Koronavīrusa radītie ierobežojumi ietekmējuši nodarbinātību vairākās jomās. Pandēmijas laikā darba devējiem nācās un joprojām jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Neraugoties uz to, ka vairākas jomas ierobežojumu dēļ ir principā paralizētas, statistikas dati liecina, ka Aizkraukles novadā bezdarba līmeni tas būtiski nav ietekmējis, tieši pretēji — bezdarbs ir samazinājies.

Saglabājas sezonālas tendences

2021. gada beigās reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī bija 60 774. Salīdzinājumā ar gada sākumu bezdarbnieku skaits samazinājies par 8831 bezdarbnieku jeb 12,7%. Lai gan gada sākumā bezdarbnieku skaits nedaudz pieauga, tomēr, sākot ar martu, reģistrēto bezdarbnieku skaits sāka samazināties, zemāko punktu sasniedzot oktobra beigās. Novembrī un decembrī bezdarbnieku skaits atkal nedaudz pieauga, tomēr tā ir ikgadēja tendence — ziemas mēnešos bezdarbs pieaug, kas saistīts ar sezonālo darba piedāvājumu.2021. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 1001 reģistrēts bezdarbnieks, kura deklarētā dzīvesvieta bija Aizkraukles novadā, tas ir, 5,4% no darbspējas vecuma iedzīvotāju kopskaita Aizkraukles novadā. Salīdzinājumam reģistrētais bezdarba līmenis šajā laika posmā Zemgales reģionā bija 6,5% — otrs zemākais aiz Rīgas reģiona (4,7%) un galvaspilsētas (4,5%). Vissliktākā situācija ir Latgales reģionā, kur bezdarba līmenis aizvadītā gada beigās sasniedza 14,5%.

Samazinās ilgstošo bezdarbnieku skaits

2021. gadā valstī darbā iekārtojās 59 672 NVA reģistrētie klienti. Vērtējot darbā iekārtošanos mēnešu griezumā, vairāk darbā atgriezušies aprīlī un septembrī. Kopumā pavasara un vasaras mēneši ir laiks, kad bezdarbnieki visaktīvāk atgriežas darba tirgū.NVA Jēkabpils filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā ietilpst arī Aizkraukle, darbu pērn bija atraduši 2211 reģistrētie bezdarbnieki, no tiem 311 ilgstošie bezdarbnieki, 132 bezdarbnieki ar invaliditāti, 680 bezdarbnieki vecumā virs 50 gadiem. Salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu sarucis arī bezdarba ilgums. 2019. gada beigās līdz sešiem mēnešiem bez darba Aizkraukles novadā bija 691 persona, pērnā gadā izskaņā — 648. Uz pusi šajā laika periodā sarucis to personu skaits, kas bez darba bija trīs un vairāk gadu — no 93 uz 49 personām.

Pieprasījums pēc būvniekiem

Kopumā NVA datubāzē 2021. gada decembra beigās aktuālas bija 21 105 brīvas darba vietas, no tām 8855 — būvniecībā un nekustamajos īpašumos, 3136 — ražošanā, 2694 — transportā un loģistikā, 1006 — tirdzniecībā un mārketingā, 983 — pakalpojumu jomā.Salīdzinot profesiju pamatgrupas, kurās klienti iekārtojušies darbā, vērojams, ka 2021. gadā vairāk darbā iekārtojušies vienkāršajās profesijās, pakalpojumu un tirdzniecības jomas profesijās, kā arī kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinājumā ar 2020. gadu šīs profesiju grupas nav mainījušās — tendence bijusi līdzīga.Pērn valstī 6234 darba devēji bija reģistrējuši NVA kopumā 94 234 brīvās darba vietas.NVA Jēkabpils filiālē 2022. gada 24. janvārī aktuālas bija 260 vakances, visvairāk darba piedāvājumu ir būvniecības un tirdzniecības jomā. Pieprasītākās profesijas ir ēku celtnieks, būvstrādnieks, palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikalu pārdevējs, medicīnas māsa.

