Uz Aizkraukles novada pašvaldības rīkoto tikšanos ar iedzīvotājiem Jaunjelgavas kultūras centra lielajā zālē pulcējās rekordliels cilvēku skaits. Diskusijas ieilga vairāk nekā trīs stundu garumā, un, ņemot vērā pēdējā laika nedienas ar apkuri pilsētā, vairumu sanākušo interesēja tieši siltumapgādes jautājums. Uz tikšanos bija ieradies siltumapgādes uzņēmuma “EkoSil” pārstāvis Igors Movels. Lielas jēgas no viņa sniegtajām atbildēm gan nebija, daļa bija pat apšaubāmas ticamības, uz ko cilvēki reaģēja, neslēpjot emocijas. Pēc vairāku stundu runāšanas cilvēki palika neapmierināti — saprotamu un tiešu jautājumu atbilžu nebija.

Prasa tikšanās protokolēšanu

Jaunjelgaviešu kareivīgais noskaņojums tikt pie atbildēm apkures jautājumos bija acīmredzams un jūtams. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums iepazīstināja klātesošos ar domes pārstāvjiem un pieaicinātajām personām. Pēc iepazīstināšanas ar uzņēmuma “EkoSil” pārstāvi I. Movelu zālē iestājās naidpilns klusums apvienojumā ar bubināšanu. Jau pirmajās minūtēs zālē sēdošie domniekiem vaicāja, vai tikšanās tikšot protokolēta — lai nesanāk tāda vienkārša papļāpāšana. Gan domes pārstāvji, gan vairāki pilsētnieki veica ierakstus viedtālruņos.

Iedzīvotāju tikšanās sākās ar pašvaldības jomas pārstāvju atskatu uz līdz šim paveikto, iezīmējot tuvākās prioritātes. Jau pēc pirmajām pārdesmit minūtēm cilvēki sāka nemierā dīdīties, gaidot brīdi, kad sarunas pievērsīsies aktuālajam — siltuma jautājumiem. Kad tas notika, pēc aptuveni pusotras stundas atmosfēra jau bija gana nokaitēta — pilsētnieki bija gatavi uzdot tiešus jautājumus un vēlējās saņemt atbildes uz tiem.

Problēmas ir katru gadu

Vispirms pašvaldības viedokli un skatījumu izklāstīja Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors: “Ar privāto uzņēmēju par siltumapgādi Jaunjelgavā ir noslēgts pašvaldībai ļoti neizdevīgs līgums. Ja būtu iespēja, aicinātu to lauzt. Pēc pēdējās avārijas esam uzstādījuši attālināmi nolasāmus siltuma skaitītājus, lai gūtu pārliecību par saražoto un siltumtrasē ievadīto siltumu — vai dati atbilst patiesībai. Vēlamies gūt pārliecību, ka nākotnē avārijas situācijas nenotiks. Gadīties var viss, bet ir dažādi veidi, kā pārliecināties par apkures katlu un citu komponentu tehnisko stāvokli un atbilstību darbam. Sarunas ar uzņēmumu nebūs vieglas, sliktākais scenārijs — ka mēs sadarbību beidzam. Taču līgumu sargā likums, kuru tā vienkārši lauzt nevar. Ja būtu bijusi iespēja līgumu lauzt laikā, kad notika pirmā avārijas situācija, mēs to visticamāk būtu darījuši.” Pilsētnieki atbildēja strikti — nebūšanas ar siltuma piegādātāju un tā sniegtajiem pakalpojumiem ir ik gadu! Vai tas neesot gana labs rādītājs? Bijušas situācijas, kad cilvēkiem jāsalst ne tikai pāris stundas vai dažas dienas, bet pat nedēļas. Tāpat neizpratni raisa lielās apkures izmaksas. “Siltuma rēķins ir astronomisks. Par kvadrātmetru jāmaksā 3,7 eiro, bet dzīvoklī nav cenai atbilstoša siltuma. Temperatūra svārstās robežās no 18 līdz 20 grādiem. Par ko tad mēs maksājam? 200 eiro par apkuri, par nekādu apkuri. Avārijas situācijas notiek katru gadu, mēs gribam zināt, par ko maksājam tik daudz, kādas pozīcijas veido tik milzīgu tarifu,” savu nostāju skaļi pauda Liepu ielas iedzīvotāja Ligita Dika.

