Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Godina izcilu karavīru. Aiviekstes pagastā atklāts piemiņas akmens Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jānim Vabulim

ZIEDI UN SVECĪTES pie Jāņa Vabuļa atdusas vietas. Sandras Pumpures foto

Lāčplēša dienā Krūmēnu kapos Aiviekstes pagastā atklāts piemiņas akmens Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jānim Vabulim. Šajā atdusas vietā viņš guldīts pirms 45 gadiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aiviekstes un Vietalvas pakalpojumu centra vadītājas Giedres Zvirgzdiņas uzrunāta un aicināta, piemiņas akmens izveidi īstenoja biedrība “Kopsolis”, piesaistot akmeņkali Arti Leončiku. Finansējumu šiem darbiem nodrošināja Aizkraukles novada dome šī gada projektu konkursā biedrību un iedzīvotāju grupu iniciatīvām.

Jānis Vabulis dzimis 1892. gada 23. jūnijā Sāvienas pagastā zemkopju ģimenē un nodzīvojis bagātu mūžu. Kā vēsta vēstures fakti, Krievu armijā viņš iesaukts 1913. gada rudenī, dienējis 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā Aizbaikālā. Piedalījies kaujās pret Vāciju Varšavas frontē, vēlāk pārcelts uz Rīgas fronti, un cīnījies kaujās pie Ķekavas un Ložmetējkalna. Apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. Pirmā pasaules kara beigās pārcelts uz rezerves latviešu strēlnieku pulku. Pēc lielinieku apvērsuma apcietināts, izbēdzis un devies uz Igauniju. No turienes kopā ar citiem latviešiem viņš meklējis iespējas palīdzēt dzimtenei. Latvijas armijā Jānis Vabulis iestājies brīvprātīgi 1919. gada februārī, kļūdams par kājnieku izlūku komandas vada komandieri, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā. Tā paša gada 31. martā Vidzemē pie Rezakas muižas spēcīgā ugunī Jānis Vabulis smagi ievainots krūtīs, tomēr neatstāja ierindu un piedalījās kaujā līdz ienaidnieka sagrāvei un šīs muižas ieņemšanai. Asins zaudējuma dēļ no kaujaslauka iznests bezsamaņā. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots par varonību šajās cīņās. Smagais ievainojums gan liedza tālāk dienēt armijā, un viņš atvaļināts 1920. gadā. Jānis Vabulis kļūst par jaunsaimnieku savā Sāvienā, darbojies arī pagasta aizsargu nodaļā. Viņš pieredz arī padomju varas gadus, mūžībā aiziet 1978. gadā un atdusas Krūmēnu kapos līdzās savai ģimenei.

Atklājot piemiņas zīmi, “Kopsoļa” pārstāve Iveta Krastiņa atzina, ka ir liels gods būt šajā vietā Lāčplēša dienā, kur godina izcilu latviešu karavīru. Krūmēnu kapsētā atdusas arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris — Ādolfs Pēteris Kupčs, un piemiņas plāksnē minēts šī apbalvojuma saņēmējs Andrejs Krustiņš, kurš gan nošauts un apglabāts pie Maskavas Krievijā. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.