Aktīvā tūrisma sezona aizvadīta veiksmīgi. Piedāvāti jauni pakalpojumi un ceļotāju kļuvis vairāk

Aktīvā tūrisma sezona ir noslēgusies un Aizkraukles novada Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite ar gandarījumu atzīst, ka tā bijusi veiksmīga — tūristiem piedāvāti jauni pakalpojumi un arī ceļotāju kļuvis vairāk.

“Var teikt, ka aktīvā vasaras tūrisma sezona noslēgusies un ar 1. novembri sācies ziemas periods. Uzņēmējiem, kuri piedāvā ziemas izklaides, gan vēl viss tikai priekšā un šis laiks ir jaunās sezonas sākums. Kokneses pilsdrupās beidzis darbu klientu apkalpošanas paviljons, sezonas darbu beidzis gids Staburagā, noslēdzies arī ekskursiju piedāvājums Ērberģes muižā. Atkarībā no tūristu plūsmas mainīts arī tūrisma punktu darba laiks. Jaunjelgavā un Koknesē tas sestdienās turpinās darbu arī ziemas periodā. Pārējie ziemas periodā brīvdienās nestrādās,” stāsta A. Šmite.

Tapuši jauni objekti un pakalpojumi

Tūrisma nodaļas vadītāja atzīst, ka sezona Aizkraukles novadā aizvadīta ļoti veiksmīgi, jo katrā apvienībā darbu sākuši jauni tūrisma pakalpojumu sniedzēji vai paplašinājuši jau esošos piedāvājumus. Skrīveros atvērta jauna kafejnīca “My cafe”, Koknesē — kafejnīca “Gulbis” Likteņdārzā un “Cornelius”.

Aizkrauklē atklāts veloparks ar informatīvajiem stendiem un sāka piedāvāt sup dēļu nomu un piegādi. Daudzeses pagastā apskatei tika atvērts keramikas ceplis “Velniņš”. “Baltas kazas” piestātnē tika piedāvāti plosti un uzbūvēta terase. Atvērušās vairākas jaunas naktsmītnes. Tie gan nav jauni viesu nami vai viesnīcas, bet glempinga mājiņa, dzīvoklis, nelieli apartamenti ģimenei. Kuģi “Sēlis” un “Vīgante” piedāvāja jaunus brauciena maršrutus, īpaši laikā, kad Daugavā bija pazemināts ūdens līmenis. Pašai Tūrisma nodaļai nozīmīgs notikums bija Skrīveru tūrisma informācijas punkta oficiālā atklāšana.

Aktīvi darbojušās arī biedrības, veidojot jaunus apskates objektus un tūrisma produktus. Tas ir Dziesmu svētku akmens Likteņdārzā, ko atklāja Kokneses fonds. Stendera biedrība atklāja skulpturālo ansambli “Gaismas vārti” Sunākstē, tur Ābeces takā nomainītas arī visas planšetes. Gostiņu vēsturiskajā parkā uzliktas jaunas informatīvās plāksnes. Ērberģes muižas parks papildināts ar vairākiem jauniem apskates objektiem, tur izveidota arī jauna tūrisma taka “Akmeņu stāsti Mazzalvē”, kas piedāvājumā tiks iekļauta nākamajā sezonā. Biedrība “Pērses krasts” Koknesē jau īstenojusi vairākus nozīmīgus projektus šajā jomā un turpina to darīt, arī Iršos un Bebros aktīvi darbojas nevalstiskās organizācijas, lai veicinātu tūrisma attīstību un vietējo kopienu aktivitātes. “Mēs ļoti priecājamies, ka novada pagastos un pilsētās ir aktīvas biedrības, cilvēki, kuri darbojas tūrisma jomā. Mēs sadarbojamies, palīdzam, atbalstam, reklamējam biedrību rīkotos pasākumus. Piemēram, Kokneses tūrisma centrs jau kļuvis par biedrību tikšanās vietu, kur satiekas vietējās organizācijas, lai kopā kaltu plānus un domātu, kā tos labāk īstenot, kā veiksmīgāk piesaistīt finansējumu dažādām aktivitātēm un dzīves vides uzlabošanai.”

“Divos pēckovida gados pārsvarā nozarē ir vērojama izaugsme. Gan tūrisma informācijas punktos jūtam, gan saņemam informāciju no uzņēmējiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, ka tūristu plūsma palielinājusies. Protams, tas nav viennozīmīgi un situācijas ir dažādas. Piemēram, ir kultūras pasākumi tūrisma objektos, kuros apmeklētāju ir pārāk maz un tie jāatceļ. Uzņēmējiem izaicinājumus rada piesātinātais kultūras, atpūtas un izklaides piedāvājumu klāsts, kas pēc kovida aizliegumiem kļuvis plašs un aktīvs, tāpēc bieži vien arī pārklājas,” piebilst A. Šmite.