Vaino “Sadales tīklus”

Savu sakāmo I. Movels sāka ar īsu atvainošanos par problēmām ar siltumapgādi un steidza paskaidrot iemeslus. Jau pirmais teikums lika daudzu sejām savilkties izbrīnā, citiem ķiķināt. ““Sadales tīkls” burtiski terorizē visu valsti. Spriegums lēkā. Mūsu iekārtas bija kārtībā, bet trešdienas naktī spriegums tā lēkāja, ka izdega elektroniskās ierīces. Šodienas katlu mājas nelīdzinās kādreizējām, kad kurinātājs ar lāpstu katlā met ogles un viss notiek. Mūsdienās katli ir aprīkoti ar elektroniku. Katlam izdega kontrolieris, kas kontrolē visus procesus — šķeldas padevi, spiedienu un citus parametrus,” skaidroja I. Movels. Sekoja smalks atstāts par to, cik pašaizliedzīgi tika meklēta vajadzīgā detaļa. Par tās ātru piegādi uzņēmums esot šķīries no aptuveni 1200 eiro. “Četras dienas mūsu cilvēki negulēja, cīnījās par to, lai atjaunotu siltuma padevi. Nelaime nenāk viena. Kad visu savedām kārtībā, tad pārrāva pilsētas maģistrāli — tā jau nav mūsu atbildība,” sacīja uzņēmuma pārstāvis. Nav iespējams aprakstīt apvienības vadītājas Guntas Zvaigznes-Avakovas sejas izteiksmi, izdzirdot šos I. Movela vārdus.

Iepriekšējā laikraksta numurā rakstījām par iemesliem, kāpēc radās avārijas situācija apkures sistēmā, kad privātais kurinātājs bez saskaņošanas pieslēdzās siltumtīklam, radot bīstamu pārslodzi.

Nākotnes prioritātes

◆ Tilta pār Lauces upi uz autoceļa Šķiliņi—Stalāni pārbūve Secē.

◆ Jaunjelgavas kultūras centra pārbūve.

◆ Pašvaldības ceļa Liepaiņi—Smaļķi pārbūve Sērenes pagastā.

◆ PII “Čiekuriņš” jumta maiņa, ēkas siltināšana Daudzeses pagastā.

◆ Jaunjelgavas pilsētas ielu rekonstrukcijas būvprojekta izstrāde.

◆ Atpūtas vietas paplašināšanas/izbūves projektēšana pie velotrases Jaunjelgavā, t. sk., skeitparks, ielu basketbola laukums, apgaismojums visā teritorijā.

◆ Jaunjelgavas pilsētas ūdenssaimniecības izbūves būvprojekta izstrāde.

◆ Atkritumu šķirošanas laukuma izveide Jaunjelgavā.

◆ Ceļa posma Grāvkalēji—Krieviņi asfalta atjaunošana Sērenes pagastā.

◆ Sērenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Jaunu izbūve.

◆ Skatu torņa izbūves Strūves ģedēziskā loka punktā “Bristene” Seces pagastā projektēšana.

2023. gadā Jaunjelgavas apvienībā īstenotie projekti

◆ Ceļa divkārtu virsmas apstrāde Jaunjelgavā, Jaunā iela 57 — 465,18 eiro (Valsts kase un pašvaldības finansējums).

◆ Projekts “Dzīve pie upēm” — 57 390 eiro (ERAF un pašvaldības finansējums).

◆ Informatīvs stends Strūves ģeodēziskā loka punktā “Bristene” — 1 692,64 eiro (Daugavas savienības un pašvaldības finansējums).

