā zemnieki lauksaimniecības tehniku gatavi dzīt uz Rīgu. Ansis Saliņš saka, ka pagājušajā piektdienā Jelgavā notikušajā lauksaimnieku un zemkopības ministra tikšanās laikā no amatpersonām saņemtās atbildes bija tikai vēlējuma formā.
Viena no zemnieku prasībām ir samazināt PVN Latvijā audzētajiem dārzeņiem, augļiem un ogām no pašreizējiem 12% uz 5%. Iepriekš, kad notika nodokļa samazinājums, Latvijā vairs nemanīja iebraucam busiņus ar augļiem un dārzeņiem no Polijas. Līdz ar to šajā sektorā mazinājās ēnu ekonomikas īpatsvars.
Tāpat lauksaimniekiem svarīgi, lai valdība mazina nosacījumus ilggadīgo zālāju saglabāšanai. Tas nepieciešams tāpēc, ka šobrīd Latvija ir uz robežas, pēc kuras, ja kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība samazināsies par 5%, zālājus nāksies atjaunot jau iekultivētos laukos. Šobrīd par LIZ samazināšanos vēsta arī fakts, ka Kokneses un Odzienas pusē plāno izveidot aizsargājamo zonu — dabas liegumu 20 tūkstošu hektāru platībā, lai aizsargātu platausu sikspārņu populāciju.
Par Krievijas graudu tranzītu Ansis Saliņš saka, ka pašlaik Eiropas Savienība (ES) zemniekiem Latvijā noteikusi ļoti stingras prasības dabas aizsardzībai, tajā skaitā ļoti limitēts ir augu aizsardzības līdzekļu klāsts, turklāt atļautie ir daudz dārgāki par tiem, kurus izmanto Krievijā vai Baltkrievijā. Turklāt tur ir daudz lētāks darbaspēks. Rezultātā tur izaudzētie graudi ir konkurētspējīgi Eiropas tirgū. Tāpēc ir būtiski, lai Latvijā neieplūstu šie graudi, kas dzen uz leju realizācijas cenu te audzētajiem. Turklāt Latvijā esošās kapitālsabiedrības, VAS “Latvijas Dzelzceļš” un “LDZ Cargo” apkalpo šo Krievijas graudu tranzītu. Ansis Saliņš saka, ka viennozīmīgi būtu jāpieņem lēmums ar ES līdzekļiem neatbalstīt nevienu uzņēmumu, kurš nodarbojas ar Krievijas graudu tranzītu. Viņš arī teic, ka vajadzētu ieviest mehānismus, kas ļautu šo graudus mākslīgi sadārdzināt, piemēram, nosakot tiem obligātas laboratoriskās analīzes. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijas valdība pieņēma lēmumu no Krievijas nākošās kravas neapkalpot.
Ministrija cenšas apmierināt zemnieku prasības
Pirmdien Zemkopības ministrija darīja zināmu, ka strādā pie lauksaimnieku prasībām. Armands Krauze sacījis, ka apņemas veikt konkrētus uzlabojumus, kas atvieglos lauksaimnieku dzīvi, piemēram, mazinot birokrātiju un sniedzot atbilstošu atbalstu. ZM plāno virkni pasākumu, lai uzlabotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu, īpaši pievēršoties kvalitatīviem lauksaimniecības datiem. Valdība lēmusi ieviest aizliegumu graudu importam no Krievijas un Baltkrievijas, kamēr ZM sagatavo attiecīgo likumprojektu un risina importa uzraudzības un kontroles jautājumus. Tāpat ZM nolēmusi nepiešķirt valsts atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuri iepērk izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas pēc noteiktā datuma. Plānots atjaunot 5% PVN likmi dažādiem pārtikas produktiem, kā arī veicināt vietējo produktu īpatsvara palielināšanu veikalos un publiskajos iepirkumos, kā arī ZM sadarbībā ar citām ministrijām un Konkurences padomi meklē iespējas novērst negodīgas tirdzniecības prakses lauksaimniecības tirgū. Ministrija arī veic pasākumus, lai atvieglotu lauksaimnieku darbu, piemēram, vienkāršojot datu uzskaiti un nodrošinot atbalstu lauksaimniecības apdrošināšanai, kā arī piedāvās aizdevumu programmu lauksaimniekiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”
Reklāma