Bez darba vienkāršo profesiju pārstāvji

Bezdarbnieka statusa saņēmēju vidū decembrī un janvārī valstī visvairāk bija vienkāršo profesiju pārstāvju, iekārtu un mašīnu operatoru, kvalificēto strādnieku un amatnieku, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku.NVA rīko dažādus kvalifikācijas celšanas kursus. Kā pandēmija to ietekmējusi? “Šobrīd ir īpaši svarīgi piedāvāt darba ņēmējiem mūsdienīgas iespējas celt savu konkurētspēju darba tirgū, apgūstot aktuālas, darba devēju pieprasītas zināšanas un prasmes. Digitālā transformācija, kas norisinās darba tirgū, Covid-19 pandēmijas ietekmē ir paātrinājusies vēl straujāk, digitālās prasmes tiek pieprasītas arī vienkāršajās profesijās, tāpēc šodien darba ņēmēja veiksmīgas karjeras izveidei nepieciešama digitālo prasmju apguve. Ejot laikam līdzi un sekojot digitālās transformācijas gaitai darba tirgū, NVA ar vairākām digitālo prasmju izglītības programmām papildināja profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu sarakstu. Jau kopš 2020. gada klientiem tiek piedāvātas plašas iespējas apgūt vai pilnveidot darba tirgū pieprasītās zināšanas un prasmes starptautiskajās mācību platformās, savukārt 2021. gadā šādas iespējas ir arī nodarbinātām personām. Tā ir iespēja iegūt neformālu izglītību starptautiski atzītajās universitātēs un mācību organizācijās neatkarīgi no to atrašanās vietas,” informē Signe Bierande, NVA Attīstības un stratēģiskās komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece.

Jau kopš 2020. gada klientiem tiek piedāvātas plašas iespējas apgūt vai pilnveidot darba tirgū pieprasītās zināšanas un prasmes starptautiskajās mācību platformās.

2021. gadā profesionālajā apmācībā iesaistītie bezdarbnieki visbiežāk izvēlējās apgūt tādas profesionālās izglītības programmas kā mazā biznesa organizēšana, projektu vadība, lokmetināšana (dažādas kvalifikācijas), aprūpe, loģistika, klientu apkalpošana. Izmantojot NVA piedāvātās neformālās izglītības iespējas, visvairāk klientu priekšroku deva dažādām datorzinību programmām, apgūstot datorzinību pamatus, paplašinot savas zināšanas digitālajā mārketingā un Web risinājumu izstrādē vai apgūstot “Corel Draw Graphics” un “AutoCAD” datorprogrammas. Zināšanas tika papildinātas arī finanšu datu analīzē un pārskatu sagatavošanā “Excel” programmā. NVA klientu vidū joprojām pieprasītas ir transportlīdzekļu vadītāju (C un CE kategoriju autovadītāji) un traktortehnikas vadītāju mācību programmas.Pēc profesionālās apmācības, neformālās izglītības programmu apguves un apmācībām, kas tiek īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, pastāvīgā darbā šogad ir iekārtojušies vairāk nekā 4,8 tūkstoši NVA reģistrēto klientu.

Sertifikāta trūkums apgrūtina darba meklējumus

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pilnu vakcinācijas kursu līdz 2022. gada 16. janvārim bija veikuši 95% nodarbināto, savukārt to reģistrēto bezdarbnieku vidū, kuri bezdarbnieka statusu ieguva laikā no 2021. gada oktobra, kad sākās mājsēde, līdz 2022. gada 16. janvārim, 74% bija vakcinēti, bet 26% nevakcinēti.Neatkarīgi no tā, vai personai ir Covid-19 sertifikāts, bezdarbnieka statusa laikā ir aktīvi jāmeklē darbs, taču sertifikāta neesamība var ievērojami apgrūtināt darba meklēšanas iespējas. Klientiem bezdarbnieka statusā, kuri bez Covid-19 sertifikāta nevar veikt aktīvus un sekmīgus darba meklējumus, NVA ir jāpiedāvā piemērots darbs, kura veikšanai ir nepieciešams Covid-19 sertifikāts. Bezdarbnieka statusu zaudē, ja divreiz nespēj pieņemt piemērota darba piedāvājumu.No pērnā gada 25. novembra ir spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, attiecīgi derīga Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai atzinuma par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19 neesība nav uzskatāma par iemeslu, lai bezdarbnieks atteiktos no piemērota darba piedāvājuma.NVA aktuālā statistika šī gada 1. janvārī par situāciju Latvijas darba tirgū, ko ietekmējis Covid-19 izplatības apdraudējums, liecina, ka saņemti divi darba devēja paziņojumi par kolektīvo atlaišanu. Kopumā paziņots par 35 darbinieku plānoto atbrīvošanu. Visvairāk skartās nozares ir veselība un sociālā aprūpe, kā arī māksla, izklaide un atpūta.