◆ “Meža dienas 2023” (piemiņas parka labiekārtošana Sunākstes pagastā) — 1200 eiro (Meža attīstības fonds).

◆ Būvprojekta izstrāde “Jaunjelgavas kultūras centra pārbūve Jaunjelgavā” — 77 452,10 eiro (pašvaldības finansējums).

◆ Vietējās sabiedrības veselības veicināšana un slimību profilakses pasākumi Jaunjelgavā un tās apkaimē — 119 209 eiro (ESF un valsts budžeta finansējums).

2023. gadā sāktie projekti

◆ Pašvaldības ceļa Robežnieki—Bajāri—Aprāni pārbūve Seces pagastā — 1 145 237,52 eiro (Valsts kases un pašvaldības finansējums).

◆ Pašvaldības ceļa Tapaskrogs- Daudzese pārbūve Daudzeses pagastā — 514 473,76 eiro (Valsts kases un pašvaldības finansējums).

◆ Pašvaldības ceļa Pelši-Strautiņi pārbūve Daudzeses pagastā — 522 114,96 eiro (Valsts kases un pašvaldības finansējums).

◆ Integrēta sistēma interaktīvai publisko dārzu attīstībai. Jaunjelgavas pilsētā pie asfalta velotrases teritorijas pie soliņiem uzstādīs saules bateriju uzlādes staciju, kura veiks mobilo tālruņu un citu elektronisko ierīču uzlādi, kā arī nelielu apgaismojuma funkciju. Teritorija tiks papildināta ar stādījumiem, interešu, atpūtas veidu dažādošanai tiks uzstādīts āra bungu komplekts — 22 200 eiro (Interreg, Baltijas reģiona finansējums).

2024. gadā Jaunjelgavas apvienībā sāktie projekti

◆ Sēlijas tūrisma attīstība. Digitālais stends Vecpilsētas laukumā — 35 000 eiro (Interreg un pašvaldības finansējums).

◆ Sēlijas tūrisma attīstība. Divas drukātas kartes ar informāciju par tūrisma iespējām Sēlijā — Jaunjelgavas promenādē un pie Dieva auss Staburagā — 6000 eiro (Interreg (Lat — Lit) un pašvaldības finansējums).

◆ Sēlijas tūrisma attīstība. Staburagā tūrisma sezonas atklāšanas muzikāls festivāls —3000 eiro (Interreg (Lat — Lit) un pašvaldības finansējums).

Patvertņu un rezervju nav

Gatavojoties sapulcei, iedzīvotāji iepriekš iesūtīja aptuveni 30 dažādu tēmu jautājumus. Atsaucoties uz ģeopolitisko situācijas pasaulē, interese bija par pašvaldības gatavību palīdzības sniegšanā krīzes situācijās, iedzīvotāju apziņošanu, kā arī par degvielas un medicīnas preču uzkrājumiem.

Jaunjelgavā nav reģistrētas un prasībām atbilstošas patvertnes, taču šim mērķim var izmantot ēku pagrabstāvus. Krīzes situācijā kā pulcēšanās vietas pilsētā noteikts Vecpilsētas parks, kultūras centrs un skolas sporta laukums. Jurijs Maškovs, civilās aizsardzības speciālists, informēja, ka Aizkraukles novada pašvaldība neveic degvielas rezerves uzkrājumus, kas krīzes situācijā būtu izmantojami cilvēku evakuācijai un svarīgāko dienestu darbības nodrošināšanai, kā arī neveido medikamentu uzkrājumus. Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis papildināja: “Civilās aizsardzības militārā plāna sadaļa vēl nevienai pašvaldībai nav izstrādāta. Mēs to esam sākuši darīt. Būs jāparedz līdzekļi, šobrīd nezinām, cik daudz varēsim atļauties novirzīt. Runājot par patvertnēm — līdz gada beigām jābūt izstrādātām vadlīnijām no valsts puses.”

