Janvārī pabeidzu lasīt Londonas Universitātes koledžas Psiholoģijas nodaļas zinātnieces Džūlijas Šovas grāmatu “Ļaunuma rašanās. Zinātnisks pētījums par cilvēces tumšo pusi”.
“Nepiesātināmi zinātkārajiem” — tādi ir šīs grāmatas ievadvārdi, un tālāk seko citāts no vācu filozofa, filologa un psihologa Frīdriha Nīčes: “Cīnīdamies ar briesmoņiem, piesargies, ka par briesmoni nekļūsti pats”.
Džūlija Šova ir psiholoģe un kriminoloģe. Grāmatā viņa lasītāju ved neparastā ceļojumā cilvēka psihes dziļumos. Viņa izaicina mūs pārskatīt savus tradicionālos priekšstatus par ļaunumu, mudinot mūs skatīties tālāk par melnbalto morāli, kas bieži dominē mūsu domāšanā. Viņa to dara ar meistarīgu zinātnisko pētījumu, konkrētu notikumu izpēti un aizraujošu stāstu sajaukumu. Savā grāmatā viņa atklāj sarežģītu faktoru kopumu, kas noved pie uzvedības, ko mēs klasificējam kā ļaunu.
Laikā, kad vārds “ļaunums” bieži tiek lietots bez īpašas domāšanas, doktores Džūlijas Šovas grāmata “Ļaunuma rašanās” noder izpratnes un ieskata veicināšanai. Tā ne tikai liks citādāk paskatīties uz vistumšākajiem, nežēlīgākajiem cilvēka rīcības motīviem, bet arī ieskatīties sevī. Cik lielā mērā pats esi slepkava vai izvarotājs. Te arī uzzināsi, kāpēc rodas pedofili, kādās kategorijās viņi iedalās. Vai esi tikai sociāla būtne, bet, iespējams, nemaz neapzinies, cik daudz tevī ir antisociālā, agresijas? Kas vispār ir “normāls” un “nenormāls”? Grāmatā pētīts, kā darbojās Ādolfa Hitlera smadzenes, kā un kāpēc kara laikā nacisti, izpildot pavēles, gāzes kamerās nogalināja nevainīgus iedzīvotājus. Šī ir tikai vienas nodaļas tēma no daudzām. Citās par to, kāpēc mēs ar patiku nogalinām, kāpēc kāds cilvēks mums iedveš bailes, pirms mēs viņu iepazīstam, kā modernās tehnoloģijas sekmējušas cilvēka vēlmi pastrādāt noziegumus utt.
Katra šīs grāmatas lappuse ir atklāsme, kas atklāj, kā sabiedrības normas, personīgā pieredze un psiholoģiskie faktori savijas, veidojot uzvedību, kas bieži tiek pārprasta un nepareizi apzīmēta.
“Ļaunuma rašanās” nav tikai grāmata, tas ir ceļojums cilvēka psihē, kas liek mums apšaubīt, kā mēs definējam morāli, atbildības būtību un brīvas gribas jēdzienu. Autores izpēte ietver dažādas tēmas, sākot no sērijveida slepkavu psiholoģijas un beidzot ar ikdienas darbībām, kuras mēs varētu pārsteidzīgi uzskatīt par ļaunu. Viņa parāda, kā empātija un izpratne var izgaismot cilvēka pieredzes tumšākos stūrus.
Šī grāmata izceļas ar tās bezbailīgo pieeju tēmai, no kuras bieži vien mēs izvairāmies. Autore nevairās no pretrunīgi vērtētām tēmām, tā vietā viņa tās risina tiešā veidā, līdzsvarojot zinātnisku stingrību un līdzjūtīgu ieskatu. Rezultāts ir grāmata, kas ne tikai intelektuāli rosina, bet arī dziļi humanizē.
Ikvienam, kurš vēlas izprast cilvēka uzvedības sarežģītību, jāizlasa “Ļaunuma rašanos”. Tā ir grāmata, kas ne tikai maina jūsu skatījumu uz ļaunuma jēdzienu, tas pārveido to, kā jūs redzat pasauli un cilvēkus tajā. Tas ir aicinājums ieskatīties dziļāk, saprast vairāk un mazāk nosodīt. Tikai nevajag pārprast — saturs nevedina pieņemt noziegumu kā pašu par sevi saprotamu un attaisnot slepkavas. Tā liek mums iejusties šo cilvēku “ādā”.
Es lasu daudz. Jumavu, Zvaigzni, Staburagu un veco literatūru bēniņso bet šis izklausās pēc novirzes.