Pilsēta, kuru ir vērts apskatīt. Bauda acīm un vēderam

Neapšaubāmi lielākajai daļai cilvēku Brisele saistās ar Eiropas Parlamentu. Tā arī ir, tāpēc ar Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes laipnu aicinājumu viņas palīga Jāņa Karaļa pavadībā neliela grupa dodamies to apmeklēt. Pie reizes tā ir iespēja apskatīt arī pilsētu, kas novembra beigās jau bagātīgi bija izrotāta Ziemassvētku noskaņās.

Uzaicināto vidū ir jaunieši no Liepājas un Daugavpils, Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas pārstāves, kā arī citi viesi. Briselē iebraucam vakarā, pilsēta mūs sagaida Ziemassvētku noskaņās. Ielas un ēkas ir izrotātas un izgaismotas. Tuvojoties vecpilsētai, to var izjust vēl vairāk. Ļaujos gaismu un mūzikas vilinājumam un jau pirmajā vakarā pa šaurajām ieliņām aizeju līdz Rātsnama laukumam, kur greznojas eglīte un citas svētku dekorācijas, pulcējas daudz cilvēku un valda priecīga gaisotne.

Pa ceļam ir svētku tirdziņi, kur smaržo karstvīns, var nobaudīt frī kartupeļus un pārliecināties, vai Beļģija pamatoti ir to dzimtene. Gan tirdziņos, gan veikaliņos ir arī citi gardumi un, protams, beļģu šokolāde. Cenas gan kopš pēdējās pilsētas apmeklējuma reizes, šķiet, ir krietni palielinājušās, bet garša gan tā pati izcilā, vismaz tur, kur izdodas to nogaršot. Vēderpriekiem noteikti piederas beļģu vafeles, kas mazajās ceptuvītēs ir ar dažādām piedevām. Ir ko redzēt un nobaudīt.

Vecpilsētu un ieliņas ap to noteikti der izstaigāt vairākkārt, jo ik reizi ir kas jauns, var sastapt ielu muzikantus vai kādu pasaku tēlu, atklāt veikaliņu ar interesantu piedāvājumu vai kafejnīcu, kur omulīgi pasēdēt. Publika pilsētā visdažādākā, bet interesanti, ka ne brīdi nerodas nepatīkama vai nedroša sajūta. Iedomājos, ka Rīgā vakara stundās staigāt ir daudz neomulīgāk.

No dažādu skatu punkta

Dienā Brisele atklājas rudenīgās noskaņās — sabirušās dzeltenās lapas, kas vietām kokos un krūmos vēl zaļas, lai arī ir novembra beigas. No mūsu Latvijas tobrīd mīnus desmit grādiem nokļūstam plus astoņu grādu siltumā.

Netālu no Eiropas Parlamenta ir Eiropas vēstures nams, ko dodamies apskatīt. Tajā atspoguļoti notikumi, kas veidojuši un ietekmējuši mūsu kontinentu. Vēstures izklāsts ir no Eiropas skatpunkta, saistot un salīdzinot kopīgo pieredzi un tās daudzveidīgās interpretācijas. Kā teikts aprakstā — Eiropas vēstures nams ir izziņas, pārdomu un diskusiju forums visu paaudžu auditorijai ar visatšķirīgāko zināšanu loku. Tā galvenais uzdevums ir pilnveidot izpratni par Eiropas vēsturi, iedziļinoties tās sarežģītajos aspektos, rosināt viedokļu apmaiņu un ļaut kritiski paraudzīties uz pieņēmumiem. Muzejs glabā atmiņas, kas vieno, un arī atmiņas, kas šķir.

Eiropas vēstures nams ir zinātniski neatkarīgs Eiropas Parlamenta projekts, kas veidots kā daļa no Eiropas Parlamenta piedāvājuma apmeklētājiem. Muzejs ir Īstmena ēkā, kas savulaik celta kā zobārstniecības klīnika trūcīgiem bērniem. Celtniecības darbus finansēja no līdzekļiem, kurus 1931. gadā ziedoja amerikāņu uzņēmējs un filantrops, “Kodak” fotoaparāta izgudrotājs Džordžs Īstmens. Eiropas Parlaments ēku savā rīcībā ieguva 2008. gadā, kad noslēgts ilgtermiņa īres līgums uz 99 gadiem. Izstaigājot plašo vairāku stāvu namu, ir ieskats Eiropas vēstures veidošanās procesā. Tajā saskatāms arī Latvijas vārds, kas silda sirdi.