Plāno īstenot vismaz trīs projektus

No pagājušā gada novembra līdz šī gada martam Tūrisma un Attīstības nodaļas darbinieces ļoti aktīvi strādājušas, lai sagatavotu trīs projektu pieteikumus Latvijas un Lietuvas pārrobežu projektu “Interreg” konkursam. Viens saistīts ar Sēlijas pierobežas attīstību, kurā paredzēts izveidot un iekārtot tūrisma informācijas punktu Neretā un algot tūrisma speciālistu, kura trūkumu šajā pusē ļoti izjūt gan tūristi, gan arī paši Tūrisma nodaļas darbinieki un vietējie uzņēmēji. Tāpat projektā plānoti digitālie informācijas stendi, kā arī mobilā aplikācija, lai varētu norēķināties attālināti par tūrisma pakalpojumiem Staburaga atpūtas vietā. Otrs projekts saistīts ar ūdenstūrisma attīstību, ar piecu piestātņu izveidi un atpūtas vietu labiekārtošanu Dienvidsusējas un Mēmeles krastos. Trešais projekts saistīts ar jaunu, digitālu tūrisma produktu izveidi Kokneses pilsdrupās. “Projektu realizācijas gadījumā plānotās aktivitātes sniegs būtisku ieguldījumu novada kultūrvēstures objektu attīstībā un tā būs jauna enerģija Sēlijas puses tūrismam un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai pierobežā,” stāsta A.Šmite.

Cer uz jauniem piedāvājumiem

Tomēr galvenā problēma, kas šajā reģionā joprojām saglabājas, ir naktsmītņu un ēdinātāju trūkums, ko nereti uzsver gan pašvaldības pārstāvji, gan tūrisma pakalpojumu sniedzēji. “Tas tiešām ir ļoti aktuāli. Uzņemot tūristu grupas Neretā un Mazzalvē, mūsu tūrisma speciālistes meklē dažādus radošus risinājumus, lai pabarotu ceļotājus. Piemēram, viesojoties Ērberģes muižā ar iepriekšēju pieteikumu pieejama uz ugunskura vārītas zupas baudīšana. Neretā darbu pārtraukusi vienīgā kafejnīca, tāpēc jāmeklē risinājums. Jaunākā informācija liecina, ka ir izdevies atrast ēdinātāju, kurš vajadzības gadījumā var pabarot ceļotājus izbraukumā,” stāsta Tūrisma nodaļas vadītāja. Viņa piebilst, ka pagājis vēl pārāk īss periods jaunajā Aizkraukles novadā, lai Sēlijas puses uzņēmēji sāktu domāt par plašāku ēdināšanas un naktsmītņu piedāvājumu. Viņa cer, ka, redzot perspektīvas, un to, cik daudz tiek ieguldīts šīs nozares attīstībā un kā tā vēršas plašumā, radīsies arī jauni piedāvājumi. “Sēlija noteikti šogad ir bijusi populāra un latviešu, arī lietuviešu un igauņu, tūristu iecienīts galamērķis. Tik daudz dzirdam, ka cilvēki grib braukt uz Sēliju, esam palīdzējuši organizēt arī vairākus pieredzes apmaiņas braucienus. Daudz esam darījuši no pašvaldības puses, taču ļoti liela nozīme šajā darbā ir arī nevalstiskajām organizācijām — kopienu sadarbības tīklam “Sēlijas sala”, kas aktīvi iestājas par Sēlijas vēsturisko zemi un realizē izaicinošus projektus tūrismā, un citām biedrībām, kas tur darbojas un veido aktīvu kopienas dzīvi,” stāsta A. Šmite.

Daugavas kreisā krasta apvienībās pietrūkst arī zīmju un norāžu. A. Šmite gan atzīst, ka tas nav tik vienkārši, kā varbūt cilvēki iedomājas. Brūnās zīmes uz apskates objektiem, kādas esam raduši redzēt ceļa malā, var likt noteiktās vietās un uz objektiem, kas atbilst normatīvajos aktos atrunātiem kritērijiem. Tāpat tās prasa nozīmīgus finanšu ieguldījumus. Projektos, ko plānots īstenot nākamajos gados, paredzēts finansējums arī zīmēm un norādēm, informatīvajiem plakātiem, stendiem, taču šo zīmju izvietošana plānota pakāpeniski.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”