Vairāki jautājumi bija saistīti ar apvienības saimniecisko darbību. Lielākoties tie bija pārmetumi par sniega tīrīšanas un ceļu uzturēšanas kārtību konkrētos posmos. Apvienības pārstāvji solīja pievērst lielāku uzmanību pārmetumiem un sekot līdzi faktisko darbu izpildei. Tāpat iedzīvotāji ir neapmierināti ar esošo bērnu rotaļu laukumu stāvokli pilsētā. Darbu ir daudz, pašvaldība centīsies samērot vajadzības ar iespējām, taču daudzi no jautājumiem nav atrisināmi vienas dienas laikā.

Krievu valodas noriets

Aktuāli bija arī ar izglītību saistīti jautājumi, uz kuriem atbildes sniedza Sarmīte Kļaviņa, Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja.

— Kāpēc joprojām Aizkraukles novadā bērni ir spiesti mācīties krievu valodu?

— Tā gluži nav. Vēsturiski Latvijā veidojās situācija, kad pirmā svešvaloda lielākoties tika izvēlēta angļu valoda, otrā izglītības iestādēs tika piedāvāta krievu valoda. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka pagājušā gadsimta 80. un 90. gados svešvalodu skolotāji apguva tieši šīs valodas. Aizkraukles novadā ir izglītības iestādes, kur jau šobrīd krievu valodas vietā māca vācu valodu. Ir noteikts, ka trīs gadu laikā, līdz 2027. gadam, kā otrā svešvaloda krievu valodas vietā jāpiedāvā kāda no Eiropas Savienības valodām. Tā jau notiek Skrīveru un Pļaviņu skolās, kā arī daļā Aizkraukles novada vidusskolas. Šobrīd Izglītības ministrija gatavo kursus tiem pedagogiem, kas ar esošajām valodas zināšanām īsā laikā varētu pārkvalificēties par vācu, franču vai kādas citas Eiropas Savienības valodas skolotājiem. Pozitīvs piemērs ir tepat Jaunjelgavas vidusskolā — iestādes direktore Lauma Mīlīga ir atjaunojusi zināšanas un ieguvusi vācu valodas skolotājas kvalifikāciju. Pēc trīs gadiem izglītības iestādēs kā otru svešvalodu nevarēs mācīt krievu valodu. Tie bērni, kas to jau būs uzsākuši, zaudētāji nebūs. Ir svarīgi saprast, ko runā kaimiņš. Ja būs patiesa interese, izglītības sistēma paredz arī trešo svešvalodu, ko var apgūt vidējā izglītības posmā. Cerams, uz to brīdi mums būs itāļu, spāņu vai franču valodas skolotāji, jo ir dzirdēts, ka par šīm valodām ir liela interese.

Vidusskola kļūs par pamatskolu

— Vai tiesa, ka Jaunjelgavas vidusskola kļūs par pamatskolu — ar deviņām klasēm?

— Īsā atbilde — jā. Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā ir aprakstīts koncepts, kādā veidā tiek noteikti kvalitatīvie un kvantitatīvie kritēriji, lai izglītības iestāde varētu pastāvēt tajā vai citā pakāpē. Ministrijas ieskatā pirmsskolas izglītībai un sākumizglītībai jābūt maksimāli tuvu dzīvesvietai, pamatizglītības posmam 7.—9. klasē jāizpilda kvantitatīvie kritēriji atbilstoši apdzīvotās vietas teritorijai. Jaunjelgavas gadījumā tas nozīmē, ka no 7. līdz 9. klasei jābūt 45 izglītojamajiem. Vidusskolas posmā klašu piepildījumam no 10. līdz 12. klasei jābūt 60 izglītojamajiem. Tiesiskās paļāvības princips nosaka, pat, ja neizdosies atvērt 10. klasi, tie bērni, kas tajā brīdī mācīsies 11. un 12. klasē, varēs pabeigt mācības Jaunjelgavas vidusskolā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”