Kandidēs vēlēšanās

Pirmo reizi Eiropas Parlamenta ēkā nokļūstu pa apmeklētāju, nevis presei domāto ieeju. Piesakot vizīti, to var darīt ikviens, un todien satikām gan cilvēku grupas, gan atsevišķus viesus, iepazīstot parlamenta ēku. Ar šo caurlaidi pielaide nav visai ēkai, bet ieskats ir pietiekams. Katrā ziņā apskatīt zāli, kur pulcējas visu valstu deputāti, var, ko no jauna darām. Parlamentu ēku var izstaigāt arī virtuāli, un šo iespēju var sameklēt tā mājaslapā digital-journey.europarl.europa.eu.

Par Eiropas Savienības veidošanos, tās darbību, dalībvalstu un arī Latvijas deputātu ikdienu pastāstīja Eiropas Parlamenta apmeklētāju nodaļas darbiniece Indra Gafarova un Sandras Kalnietes palīdze Ildze Asenova. Tiekamies arī ar Sandru Kalnieti, kura ir darbu steigā, bet gandarīta par tikšanos ar mums, stāstot par savu darbu un atbildot uz jautājumiem, kas ieinteresēti izskan galvenokārt no jauniešiem. Saruna bija arī par situāciju Ukrainā, tās nepieciešamību uzņemt Eiropas Savienībā, kas būs politisks lēmums, Baltkrievijas opozīciju un atbalstu šo valstu brīvības centieniem, dezinformāciju, kas joprojām ir milzīga. Tāpēc ikvienam jābūt vērīgam, izraugoties informācijas avotus.

Jauniešiem deputāte vēlēja darboties politikā, bet aicināja nedarīt to pārāk jauniem, jo negācijas, kas neizbēgami ir šajā procesā, var sabojāt skatījumu un attieksmi. Daudzi, kas politikā iegājuši strauji un spoži, tajā vairs nav. Ir jāprot un jāspēj vērtēt lietas, cilvēkus un viņu rīcības, tajā saglabājot savu mugurkaulu. Uz to, vai viņa kandidēs gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Sandra Kalniete atbildēja apstiprinoši, jo apzinās zināšanas un jau paveikto, ko var dot, strādājot šajā amatā Eiropas Parlamentā.

Pilsētas simboli

Laika apstākļi mūs lutināja ar sauli, un katra grupiņa pēc parlamenta apmeklējuma izvēlas savu maršrutu pilsētas apskatei. Lai arī sākotnēji šķiet, ka attālumi ir lieli, mans ceļš ved no parlamenta līdz vecpilsētai, pa ceļam apskatot Karaļa pili, pāri ielai esošo parku un atkal iekļaujoties vecpilsētas burvībā. Ja esi Briselē, nevar neaiziet līdz čurājošā puisēna un meitenītes skulptūrām, kas ir pilsētas simboli. Pēdējā tapusi vēlāk, tā ir vecpilsētas ieliņu labirintos, bet puisēns — tuvāk Rātsnama laukumam. Joprojām tikpat tūristu apmeklēts, ietērpts svētku drānās, kas viņam ik pa laikam mainās.

Dienā vecpilsēta ir ne mazāk pievilcīga, ko papildina Ziemassvētku rotājumi pie senajām ēkām šaurajās ieliņās. Joprojām smaržo karstvīns, kanēlis, šokolāde un svētku gaidīšana. Vakars Briselē iestājas tikpat ātri kā pie mums, un atkal viss apkārt iezaigojas gaismās. Izbaudot to vēlreiz, nākamais rīts pienāk ar atvadām no Briseles. Līdz citai reizei, jo ir vēl vietas, ko gribētu apmeklēt un redzēt.

+ 2