Iespēja drīzāk noslēgt darbnespējas lapu atvieglo darbu

DIĀNA BEBRE-KONDRĀTE, sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” direktore Skrīveros

– Personāla mainību un darbinieku pieejamību kovids niecīgi ietekmējis. Sertifikāta prasību izpildīja absolūtais vairākums. No mūsu vairāk nekā 50 cilvēku lielā kolektīva tikai divi darbinieki nevēlējās vakcinēties. Viens cītīgi turas pie statusa “atstādināts”, otrs no darba aizgāja, bet bez pārliecības, ka neatgriezīsies. Bija, protams, tādi, kas ilgi domāja — līdz pat pēdējam brīdim.Jaunie darbinieki, kas nāk un ir pieņemti darbā, visi ir ar derīgiem sertifikātiem, tādēļ nodarbinātībā lielas sekas nejūtu.Pašreiz situācija ir laba. Vai nu vakcīnas dod savu artavu, vai vīruss kļuvis vājāks, bet situācija ir krietni labāka, nekā tā bija pirms gada — pandēmijas pirmajā vilnī. Tolaik praktiski puse aprūpētāju vai nu paši bija slimi, vai bija kontaktpersonas. Tajā brīdī nosacījumi karantīnas ievērošanai bija stingrāki. Tagad vakcinētie jau astotajā dienā var atgriezties darbā, kā dēļ problēmu, nodrošinot iestādes darbu, ir krietni mazāk. Pirms gada darbiniekiem nācās strādāt virsstundas, lai nosegtu karantīnā vai pašizolācijā esošos kolēģus. Ar darbiniekiem nācās slēgt vienošanos par virsstundām, kas pārsniedza darba likumā atļauto. Tagad šādu problēmu nav. Iespēja drīzāk noslēgt darbnespējas lapu atvieglo kolektīva kopējo darbu, un iestādes vadītājam.

Vieglāk piesaistīt jaunus darbiniekus

ILZE PRIEDĪTE, veikalu tīkla “top!” mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja

– Covid-19 ir ietekmējis visus, mainās gan darba vide, gan cilvēku paradumi. Ja atskatāmies uz situāciju pirms diviem gadiem, tad jaunu darbinieku nodrošināšana kļuva vieglāka, nekā tas bija pirms pandēm ijas, jo daudzās nozarēs cilvēki zaudēja darbu un bija gatavi pārkvalificēties un pieņemt jaunus izaicinājumus mazumtirdzniecībā. Mainoties likumiem un ierobežojumiem, mainījās arī darbinieku apstākļi. Sākumā daudzi nevēlējās vakcinēties, vēlāk apstākļi mainījās un absolūtais vairākums to izdarīja. Tikai daži darbinieki ieturēja pozu un to neizdarīja. Šobrīd situācija darba tirgū ir atgriezusies pirmspandēmijas situācijā, un jau atkal jaunu darbinieku pieņem-
šanas process kļuvis garāks un sarežģītāks. Galvenā problēma tagad ir slimošana — omikrons izplatās ļoti ātri. Dažos veikalos periodiski nākas samazināt darba laiku, jo fiziski nav, kas strādā. Nākas ļoti strādāt pie loģistikas, lai pēc iespējas pasargātu darbiniekus. Darām maksimāli iespējamo, lai cilvēki no dažādām maiņām savā starpā nekontaktētos. Tas pasargā kolektīvu situācijās, ja atklājas saslimšana. Jebkurā gadījumā tas ir izaicinājums, vienai maiņai nosegt divu maiņu darbu ir grūti. Šādos gadījumos samazinām darba laiku vai aizgādājām uz konkrēto veikalu darbiniekus, kas ikdienā strādā citā veikalā “top!”. Darbiniekus ietekmē arī bērnu vai citu ģimenes locekļu slimošana, kad nākas ievērot mājas karantīnu. Tad darba devējam atkal ir jādomā, kā “aizlāpīt” caurumu. Kovids skar visu līmeņu darbiniekus. Nav tā, ka ar to cīnās tikai pārdevēji, kas ikdienā ir saskarē ar pircējiem. Arī es pati saslimu gada sākumā.Darbinieku trūkums kā tāds joprojām ir, bet tas nav pandēmijas izraisīts deficīts. Tirdzniecībā pastāvīgi trūkst darbaspēka, labā ziņa — iztrūkums nav pieaudzis Covid-19 rezultātā.Aizkrauklē šobrīd nodrošinām vairāk nekā 40 darba vietu un pamata darbinieku kodo ls nemainās, bet vienmēr esam gatavi pieņemt jaunus kolēģus mūsu draudzīgajā kolektīvā. Šobrīd vakantas darba vietas ir Gaismas ielas veikalā. Sākot šo gadu, esam palielinājuši algas veikalu darbiniekiem. Visi darbinieki atbilstoši likumam ir vakcinēti, taču divi nolēma pārtraukt darba attiecības, jo nevēlējās vakcinēties.Ņemot vērā omikrona paveida izplatību, šobrīd katru dienu apkopojam saslimstības rādītājus un novērojam, ka no pagājušās nedēļas saslimstība strauji palielinās, pat četras reizes, līdz ar to darbiniekiem ir darbnespējas lapas, kas attiecīgi nozīmē, ka darba nepārtrauktību nodrošināt ir liels izaicinājums.