Latvijas politiskie ūdeņi rāmi nemēdz būt. Vispirms tajos viļņus sacēla vēsts par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa veiktajiem avioreisiem no 2021. gada līdz 2023. gada septembrim, kas no mūsu, nodokļu maksātāju, makiem prasīja 613 830 eiro. Interese par šiem reisiem radusies Apvienotā saraksta politiķiem, kuri pieprasījuši sniegt par to informāciju. Kā jau varēja gaidīt, Kariņš šai kritikai nepiekrīt, jo “premjerministram ir jābūt pie sarunu galda tur, kur tās notiek. Reisi ir tikai līdzeklis, lai nokļūtu no Rīgas līdz citam punktam”.
Vēl viļņi nebija rimuši, kā tos sacēla nākamā ziņa, un arī saistībā ar bijušo premjeru, tagadējo ārlietu ministru, proti, Krišjānis Kariņš ir atbilstošs kandidāts NATO ģenerālsekretāra amatam. Jo tālāk, jo interesantāk!
Aģentūras “Bloomberg” paziņojumā teikts, ka Kariņš varētu piedāvāt “sniegt ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītiem panākumiem kā starptautiskās vienprātības veidotājam”. Pieredze premjera amatā gan raisa smaidu, un to varbūt varētu izlīdzināt fakts, ka Latvija pārsniegusi 2% no IKP valsts aizsardzībai. Pārējās jomās mums nav, ar ko lepoties — zemu esam noslīdējuši.
Palasot komentārus internetā, teju visos pausti negatīvi viedokļi. Fakts, ka uz šo atbildīgo pasaules mēroga amatu, varētu kandidēt pārstāvis no Baltijas valstīm, ir apsveicams, bet vai Kariņš būtu piemērotākais kandidāts? Vēl pirms pāris dienām www.nra.lv citēja politologa Filipa Rajevska teikto: “Jābūt Latvijas autoritātei, kas pateiks: ejam uz priekšu ar Kariņu, viņš mums ir vajadzīgs. Šim cilvēkam tad vajadzēs arī uzņemties atbildību par Kariņu. Šāda autoritāte ir tikai viens cilvēks — Edgars Rinkēvičs. Taču neesmu pārliecināts, ka viņš to darīs, jo Kariņa iekšpolitiskā supernepopularitāte ļoti traucē.” Taču drīz vien Valsts prezidents preses konferencē nāca klajā ar paziņojumu, ka Kariņa kungs ir atbilstošs kandidāts NATO ģenerālsekretāra amatam.
Domāju, daļā sabiedrības tas radīja vilšanās sajūtu, arī man, bet “viņiem jau uz vietas viss labāk redzams un zināms”. Protams, tāda līmeņa amatpersonas izraudzīšanā tautas viedoklis netiek ņemts vērā.
Un vēl. Citā valstī, sākoties “lidojumu epopejai”, politiķis būtu atkāpies no sava amata. Pie mums mērķē vēl augstāk. Ambīcijas ņēmušas pārsvaru pār saprātu.
Reklāma