Vaļasprieks ar nostaļģiju. Klausīties ierakstus magnetofona lentē ir kā skatīties dzīvā uguns liesmā

Jau vairāk nekā 50 gadu šķir Vitoldu Dimperu no tā puisēna, kurš savulaik mācījās Pļaviņu vidusskolā. Viņš gan nebija no tiem, kurš lauzīja galvu, par ko kļūt, jo skaidri zināja, ka savu nākotni vēlas saistīt ar mežu. Pēc 8. klases beigšanas viņš iestājās Aizupes meža tehnikumā, kur apguva meža tehniķa specialitāti, pēc tam darba gaitas aizveda uz Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecības (MRS) Neretas mežniecību — bija gan iecirkņa priekšnieka vietnieks, gan priekšnieks. Vēlāk dzīves ceļš aizvijās uz Līvānu virsmežniecības Jersikas mežniecību, bet no 2000. gada viņa darbavieta bija “Latvijas valsts meži”. Kad Vitolds pirms pāris gadiem kļuva pensionārs, viņš meža valstību nomainīja pret mūzikas valstību — istaba pamazām pildās ar aizgājušo laiku radio, magnetofoniem un lentām, kurās tiek ierakstītas dziesmas, kuras skanēja pirms vairākiem desmitiem gadu.